Vairāk par EP direktīvu ŠEIT.

“Zaļmaldināšana ir kā balināšana ar zaļu otu. Tā notiek, kad uzņēmums tērē vairāk naudas, apgalvojot, ka ir dabai draudzīgs, nekā patiesībā iegulda, lai reāli kļūtu “zaļāks”. Labākajā gadījumā kompānijas pielieto zaļmaldināšanu, lai pārdotu preces. Sliktākajā tās var mudināt sabiedrību darīt pretējo tam, kas patiesībā ir noderīgs videi. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka patērētāji nereti nezina, kam ticēt.” Tā par zaļmaldināšanas fenomenu raksta Ilinoisas universitātes bibliotēka.

Jaunie EP noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā “videi draudzīgs”, “dabisks”, “bioloģiski noārdāms”, “klimatneitrāls” vai “ekoloģisks”.

Vēl viens būtisks jaunās direktīvas mērķis ir panākt, lai ražotāji un patērētāji vairāk domātu par preču ilgmūžīgumu. Informācijai par preču garantiju vajadzēs būs vieglāk pamanāmai, un ES ieviesīs jaunu, saskaņotu marķējumu, kas lielāku redzamību piešķirs precēm ar ilgāku garantiju.

“Ilgtspējīgs”, “videi draudzīgs”, “sociāli atbildīgs” ir plaši lietoti termini politiķu, zinātnes, biznesa vidē jau vairākas desmitgades. Tos lieto, ne tikai iezīmējot pozitīvo apņemšanos un rīcību nākotnē, bet arī raksturojot šodienas situāciju par publiskajā pārvaldē, biznesa nozarē vai uzņēmumā paveikto, intervijā Delfi stāsta Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Arī bibliotēkām nereti var sanākt saskarties ar jautājumiem, kas skar dzīvošanu zaļāk, lasītāju pieprasījumiem, zaļajām idejām aktivitāšu rīkošanā.

Galvenais veids, kā bibliotēkas var iesaistīties zaļmaldināšanas mazināšanā, protams, ir savu lasītāju un apmeklētāju informēšana. Gluži kā uzticamu ziņu pārbaudē vai krāpniecisku vēstījumu atpazīšanā, arī zaļmaldināšanas fenomena izpratne iezīmē dažus noderīgus padomus, kurus vērts ikdienā atcerēties, lai neuzķertos uz šķietami zaļu, bet patiesībā dabai nedraudzīgu preci, darbību vai ideju. Šie padomi apkopoti Lielbritānijas medijā “Inews”:

  • Vienmēr izlasīt mazo druku. Pat ja preces etiķete lieliem, spilgtiem burtiem piesaka, ka produkts ir no tiesas “zaļš” un dabai draudzīgs, vērts uzmanību pievērst sīkajai drukai – vai preces sastāvs nerunā par pretējo.
  • Vai netrūkst pierādījumu? Ja zīmols savu produktu sauc par “zaļu”, kā tas ir pamatots? Ar datiem, izmantotajām izejvielām, varbūt dabai draudzīgu iepakojumu? Taču varbūt, ka “ekoloģisks” tiek izmantots tikai kā tukšs sauklis.
  • Izmantojiet veselo saprātu. Vai, piemēram, plastmasas telefona maciņš vai lētas treniņbikses var būt tapuši no materiāliem, kas dabā sadalās?
  • Ierobežot plastmasas patēriņu. Pēc iespējas izvēlēties tādu produktu, kas nav no plastmasas vai nav tajā iepakots.
  • Izvēlēties apģērbus no dabai draudzīgiem materiāliem. Piemēram, vilna, kokvilna, lins vienmēr būs labāka izvēle par sintētiskiem materiāliem.

Zaļmaldināšana arvien aktīvāk kā termins ienāk arī Latvijas informatīvajā telpā. Zināšanu pārbaudei un papildināšanai noderīgi ir dažādi projekti, piemēram, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta sagatavotais “Ilgtspējas tests” vai 360TV raidījums “Zaļi maldināts”.

Rakstu sagatavoja:

Emīls Rotgalvis

Medijpratības nozares eksperts

Bibliotēku attīstības centrs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

emils.rotgalvis@lnb.lv
www.lnb.lv