Šogad pirmo reizi uzņēmējiem un citām juridiskām personām bija iespēja pieteikt savas idejas un saņemt finansējumu to īstenošanai Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Radošo industriju pilotprojektu konkurss”. Tās mērķis ir atbalstīt jaunrades projektus un inovācijas kultūras radošo industriju jomā, kam ir potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, finansējot produktu vai pakalpojumu (arī – biznesa ideju) izstrādi. Pavisam konkursā bija iesniegti 76 projekti, kuros pieprasītais finansējums bija vairāk nekā 369 706 lati.

 
Novērtējot mērķprogrammas konkursa lietderīgumu, atdevi un ņemot vērā konkursā iesniegto pieteikumu kvalitāti – gandrīz visiem pieteikumiem nebija pietiekami izstrādāts biznesa plāns it sevišķi ienākumu sadaļā (produkta noieta pieņēmumi, cena, pircēju identifikācija, alternatīvu izvērtējums, naudas plūsmas analīze), kā arī projekta apraksts nesniedza skaidru priekšstatu par produktu, nebija pamatota tā oriģinalitāte jeb unikalitāte un apliecināta kvalitāte, kā arī daudzi pieteikumi neatbilda mērķprogrammas konkursa mērķim, konkursa komisija rekomendēja VKKF padomei piešķirt finansējumu mērķprogrammas “Radošo industriju pilotprojektu konkurss” projektu konkursā četriem iesniegtajiem projektu pieteikumiem Ls 19 887 apmērā.

 

Atbalstu saņema šādi projekti:

– “Latvian Art Gallery” (Lagallery) – SIA “Sebastians” projekts, kas īstenos reprodukciju radīšanu latviešu mākslinieku darbiem, izveidos platformu reprodukciju pārdošanai. Māksliniekiem tas sniegs iespēju iegūt autoratlīdzību par darbu reprodukciju tirgošanu.

– Jubka dizaina mēbeles – SIA “Jubka” projekts – atbalsts dizaina mēbeļu līnijas attīstībai. Mēbeļu ražošanā uzņēmums izmanto pašu radītu, jaunu materiālu, pateicoties pašu izstrādātai tehnoloģijai ar īpašas lakas palīdzību, apvienojot auduma tekstūru, ornamentu, krāsu ar koka izturību, izmanto recycled metodes.

– Muzeju krājumu konvertēšana datorspēlēs – SIA “IT –mia” projekts.

– SIA “Foldlife dizains” – eko dizaina stendu apdrukas programmatūras izveide interneta vidē, no locītā kartona izgatavotu un apdrukātu stendu attīstībai.

 
Pirmo reizi VKKF ietvaros projekti tika izskatīti pēc biznesa būtības. Šī programma ir pilots jeb sava veida izmēģinājums, jo svarīgi ir radošajām industrijām radīt labvēlīgu vidi biznesa ideju ģenerēšanai un dot starta kapitālu biznesa uzsākšanai, inovatīvu produktu attīstībai, lai veicinātu uzņēmējdarbību, radītu darba vietas un tālāk veicinātu šo uzņēmumu spēju eksportēt un augt, kā arī vienlaikus spēt apgūt radošajām industrijām paredzēto finansējumu ES struktūrfondu ietvaros 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Kā galvenos projektu noraidījuma iemeslus konkursa komisija min nepilnīgo projektu kvalitāti, jo te arī saskatāms ķēdes vājais posms – radošām idejām bieži vien pietrūkst orientācijas uz biznesu, mērķtiecīgu peļņas gūšanu, tādēļ komisija rekomendē potenciālos projektu pieteicējus pievērst īpašu uzmanību idejas attīstības biznesa pusei. Tika uzsvērts, ka būtu nepieciešams mudināt un motivēt potenciālos nākotnes uzņēmējus apmeklēt apmācības un izglītoties, izmantojot iespēju gūt zināšanas un konsultēties ar profesionāļiem, jo šāda iespējas turklāt tiek piedāvātas bez maksas – apmācības par biznesa plānu izstrādi, uzņēmējdarbības uzsākšanu u.tml. Latvijā īsteno vairākas organizācijas, piemēram, Jauno uzņēmēju centrs, Mentoru klubs, “Nordea” biznesa skola, LIAA.

 
Konkursa komisija uzsver, ka atbalsts radošajām industrijām VKKF ietvaros ir jāturpina, jo šāda veida konkurss kā mudinājums uzsākt uzņēmējdarbību un attīstīt radošas biznesa idejas ir vērtīgs. Vienlaikus tika secināts, ka diemžēl daudzas projektos ietvertās idejas neatbilda šī projektu konkursa mērķim, taču, pamatojoties uz pieprasījuma tendenci, konkursa komisija saskatīja turpmāku investīciju nepieciešamību radošajās industrijās VKKF ietvaros šādos trīs virzienos: radošas vides veidošanai (piemēram, radošiem kvartāliem), kurā rasties inovatīvām un jaunām idejām, tāpat arī izglītošanas funkcijai – semināriem, apmācībām, meistarklasēm; starta kapitāls produkta vai pakalpojuma attīstībai; atbalsts jau esošu uzņēmumu biznesa attīstībai (piemēram, specifikas tehnikas vai datorprogrammatūras iegādei, lai ražotu produkciju jaunā kvalitātē – ātrāk, labāk).
 

Mērķprogrammas ietvaros rudenī paredzēts atkārtoti izsludināt konkursu, sadalot programmas finansējuma atlikumu Ls 80 123, pirms tam iestrādājot konkursa nolikumā papildus prasības, lai veicinātu lielāku iesniegto pieteikumu kvalitāti. Vienlaikus projektu pieteicējiem, kuriem dalība šajā konkursā neizrādījās veiksmīga, līdz rudenim ir iespēja uzlabot un attīstīt savas idejas.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende: “Pirmais konkurss, kas uzskatāms par vienu no ministrijas pirmajiem praktiskajiem soļiem Latvijas radošo industriju potenciāla iedzīvināšanā,  apliecināja, ka šajā jomā mums visiem vēl daudz darāmā.  Mums visiem jāmācās, lai veiksmīgi apgūtu ne tikai VKKF finansējumu, bet arī apjomīgo finansējumu, kas radošajām industrijām nākamajos septiņos gados ir paredzēts Nacionālajā attīstības plānā.”

 
VKKF tika lemts par finansējuma sadali arī mērķprogrammā “Dizaina un arhitektūras nozares eksportspējas veicināšana”. Tās mērķis ir atbalstīt dalību starptautiskās izstādes, ceļojošo izstāžu veidošanu, reprezentatīvu (digitālu) datu bāzes veidošanu, kā arī projektus, kas veicinātu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas atpazīstamību dizaina un arhitektūras jomā. Konkursā bija pieteikušies 16 projektu pieteicēji, pretendējot uz 82827 latu lielu finansējumu. Atbalstīti tika astoņi projekti, saņemot mērķprogramma paredzētos 20000 latu.