2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
No 6. līdz 7. oktobrim Rīgā norisināsies septītā konference “Valodas tehnoloģijas — Baltijas perspektīva” (Human Language Technologies — the Baltic Perspective jeb Baltic HLT 2016). Šajā konferencē valodas tehnoloģiju pētnieki un izstrādātāji dalīsies ar svaigākajām idejām un jaunākajiem pētījumu rezultātiem.
Starp aktuālākajām tēmām — lielo datu un neironu tīklu lietošana runas un rakstīta teksta apstrādē. Īpaša uzmanība tiks veltīta valodas tehnoloģiju attīstībai valodām ar nelielu runātāju skaitu, pie kurām pieder arī Baltijas valstu valodas.
Dot balss komandu viedtālrunim, automātiski tulkot tekstu no vienas valodas citā, izmantot datorprogrammu, kas palīdz tekstā atrast gramatikas un pareizrakstības kļūdas, diktēt tekstu datorā — šīs ir visplašāk zināmās un izmantotās valodas tehnoloģijas. Lai gan vairākās no tām lielās valodas (piemēram, angļu, franču un spāņu) ir soli priekšā mazajām, risinājumi nepārtraukti tiek meklēti arī pēdējām. Baltijas valstis šajā jomā var lepoties ar saviem pētniekiem.
“Baltijas valstu ieguldījums valodas tehnoloģiju attīstībā tiek novērtēts visā Eiropā, jo koncentrējas uz risinājumu izstrādi tā sauktajām mazajām valodām. Mēs darām to, ko nedara lielie tehnoloģiju līderi, kā Google un Microsoft, “ stāsta Inguna Skadiņa, Tildes pētniecības vadītāja un viena no konferences organizatorēm. “Baltic HLT jau vairāk nekā 10 gadus Baltijas zinātniekiem ir kā platforma, kur apspriest jaunākās idejas, metodes, pētījumu rezultātus un eksperimentālās tehnoloģijas. Sadarbība ir ļāvusi īstenot vairākus Eiropas līmeņa projektus. Arī šogad konferencē noritēs darbs pie priekšlikumu apkopošanas gan dalībai ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammā Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), gan dalībai projektos jaunajā ES struktūrfondu plānošanas periodā.”
Ne velti šogad konferencei sava zinātniskā darba rezultātus iesūtījuši 65 autori no 15 pasaules valstīm. Izcilākie no tiem iekļauti konferences darba programmā, un tie aptver plašu tēmu loku, tai skaitā ir pārskati par valodu tehnoloģiju attīstības līmeni Baltijā, rakstu valodas un runas apstrādi, valodas resursu izveidi un to lietojumu. Konferences īpašie viesi skaidros, kā, izmantojot neironu tīklus, var uzlabot automātiskās tulkošanas jeb mašīntulkošanas rezultātus, un meklēs iespējas uzlabot valodas resursu pieejamību mazajām valodām, izmantojot bagātīgo lielo valodu resursu klāstu.
Konferenci “Valodu tehnoloģijas — Baltijas perspektīva 2016” organizē valodas tehnoloģiju uzņēmums Tilde sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu.
Plašāka informācija par pasākumu: hlt2016.tilde.eu
