Divas bērnu tiesību aizsardzības organizācijas un dokumentālo filmu režisors, kurš atklāja kolekciju, pirmdien policijai iesniedza sūdzību.
 
"Mums ir šis iesniegums, un saistībā ar to mēs veiksim izmeklēšanu," sacīja Stokholmas reģiona policijas amatpersona.
 
Pēc viņa vārdiem, izmeklētāji lietu sīkāk izpētīs otrdienas rītā.
 
Stokholmā dzīvojošais rakstnieks un režisors Valentīns Barts attēlus atrada 2008. gada novembrī, kad apmeklēja Nacionālo bibliotēku Stokholmā.
 
Viņš sacīja, ka piekļuve attēliem bijusi diezgan vienkārša, bibliotēkai sīkāk nepārbaudot personas pagātni.
 
"Man bija jāparāda sava identitātes karte, un es kļuvu par bibliotēkas biedru. Tad es aizrakstīju bibliotēkas juristam, kāpēc es vēlos piekļūt šiem materiāliem. Es veicu pētījumu un vēlos parādīt šo pornogrāfijas vēstures drūmo posmu," sacīja Barts.
 
Piekļūstot bibliotēkas arhīviem, viņš uzdūries žurnāliem ar tādiem nosaukumiem kā "Bērniņš" un "Piecpadsmit".
 
"Tajos bija redzami bērni daudzās pornogrāfiskās situācijās. Tas bija pretīgi," sacīja Barts.
 
Barts, kurš 70. gados strādāja pornogrāfijas veikalā, paskaidroja, ka bērnu pornogrāfija Zviedrijā laika posmā no 1971. gada līdz 1980. gadam bija legāla.
 
Nacionālās bibliotēkas preses pārstāve sacīja, ka likums viņiem uzliek pienākumu saviem arhīviem vākt visus drukātos materiālus.
 
Pēc viņas teiktā, Zviedrijas likumi ir neskaidri, vai ļaut sabiedrībai aplūkot šādus materiālus, un bibliotēka slēgusi tiem pieeju pēc tam, kad Barts tam pievērsis uzmanību. Pašlaik jautājumu izskata bibliotēkas jurists, un viņš līdz 8. jūnijam sagatavos ziņojumu.
 
Zviedrijā par bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu, iegādāšanos vai glabāšanu draud cietumsods līdz sešiem gadiem.
 
Barts pauda neizpratni, kāpēc bibliotēku nevarētu sodīt par bērnu pornogrāfijas attēlu glabāšanu. "Vai ir iespējams, ka šeit Zviedrijā valsts institūcija stāv augstāk par likumiem?" viņš vaicāja.
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA