ZEMGALES ZIŅAS: Ūziņu bibliotēka svin 50 gadu jubileju
1. oktobrī 50 gadu pastāvēšanas jubileja apritēja Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkai. Tagadējā Ūziņu bibliotēka dibināta 1969. gada 1. oktobrī un savu nosaukumu mainījusi…
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
1. oktobrī 50 gadu pastāvēšanas jubileja apritēja Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkai. Tagadējā Ūziņu bibliotēka dibināta 1969. gada 1. oktobrī un savu nosaukumu mainījusi…
1. oktobrī 50 gadu pastāvēšanas jubileja apritēja Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkai.
Tagadējā Ūziņu bibliotēka dibināta 1969. gada 1. oktobrī un savu nosaukumu mainījusi trīs reizes –tā bijusi Ausmas ciema 3. bibliotēka (1969–1977). Mainoties ciemu robežām, ieguvusi nosaukumu – Zaļenieku ciema 2. bibliotēka (1977–1996), bet par Ūziņu bibliotēku kļuvusi 1996. gadā.
Sākumā bibliotēka atradusies Ūziņu Biedrību nama trešajā stāvā 15 kvadrātmetru lielā, caurstaigājamā telpā kopā ar kolhoza “Pavasaris” “sarkano stūrīti”. 1969. gadā no bibliotēku kolektora saņemtas 462 jaunas grāmatas, kuras šajā gadā izsniegtas netika, jo bija aizkavējusies grāmatu skapja izgatavošana. 1972. gada aprīlī bibliotēka pārcelta uz līdzās esošo pienotavas motormāju, kur tā atrodas joprojām.
Kopš bibliotēkas dibināšanas no 1969. gada 1. oktobra 40 gadu garumā par tās vadītāju strādājusi tagadējās vadītājas Gunitas Kulmanes mamma Ligita Strazdiņa. Pati Gunita bibliotēku vada 10 gadus.
G.Kulmane zina stāstīt, ka šī gan nav pirmā bibliotēka Ūziņos. Pirmā darbojusies jau 1849. gadā. Ziņas par šo bibliotēku jeb Ūziņu lasīšanas biedrību ir saglabājušās, pateicoties Jekstu māju saimniekam Mārtiņam Paulam, kurš savā piezīmju grāmatā bija pierakstījis visas izlasītās grāmatas. Par lasīšanu biedrībai bijis jāmaksā pusrublis, un drošības nauda arī bijusi pusrublis. Otrā bibliotēka 1882. gada rudenī bijusi atklāta nesen uzceltajā Ūziņu skolā. Trešā no 1923. gada darbojusies Ūziņu lauksaimniecības biedrībai piederošajā veikalā, kara gados tā izpostīta.
Saistībā ar jubileju bibliotēkā apskatāma plašāka materiālu izstāde par tās tapšanu un pastāvēšanu piecdesmit gadu garumā.
“Nekad nebiju domājusi, ka arī es kādreiz strādāšu bibliotēkā… 10 gadi paskrējuši vēja spārniem. Paveikts tiešām daudz, jo strādāju no visas sirds. Dažreiz pati brīnos, cik daudz interesanta šajā laikā noticis, ir sastapti tik daudzi fantastiski cilvēki (par to vislielākais prieks). Ir labi darīt darbu, kas patīk, dzīvot vietā, ko mīli, un visu laiku sastapt foršus cilvēkus,” gandarīta par darbu bibliotēkā ir tās vadītāja.
Autors: Agnese Leiburga
Izdevums: Zemgales Ziņas