Kultūras mantojuma saglabāšana, izmantojot jaunās tehnoloģijas, visā pasaulē kļūst arvien populārāka. Šajā procesā aktīvi iesaistās Latvijas speciālisti, arī bibliotēku un muzeju darbinieki. Katra digitalizācijas procesa īstenošanai ir savi iemesli. Vispirms tā ir tiešsaistes piekļuves nodrošināšana kultūras vērtībām, kuras citādi nebūtu pieejamas visplašākajam interesentu lokam visā pasaulē. Tā ir nepieciešamība aizsargāt oriģinālus no nolietojuma, ko rada bieža to izmantošana. Tā ir iespēja apzināt dažādās vietās esošās vērtības un salikt tās vienkopus. Tā ir iespēja dažādos kultūras mantojuma veidus – vizuālos, tekstuālos, skaniskos – apvienot un radīt ērti izmantojamu multimediālu variantu. Tas ļauj piesaistīt plašāku atbalstītāju loku apdraudēto vērtību saglabāšanai un paātrināt šo procesu. Varētu minēt vēl citus aspektus un analizēt problēmas, kas neizbēgami rodas ikviena jauna darba rezultātā, bet tā būtu viela jaunam rakstam.
 
Tieši laikrakstu digitalizācija ir tik nozīmīga galvenokārt tāpēc, ka avīžu papīrs gadu gaitā kļūst trausls un vienkārši sairst. To izmantojums bibliotēkās ir ievērojams, jo tieši laikrakstos visprecīzāk attēloti tā laika notikumi, sabiedrības un atsevišķu cilvēku dzīve. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilgtermiņa projekta "Mantojums-1: Latvijas periodisko izdevumu (1822-1940) saglabāšana" ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un citu finansiālo atbalstu notiek arī Latvijas novadu laikrakstu digitalizācija. Tagad pieejami daudzi pirms Otrā pasaules kara iznākušie Kurzemes, Latgales un Zemgales laikraksti.
 
Jelgava smagi cieta II pasaules kara laikā, nodega pilsētas arhīvs, muzeji un bibliotēka. Tāpēc pētniekiem mūsdienās laikrakstu ziņas bieži vien ir vienīgais vēstures pirmavots atsevišķu jautājumu izzināšanā. Taču nevienā no Zemgales bibliotēkām vai muzejiem līdz šim nebija pilnu pirms Otrā pasaules kara izdoto laikrakstu komplektu.
 
Lielāko pirmās Latvijas brīvvalsts laika Jelgavas laikrakstu digitalizācijas projekts sākās 2003. gadā un joprojām turpinās. Tagad noslēdzies ievērojams darba posms, pilnībā digitalizēts laikraksts "Zemgales Balss", iegūstot vispilnīgāko laikrakstu komplektu no 1924. līdz 1940. gadam. Tas pieejams tiešsaistē Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē www.lnb.lv un CD ierakstos Rīgas, Bauskas, Dobeles un Jelgavas bibliotēkās un muzejos. Kompaktdiskus var iegādāties ikviens interesents, piezvanot uz Nacionālās bibliotēkas grāmatvedību.
 
Projekts tika sagatavots Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā un iesniegts Valsts Kultūrkapitāla fondam paredzot līdzfinansējumu no Jelgavas, Dobeles un Bauskas pašvaldībām. Atbilstoši saņemtajam finansējumam, vairākos posmos notika tā īstenošana. Digitalizāciju veica Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti, ar lielu darba pieredzi un atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu.
 
Laikrakstu elektroniskā iemūžināšana turpinās. Valsts Kultūrkapitāla fondā ir atbalstīts projekts Jelgavas avīzes "Zemgalietis" digitalizācijai no 1919. līdz 1924. gadam. Tas ir Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas pirmo gadu laikraksts, kurā atrodamas unikālas ziņas par daudzu Jelgavas un Zemgales iestāžu, uzņēmumu, organizāciju pirmsākumiem, ēku un pieminekļu celtniecību, pilsētas un novada cilvēku dzīvi, notikumiem pēc pirmā pasaules kara.
 
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Avota
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas
Informācijas nodaļas vadītāja