Par vienu no pasākuma centrālajiem notikumiem kļuva Bibliotēku ideju tirgus, kura ietvaros bibliotēku speciālisti no visiem Latvijas reģioniem aktīvi dalījās ar labās prakses piemēriem – jaunākajiem projektiem, aktivitātēm, programmām, materiāliem, spēlēm, informācijas tehnoloģiju izmantošanas paraugiem, idejām darbā ar dažāda vecuma mērķauditorijām.

 

Dalībnieki bija parūpējušies par savu darbu atraktīvu vizuālo noformējumu un labprāt dalījās pieredzes stāstos gan uz nelielās skatuves, gan bibliotēku stendos. Tā, piemēram, Valmieras integrētās bibliotēkas speciālisti informēja par savu pieredzi, īstenojot projektu jauniešiem “Lasi un tev sekos”, kas sekmējis jaunu lasīšanas paradumu apguvi, izmantojot sociālās lasīšanas aplikāciju “Fastr Books”. Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārstāvji prezentēja novadpētniecības materiālu digitalizācijas projektu – jaunizveidoto datubāzi par amatiermākslu Kuldīgas novadā, Gulbenes novada bibliotēkas speciālisti stāstīja par savu pieredzi, iesaistoties Eiropas Brīvprātīgā darba programmā, Bauskas Centrālās bibliotēkas pārstāvji dalījās par grāmatu kluba “Šelfijs” organizēšanu. Dalībniekus priecēja idejām bagātīgais Rīgas Centrālās bibliotēkas stends ar fotogrāfijām no izstādes “Viena diena bibliotēkas dzīvē”, Istras pagasta bibliotēkas leļļu teātra atraktīvie pasaku tēli, Ēveles pagasta bibliotēkas dziesmotie stāsti un daudzu, daudzu citu bibliotēku radošās idejas. Ideju tirgū piedalījās un viesojās arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. 


Konferences ietvaros vairākās paralēlās interaktīvās nodarbībās tika apspriesti aktuāli jautājumi – Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite un Valmieras bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža dalījās par spilgtākajiem iespaidiem, apmeklējot starptautisku konferenci “NextLibrary 2015”, un rosināja vērtēt idejas un jauninājumus, kas būtu noderīgi Latvijas bibliotēku darbā. Kultūras informācijas sistēmu centra apmācību vadītāja Inga Niedra aicināja diskutēt par zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas katras modernas bibliotēkas darbiniekam un par veidiem, kā tās ātri apgūt. Elīna Sniedze no Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas aktualizēja sociālo mediju nozīmi auditorijas sasniegšanā, rosināja ieskatīties aktīvāko bibliotēku un bibliotēku nozares institūciju sociālo tīklu profilos un dalījās ar praktiskiem padomiem šo tīklu izmantošanā. Bibliotēku speciālisti varēja uzzināt un dalīties par jautājumiem saistībā ar bibliotēku statistikas datu vākšanu un izmantošanu, par ko informēja LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas speciāliste Baiba Bierne.

 

Uzņēmuma Telia Latvija pārstāvji iepazīstināja ar mākoņdatošanas pamatprincipiem un iespējām, kas ļautu būtiski ietaupīt laiku un naudu. Interesenti varēja arī uzzināt vairāk par bāreņdarba statusa piesķirsanas kārtību (darbs, kuru autors vai tiesību īpašnieks nav zināms vai atrodams).

 

Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks, LNB Attīstības departamenta vadītājs Uldis Zariņš informēja par Eiropas publisko bibliotēku praksi saistībā ar bēgļu krīzes jautājumiem un rosināja aizdomāties par rīcības modeļiem, ja bēgļi gaidītu arī pie Latvijas bibliotēku durvīm. Kā viņus uzņemt un kādus pakalpojumus piedāvāt? Kādas jaunas prasmes un resursi būs nepieciešami mūsu bibliotēkām, lai nodrošinātu pakalpojumus šai īpašajai lietotāju grupai? Bibliotēku speciālisti diskusijās secināja, ka cilvēkiem, kuri nokļuvusi svešā, nepazīstamā vidē, bibliotēka var būt viena no pirmajām iestādēm, kur tie nebaidās ienākt. Tāpēc darbiniekiem jācenšas palīdzēt gūt nepieciešamo informāciju visām lietotāju grupām. Konferences gaitā tika arī pieņemta kopīga rezolūcija par bibliotēku pakalpojumu pieejamību bēgļiem Latvijā un Baltijā.

 

Noslēgumā tika parakstīts kopīgs paziņojums par skolu bibliotekāru atalgojumu un amata likmēm, asi iebilstot pret plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma modelī, kas ietekmētu arī skolu bibliotekārus. Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Kristīne Pabērza informēja par paveikto un iecerēto biedrības darbā. Nākamgad bibliotekāru vidū tikšanās solās būt vēl dinamiskākas un vērienīgākas, saglabājot vērtīgākās tradīcijas un aizsākot arī jaunas. Jaunumiem bibliotekāri aicināti sekot biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos un citos komunikācijas kanālos, tostarp arī Latvijas Bibliotēku portālā. 

 

 

 

Latvijas bibliotekāru 17. konferencē diskutē par pārmaiņām un aktīvi dalās ar idejām

Šī gada 13. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības organizētā Latvijas bibliotekāru 17. konference “Dinamiskas bibliotēkas: piekļuve, attīstība un pārmaiņas,  kas pulcēja ap 250 dalībnieku no visas Latvijas.

Par vienu no pasākuma centrālajiem notikumiem kļuva Bibliotēku ideju tirgus, kura ietvaros bibliotēku speciālisti no visas Latvijas aktīvi dalījās ar labās prakses piemēriem – jaunākajiem projektiem, aktivitātēm, programmām, materiāliem, spēlēm, informācijas tehnoloģiju izmantošanas veidiem, idejām darbā ar dažāda vecuma mērķauditorijām. Dalībnieki bija parūpējušies par atraktīvu vizuālo noformējumu un labprāt dalījās pieredzes stāstos gan uz nelielās skatuves, gan bibliotēku stendos.  Tā, piemēram, Valmieras integrētās bibliotēkas speciālisti informēja par savu pieredzi, īstenojot projektu jauniešiem “Lasi un tev sekos”, kas sekmējis jaunu lasīšanas paradumu apguvi, izmantojot sociālās lasīšanas aplikāciju “Fastr Books”. Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārstāvji prezentēja novadpētniecības materiālu digitalizācijas projektu – jaunizveidoto datubāzi par amatiermākslu Kuldīgas novadā, Gulbenes novada bibliotēkas speciālisti stāstīja par savu pieredzi, iesaistoties Eiropas Brīvprātīgā darba programmā, Bauskas Centrālās bibliotēkas pārstāvji dalījās par grāmatu kluba “Šelfijs” organizēšanu.  Dalībniekus priecēja idejām bagātīgais Rīgas Centrālās bibliotēkas stends ar fotogrāfijām no izstādes “Viena diena bibliotēkas dzīvē”, Istras pagasta bibliotēkas leļļu teātra atraktīvie pasaku tēli, Ēveles pagasta bibliotēkas dziesmotie stāsti un daudzu, daudzu citu bibliotēku radošās idejas. Ideju tirgū piedalījās un viesojās arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas.

Konferences ietvaros vairākās paralēlās interaktīvās nodarbībās tika apspriesti aktuāli jautājumi – Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite un Valmieras bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža dalījās par spilgtākajiem iespaidiem, apmeklējot starptautisku konferenci “NextLibrary 2015”, un rosināja vērtēt idejas un jauninājumus, kas būtu noderīgi Latvijas bibliotēku darbā. Kultūras informācijas sistēmu centra apmācību vadītāja Inga Niedra aicināja diskutēt par zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas katras modernas bibliotēkas darbiniekam un par veidiem, kā tās ātri apgūt. Elīna Sniedze no Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas aktualizēja sociālo mediju nozīmi auditorijas sasniegšanā, rosināja ieskatīties aktīvāko bibliotēku un bibliotēku nozares institūciju sociālo tīklu profilos un dalījās ar praktiskiem padomiem šo tīklu izmantošanā. Bibliotēku speciālisti varēja uzzināt un dalīties par jautājumiem saistībā ar bibliotēku statistikas datu vākšanu un izmantošanu, par ko informēja LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas speciāliste Baiba Bierne. Uzņēmuma Telia Latvija pārstāvji iepazīstināja ar mākoņdatošanas pamatprincipiem un iespējām, kas ļautu būtiski ietaupīt laiku un naudu. Interesenti varēja arī uzzināt vairāk par bāreņdarba statusa piesķirsanas kārtību (darbs, kuru autors vai tiesību īpašnieks nav zināms vai atrodams). Savukārt Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks, LNB Attīstības departamenta vadītājs  Uldis Zariņš informēja par Eiropas publisko bibliotēku praksi saistībā ar bēgļu krīzes jautājumiem un rosināja aizdomāties par rīcības modeļiem, ja bēgļi gaidītu arī pie Latvijas bibliotēku durvīm. Kā viņus uzņemt un kādus pakalpojumus piedāvāt? Kādas jaunas prasmes un resursi būs nepieciešami mūsu bibliotēkām, lai nodrošinātu pakalpojumus šai īpašajai lietotāju grupai? Bibliotēku speciālisti diskusijās secināja, ka cilvēkiem, kuri nokļuvusi svešā, nepazīstamā vidē, bibliotēka var būt viena no pirmajām iestādēm, kur tie nebaidās ienākt. Tāpēc darbiniekiem jācenšas palīdzēt gūt nepieciešamo informāciju visām lietotāju grupām. Konferences gaitā tika arī pieņemta kopīga rezolūcija par bibliotēku pakalpojumu pieejamību bēgļiem Latvijā un Baltijā.

Noslēgumā tika parakstīts kopīgs paziņojums par skolu bibliotekāru atalgojumu un amata likmēm, asi iebilstot pret plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma modelī, kas ietekmētu arī skolu bibliotekārus. Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Kristīne Pabērza informēja par paveikto un iecerēto biedrības darbā. Nākamajā gadā bibliotekāru vidū tikšanās solās būt vēl dinamiskākas un vērienīgākas, saglabājot vērtīgākās tradīcijas un aizsākot arī jaunas. Jaunumiem bibliotekāri aicināti sekot biedrības mājaslapā, sociālajos tīklos un citos komunikācijas kanālos, tostarp arī Latvijas Bibliotēku portālā.