Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Latvijas Rakstnieku savienība (LRS), organizējot starptautisko festivālu “Dzejas dienas”, aicina uz pirmo festivāla pre-pasākumu – dzejas lasījumiem, kas veltīti Krievijas “kulta žurnāla” Inostrannaja…
Latvijas Rakstnieku savienība (LRS), organizējot starptautisko festivālu “Dzejas dienas”, aicina uz pirmo festivāla pre-pasākumu – dzejas lasījumiem, kas veltīti Krievijas “kulta žurnāla” Inostrannaja literatura (vai arī Inostranka) Latvijas numura prezentācijai.
Ceļš uz šo numuru ir sācies 2004. gadā, kad Latvijas Literatūras centrs cieši sadarbojās ar Krievijas grāmatniecības tirgu. Diemžēl, toreiz neizdevās novest sarunas līdz konkrētam izdevumam, un ideja tika atlikta – gandrīz uz 15 gadiem. Pateicoties Latvijas simtgadei un programmai “Latvijas literatūras izdošana ārvalstīs”, ko LRS veiksmīgi koordinēja pēdējo gadu laikā, vairāk nekā 115 grāmatu starpā ir iznācis arī šīs latviešu literatūrai veltīts numurs Maskavas slavenajā Inostrankā.
Žurnāla prezentācija un bilingvālie dzejas lasījumi notiks 1. jūnijā, plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājas pagalmā (Rīga, Baznīcas iela 30). Pasākums tiks vadīts latviešu valodā, ieeja bez maksas un iepriekšējas reģistrācijas.
Lasījumos piedalīsies numurā pārstāvētie Latvijas dzejnieki un viņu atdzejotāji – Irina Auziņa-Cigaļska, Aivars Eduards, Vasīlijs Karasevs, Jurijs Kasjaničs, Vija Laganovska, Maija Laukmane, Andra Manfelde, Daina Sirmā, Vladis Spāre u. c. Vakaru atklās LRS priekšsēdētājs Arno Jundze, žurnāla Inostrannaja literatura ārzemju nodaļas vadītāja Milda Sokolova, ārzemju izdevēju atbalsta programmas vadītāja Jeļena Budanceva. Pasākumu vadīs numura konsultants, rakstnieks Sergejs Moreino.
“Šīs numurs simbolizē mākslas spēju pārvārēt ekonomiskus, politiskus un ģeogrāfiskus šķēršļus,” atzīmē LRS priekšsēdētājs Arno Jundze.
“Latvijai veltīts numurs piedzīvoja negaidīti lielu interesi no Krievijas lasītāju puses un pierādīja Latvijas literatūras eksportspēju, kā arī tās savdabīgumu un īpašu stilu”, – pasvītro žurnāla Inostrannaja literatura ārzemju nodaļas vadītāja Milda Sokolova.
“Man liekas, ka šī doma, pieteikt Dzejas dienas 2019 ar šī numura prezentāciju, visai atbilst Dzijas dienu garam – kas var labāk apvienot dažādu valstu cilvēkus nekā tik trausls un tajā pat laikā jaudīgs mākslas veids kā dzeja. Ar šo pasākumu mēs gribētu uzsvērt arī festivāla starptautisko dimensiju,” – pauž ārvalstu izdevēju atbalsta programmas vadītāja un Dzejas dienu producente Jeļena Budanceva.
