Visa mājas bibliotēka rokassomiņā jeb Grāmata 2.0
-
elektronisko papīru – virsmu, kas spēj elektroniski atveidot no tradicionāli drukāta teksta praktiski neatšķiramas kvalitātes attēlu, neradot datoru monitoriem raksturīgo fona apgaismojumu un līdz ar to nenogurdinot lasītāju acis;
Attēls 1: Amazon Kindle tiek izmantota elektroniskā papīra tehnoloģija
-
fontu izmēru mainīšanas iespēju;
-
vairāklapu dokumentu šķirstīšanu;
-
atslēgvārdu meklēšanu tekstā;
-
jaunu dokumentu ielādēšanu iekārtā;
-
galu galā, iespēju uzglabāt vienā iekārtā praktiski visu savu mājas bibliotēku, u.c,
tomēr šis ir pirmais mēģinājums radīt patiešām interaktīvu e-lasīšanas iekārtu, ko "Newsweek" žurnālisti jau nodēvējuši par "Book 2.0".
Attēls 2: Amazon Kindle izmērs salīdzinājumā ar tradicionālas grāmatas izmēru
Amazon Kindle iekārtai ir pieejams 3G paaudzes telekomunikāciju tīkls Amazon Whispernet (par brīvu) līdz ar to praktiski no jebkuras vietas ir iespējams pieslēgties Amazon interneta veikalam un nopirkt jaunākās grāmatas. Pagaidām Kindle saprotamā formātā gan ir pieejami tikai ap 80 000 nosaukumu izdevumi, toties lētāk nekā tradicionālās grāmatas. Izmantojot Amazon Kindle var parakstīties arī uz lielākajām ASV, Francijas, Vācijas un Īrijas avīzēm, saņemot tās katru rītu uz savu Kindle iekārtu vēl pirms ir piegādātas tradicionālās avīzes, pie tam aptuveni 3 reizes lētāk nekā papīra avīzes. Bez grāmatām un avīzēm, Kindle ļauj parakstīties arī uz interneta blogiem (jeb emuāriem, kā tos pieņemts saukt pēdējā laikā). Par velti tiks nodrošināta piekļuve arī Wikipedia enciklopēdijai.
Dažādos informācijas avotos ir uzburtas interesantas ainiņas, kā šādu iekārtu varētu izmantot jau tuvākajā nākotnē, radot patiešām īstu "Grāmatu 2.0":
-
Lidostas pasažieris gara pārlidojuma laikā lidostas transfer zonā, izmantojot savu Kindle iekārtu pabeidz lasīt kādu grāmatu. Redzot, ka līdz viņa reisam joprojām ir palikušas 5 stundas, pasažieris, nepametot savu krēslu, atver e-grāmatnīcas lapu, atrod grāmatas turpinājumu (citu tā paša autora darbu vai jebkuru viņu tai brīdī interesējošu sacerējumu) un jau pēc minūtes turpina lasīt tikko iegādāto grāmatu.
-
Lasītājs lasa kāda autora grāmatu, piemēram, par notikumiem Tuvajos Austrumos Persijas kara laikā. Tā kā grāmatā ir atspoguļots tikai viena autora subjektīvais viedoklis, tad automātiski pieejami citāti no dažādiem citu autoru darbiem, avīžu raksti, tīmekļa lapas no ziņu arhīviem, alternatīvie viedokļi, utml.
-
e-lasīšanas iekārtas varētu nodrošināt kolektīvās lasīšanas ideju. Lasītāji ne tikai lasītu, bet arī uzreiz apmainītos ar viedokļiem par tikko izlasīto un dalītos ar norādēm uz citiem informācijas avotiem.
-
Grāmatas vai raksta autors papildina un labo savu darbu. Lasītājs, savukārt, automātiski saņem visas autora veiktās izmaiņas. Diez vai šāda rīcība būs populāra daiļliteratūras darbiem, bet tā varētu noderēt pētnieciskiem un analītiskiem rakstiem, aktuālākajām ziņām un citos gadījumos, kad pieejamā informācija laika gaitā var mainīties.
-
e-lasīšana pat varētu radīt jaunu fenomenu – interaktīvu rakstniecību, kur autors veido savu darbu, ņemot vērā lasītāju ieteikumus, vēlmes un būdams vienkārši darba galvenais virsuzraugs nevis vienīgais tā radītājs.
Autortiesības un Digital Rights Management (DRM)
DRM paredz arī daudziem lietotājiem ļoti nesimpatizējošu ierobežojumu – būs aizliegts kopēt tekstu no ielādētajām grāmatām. Pat atsevišķus fragmentus un citātus, nerunājot nemaz par pilnu tekstu. Tas viss autortiesību likumu ievērošanas vārdā.
Digitālā un analogā lasīšana
Daudziem e-lasīšanas skeptiķiem noteikti gribēsies apgalvot, ka neviena elektroniska iekārta nekad nespēs radīt tās emocijas, ko jebkuram lasītajam rada parasta papīra grāmata. Tomēr ir interesanti aizdomāties, kāpēc gan papīra grāmatas rada iepriekšminētās patīkamās sajūtas. Galu galā, cilvēka gēnos nav iekodēta īpaša mīlestība uz tipogrāfijas līmes smaržu vai skaņu, kas rodas vienu papīra lapu pārslidinot pār otru.
Kā teiktu akadēmiķis Pavlovs, grāmatu smaržas un papīra čaukstoņas radītās patīkamās sajūtas ir lasītāja nosacījuma reflekss, atceroties tos brīžus, kad viņš lasīja grāmatu un izdzīvoja tur aprakstītos notikumus. Citiem vārdiem, lasītājs gūst baudu no informācijas uzņemšanas, bet papīrs un tipogrāfijas līmes smarža viņam vienkārši atsauc atmiņā šīs sajūtas.
Ja vēl smalkāk paanalizē lasīšanas procesu, tad katrs noteikti būs ievērojis, ka uzsākot lasīt grāmatu, lasītājs vēl kādu laiku apzinās visu apkārt notiekošo: ar acs kaktiņu redz aiz loga koka zarus šūpojamies vējā, dzird no ielas atnestās garāmbraucošo mašīnu skaņas, jūt ēdiena smaržas. Bet tad kādā netveramā brīdī lasītājam pārtrūkst saikne ar realitāti un viņš vismaz uz brīdi atrodas absolūtā "grāmatas realitātē". Tieši šajā laikā cilvēks gūst lielāko baudu no lasīšanas procesa un interesanti, ka tas ir arī laiks, kad cilvēks, būdams atrauts no realitātes, neapzinās nekādus grāmatas fiziskos parametrus: ne smaržu, ne izmēru, ne virsmas faktūru. Tātad patiesībā lasītājam pat nav svarīgi uz kāda materiāla ir publicēta viņu interesējošā informācija, kamēr vien tas nodrošina iespēju lasītājam pārraut saikni ar apkārtējo realitāti. Kā apgalvo pirmie Amazon Kindle lietotāji, iekārta ar šo uzdevumu tiek galā ne sliktāk par papīra grāmatām.
Vai e-lasīšanas iekārtas izskaudīs papīra grāmatas? Iespējams, ka ne. Papīra grāmatām neapšaubāmi piemīt kaut kāds īpašs šarms. Līdzīgi kā radio, televīzija un Internets joprojām nav vērā ņemami iedragājuši avīžu biznesu, līdzīgi kā televīzija un kino nav pilnībā aizstājuši teātra izrādes, iespējams arī e-lasīšanas iekārtas vienmēr būs tikai paralēls lasīšanas līdzeklis tradicionālajām papīra grāmatām.
Tomēr tikpat ļoti iespējams, ka e-lasīšanas iekārtām tehniski pilnveidojoties un iegūstot lielu popularitāti, papīra grāmatas pamazām varētu pārtraukt drukāt līdz visa informācija būs pieejama tikai elektroniski. Daži e-lasīšanas idejas atbalstītāji ir izteikuši nopietnas aizdomas, ka papīra grāmatas diez vai pārdzīvos nākamo pusgadsimtu.
Papīra grāmatām ir viens būtisks trūkums – to izgatavošana ir ilgs un sarežģīts process: jānocērt koks, jāaizved uz fabriku, jāpārstrādā celulozes masā, jānogādā celuloze uz citu fabriku, kur tā tiek pārstrādāta papīra loksnēs, loksnes jāsamarķē, jāsagriež, jāapdrukā, jāiesien un gala materiāls jāizsūta pa visu pasauli. Ļoti iespējams, ka grāmatu izdevēji, redzot e-lasīšanas iekārtu ērtās izmantošanas iespējas, nākotnē varētu atteikties no sarežģītā papīru grāmatu ražošanas procesa.
E-lasīšanas iekārtu ietekme uz bibliotēku lomu
Tiesa, ļoti būtiski varētu mainīties bibliotēkas kā iestādes un ēkas izskats. Visai informācijai glabājoties elektroniski, bibliotēka, visticamāk, varētu atgādināt tipiskas biroju telpas, kas no vienas puses daudz efektīvāk ļautu izmantot fizisko telpu, bet no otras puses, ir arī nedaudz skumji. Viena no manām jaukākajām bērnības atmiņām ir pastaigāšanās starp mana pagasta bibliotēkas grāmatu plauktiem, kur vietējās bibliotekāres man ļāva savā nodabā iepazīties ar bibliotēkā pieejamo grāmatu izvēli. Tur, starp augsto grāmatu plauktu garajām rindām tīri fiziski varēja sajust visu bibliotēkā apkopoto informācijas klātbūtni. Tādas sajūtas noteikti nebūs pieejamas nākotnes bibliotēku lasītājiem, ja visa informācija glabāsies elektroniski datu centru serveros. Toties ļoti iespējams vietā nāks kādas citas – jaunas sajūtas.
Nobeigumā