Pēdējā laikā Valkas novada centrālajā bibliotēkā par cilvēku trūkumu nevar sūdzēties. Reti ir brīvas vietas pie datoriem, apmeklētāju netrūkst lasītavā, daļa ienācēju starp grāmatplauktiem meklē interesantu grāmatu.

Apmeklētāju pieplūdums it kā netieši liek secināt, ka mūsdienu bibliotēkā sen vairs nenodarbojas tikai ar daiļliteratūras grāmatu izsniegšanu, bet tā ir kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras iestādi.

Grāmata jātur godā vienmēr

 

To apstiprina arī novada centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska, atklājot, ka visām bibliotēkām ir uzdevums piedāvāt trīs veida pakalpojumus – izglītot, sniegt informāciju un izklaidēt.

 

Tās ir galvenās funkcijas arī Valkas bibliotēkā. “Tomēr es uzskatu, ka bibliotēkai arī turpmāk vajadzētu balstīties uz savu galveno darba instrumentu – grāmatu. To piedāvāšana un izsniegšana simtiem gadu ir bijis noteicošais bibliotēku uzdevums, un esmu par to, lai šī tradīcija saglabātos, kaut, nenoliedzami, internetam ir liela loma apmeklētāju piesaistei. Dažkārt pat mūsu nozares darbinieku kuluārsarunās jūtama skeptiska attieksme pret grāmatu klāsta papildināšanu, sak, kāda vairs tām nozīme, visu var atrast internetā. Taču kas gan cits sabiedrībā uzturēs šo vēlmi pēc mīļas un tuvas grāmatas, ja ne bibliotēka?” retoriski vaicā G. Dubrovska. Tādēļ arī, kaut laiki nav pārticīgi, iestādes darbinieces cenšas, lai no jaunākās literatūras klāsta grāmatas būtu pieejamas arī lasītājiem Valkā. Viss jaunākais tiek piedāvāts arī bērniem. Ja nav citu iespēju, tad darbinieces nopērk kaut vienu eksemplāru, lai tikai nevienas grāmatiņas mazajiem lasītājiem netrūktu.

 

Tas gan nenozīmē, ka ir piemirstas citas funkcijas. Visiem interesentiem ir nodrošināta pieeja internetam, savukārt lasītavā apmeklētāji var izvēlēties laikrakstus vai žurnālus no 30 preses izdevumiem. Turklāt ik pa laikam bibliotēka organizē tikšanos ar interesantiem cilvēkiem un literātiem. Sekot līdzi laikam liek pašas dzīves radītās izmaiņas pieprasījumā. Bibliotēkas statistika rāda, ka kopš 2011. gada ir nedaudz samazinājies lasītāju skaits, bet palielinājies apmeklējums. Tas nozīmē, ka liela daļa iestādes klientu nāk uz bibliotēku vajadzīgo informāciju meklēt internetā vai arī, lai izlasītu jaunākos preses izdevumus.

Nāk uzzināt aktualitātes

 

To “Ziemeļlatvijai” apliecina arī paši iestādes apmeklētāji. Lasītavā satiktais Agris Knope atklāj, ka bibliotēkā ierodas, lai izlasītu visas pēdējās aktualitātes preses izdevumos un būtu lietas kursā par to, kas notiek pasaulē. “Tā kā brīvajā laikā dažkārt nodarbojos ar tekstu tulkošanu no igauņu valodas latviešu valodā un otrādi, tad te es studēju arī padomju laikā izdotās igauņu – latviešu valodas vārdnīcas un gaidu, kad parādīsies solītā jaunā vārdnīca. Bibliotēkā atrodu arī interesantas grāmatas par zinātni, kas mani saista. Es interesējos par ezotēriku un šeit atrodu visu vajadzīgo,” saka A. Knope. Pastāvīgi bibliotēku apmeklē arī Edmunds Mertens. “Nāku te lasīt laikrakstus, jo nevaru tos atļauties pirkt vai pasūtīt. Taču visi jaunumi valstī un pasaulē interesē. Tā kā ar savu rocību nevaru iegādāties arī datoru, tad regulāri nāku papētīt informāciju internetā. Mani interesē, kur es vēl varētu atrast kādu nodarbošanos un sadarbības iespējas. Šad tad paņemu arī kādu grāmatu uz mājām palasīt,” stāsta E. Mertens. Visi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie lasītāji apliecina, ka bez bibliotēkas viņi vairs nevarētu iztikt.