Ziemassvētku Grāmatu plūdi: Intervija ar Ingiborgu Steinunu Sverisdotiru no Islandes Nacionālās un Universitātes bibliotēkas
Jau vairāk nekā pusgadsmitu islandieši Ziemassvētkos svin Grāmatu plūdus – grāmatu izdevēju savulaik ieviestu tradīciju. Bērni, jaunieši, vecāki un vecvecāki – visi viens otram dāvina jaunākās un kārotākās grāmatas un Ziemassvētku vakarā tās kopā lasa.
“Ik gadu Islandē ap šo laiku notiek tādi kā Grāmatu plūdi. Tas ir grāmatnīcu ražas laiks, jo ļaudis steidz iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Grāmata ir vispopulārākā gadumijas dāvana Islandē,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu Literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Pirms pāris gadiem LNB notika Ziemeļvalstu bērnu literatūrai veltīta izstāde ar šādu pašu nosaukumu – Grāmatu plūdi, kuras autore bija islandiešu rakstniece un ilustratore Kristīne Ragna Gunarsdotira (Kristín Ragna Gunnarsdóttir) un kurā varēja satikt ne vienu vien Ziemeļvalstu grāmatu varoni, pašam kļūt par varoni, iejusties dzejnieka vai jūrnieka lomā, un izstādes centrālai objekts bija vikingu kuģis, ar kuru Grāmatu plūdus izkuģot.
Laiks kopš izstādes ir aizritējis, bet Ziemassvētku cikliskums atkārtojas, un arī brīnišķīgā islandiešu Ziemassvētku tradīcija tiek kopta jau gandrīz astoņdesmit gadus. Kā oficiālais Grāmatu plūdu aizsākums tiek minēta 1944. gada ziema, kad islandieši viens otram sāka dāvināt grāmatas.
Lai par šo un citām Ziemassvētku tradīcijām uzzinātu vairāk, Latvijas Bibliotēku portāls uz sarunu aicināja Islandes Nacionālās un Universitātes bibliotēkas Galveno bibliotekāri Ingiborgu Steinunu Sverisdotiru (Ingibjörg Steinunn Sverrisdóttir). Ceram, ka saruna ne vien ļaus uzzināt ko jaunu par islandiešu kultūru, bet arī pamudinās iegādāties vēl pēdējās svētku dāvanas. Protams, grāmatas.
Kas ir Jólabókaflóðið jeb Ziemassvētku Grāmatu plūdi un kā tie sākās?
Jólabókaflóðið ir izdevēju sava veida mārketinga triks, taču cilvēkiem tas patīk, un tā ir svarīga mūsu kultūras daļa. Pēc Otrā pasaules kara papīrs un druka kļuva lētāki, un izdevēji ļoti ātri saprata, ka grāmata ir ideāla Ziemassvētku dāvana. Ne tik dārga, viegli iesaiņojama, un galu galā visi alkst pēc jauniem stāstiem.
Vai iesaistās visas paaudzes, arī bērni un pusaudži?
Jā, it visi gaida jaunās grāmatas. Katrs islandietis Ziemassvētkos vēlas vismaz vienu grāmatu. Tās, protams, tiek izdotas un iegādātas ilgākā laika periodā, bet Jólabókaflóðið mērķauditorija ir cilvēks, kas pērk Ziemassvētku dāvanu, un cilvēks, kas saņem Ziemassvētku dāvanu un, iespējams, ir gada laikā izveidojis vēlmju sarakstu.
Vai Islandē bērni tic Ziemassvētku vecītim? Vai Ziemassvētku vecītis atnes visas grāmatas?
Mūsu kultūrā ir 13 Ziemassvētku vecīši (Jólasveinar), kas dzīvo neapdzīvotajā zemes daļā kalnos un 13 dienas pirms Ziemassvētkiem pa vienam sāk apmeklēt pilsētas un mājokļus. Pēc svētkiem tie pa vienam atkal dodas prom. Viņi ir diezgan biedējoši tēli [saskaņā ar mitoloģiju 13 Ziemassvētku vecīši pilsētā dara blēņas un viņu mamma, baisa trolliene, ēd nepaklausīgus bērnus, savārot tos sautējumā – A.I.], taču, ja ieliksiet logā kurpi un uzvedīsieties labi, un dosieties agri gulēt, jums var paveikties, un, iespējams, no rīta kurpē atradīsiet kādu mazu dāvanu. Tas var būt kāds našķis, zeķes, dūraiņi, maza rotaļlieta vai arī maza grāmata.
