Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs aicina uz izstādes “Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945” ietvaros notiekošajiem zinātniskajiem priekšlasījumiem š.g. 22. oktobrī plkst. 18:00 LNB…
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs aicina uz izstādes “Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945” ietvaros notiekošajiem zinātniskajiem priekšlasījumiem š.g. 22. oktobrī plkst. 18:00 LNB AsiaRes lasītavā (M stāvs).
Programmā:
Latvieši Lielvācijā – evakuācija un bēgšana (1944-1945)
Kārlis Kangeris, LU Latvijas Vēstures institūts
Latviešu bēgļu laivu akcijas uz Zviedriju (1944-1945): organizācija, norise, rezultāti
Uldis Neiburgs, Latvijas Okupācijas muzejs
Šobrīd, kad tik daudz tiek diskutēts par pāri Vidusjūrai plūstošo bēgļu likteņiem, ir būtiski neaizmirst, ka 70 gadus tālā pagātnē arī aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās. Tas notika Otrā pasaules kara beigu posmā, cilvēkiem baidoties no karadarbības, padomju režīma un 1940./41. gada terora atkārtošanās. Aptuveni 5 000 bēgļu nenonāca Vācijā un tās okupētajās teritorijās, bet riskēja doties pretējā virzienā – pāri Baltijas jūrai uz neitrālajai Zviedrijai piederošo Gotlandes salu. Šo bēgļu piemiņai veltīta LNB Nozaru literatūras centra izstāde “Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945” (LNB, 3. stāvs, 15. oktobris – 5. janvāris) un to pavadošie pasākumi.