Vai, jūsuprāt, Ziemassvētku Grāmatu plūdu tradīcija gadu gaitā ir mainījusi islandiešu attiecības ar grāmatām un lasīšanu?
Varbūt šī ir kļuvusi par mūsu identitāti, jā, mēs esam grāmatu nācija! Bet, protams, arī senākos laikos cilvēki ziemas vakaros pulcējās savās mājās, darot visādus darbus, un kāds skaļi lasīja, stāstīja vai dziedāja rímur, garus pantiņus par varoņiem, mīlestību, stāstīja piedzīvojumi stāstus. Literatūra un sāgas cilvēkos ir dziļi iesakņojušās.
Vai izdevējdarbība Islandē plaukst?
Jā, es teiktu, ka izdevējdarbība ir labā formā. Pēdējos gados mums ir arvien vairāk eksperimentālu un māksliniecisku izdevniecību nekā agrāk. Mums ir arī e-grāmatu un audiogrāmatu izdevniecības. Audiogrāmatas ir ārkārtīgi populāras. Islandē izdevēji var pretendēt uz valsts atbalstu, kas ir ļoti svarīgi.
Vai valsts sniedz pietiekamu atbalstu arī bibliotēkām?
Saskaņā ar Bibliotēku likumu publiskās un skolu bibliotēkas atrodas pašvaldību gādībā. Daudzām pašvaldībām budžets nav pietiekami liels, bet, protams, visi ļoti cenšas atbalstīt bibliotēkas, cik vien tas ir iespējams.
Vai bibliotēkas iesaistās Grāmatu plūdos?
Jā, lielākā daļa Islandes bibliotēku pērk jaunākās grāmatas, pat ja tikai dažus eksemplārus. Lasītāji tās ļoti gaida.
Saspringtajā ikdienas dzīvē cilvēki mēdz atzīt, ka arvien mazāk laika atliek grāmatu lasīšanai. Vai jūs to novērojat arī Islandē? Ko jūs varētu ieteikt tiem, kas vēlas lasīt vairāk?
Jā, mēs apzināmies šo tendenci. Es saku, veltiet tam uzmanību, atrodiet veidus, kā grāmatu lasīšanu padarīt par kvalitatīvi pavadītu laiku. Izmantojiet audiogrāmatas, ejot uz darbu, braucot automašīnā vai autobusā. Lasiet saviem bērniem pirms gulētiešanas. Izmantojiet brīvdienas, lai lasītu, un mudiniet bērnus doties uz bibliotēku un piedalīties tādās aktivitātēs kā tikšanās ar autoriem, grāmatu klubi u.c.
Vai arī jūsu ģimene svin Jólabókaflóðið? Kā jūs gatavojaties? Vai esat jau iegādājusies grāmatu dāvanas? [Intervija notika novembra izskaņā – A.I.]
Jā, mēs parasti dodam viens otram mājienus, ja ļoti gribas kādu konkrētu grāmatu. Ir ļoti svarīgi Ziemassvētkos saņemt vismaz vienu grāmatu. Es gatavojos, pārlūkojot Bókatíðindi – jaunāko grāmatu sarakstu, kas agrāk tika drukāts un nosūtīts visām mājsaimniecībām bez maksas, bet tagad ir pieejams tiešsaistē. Bet, jāatzīst, nē, vēl neesmu sākusi dāvanas gādāt 🙂
Kādas islandiešu autoru grāmatas, tulkotas angļu valodā, jūs ieteiktu izlasīt šajos Ziemassvētkos?
Ja aizrauj kriminālromāni, es ieteiktu Arnaldur Indridason, Lilja Sigurdardóttir un Yrsa Sigurdardóttir grāmatas. No daiļliteratūras – Audur Ava Olafsdottir, Olafur Johann Olafsson un Sjon.
Pastāv mīti un leģendas, ka Islandē dzīvo “slēptie cilvēki” (Huldufólk): pārdabiski elfi, kuri mīt paralēlā pasaulē. Vai, jūsuprāt, viņi arī lasa?
Jā, esmu pārliecināta, ka viņi gan lasa, gan raksta. Turklāt viņiem ir savas pasakas par mums, tāpat kā mums ir pasakas par viņiem.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv