Pēc Kolomenska vārdiem, nepieciešamas atrast pareizo ceļu pie vecākiem, lai nodrošinātu viņu lomu bērnu izglītošanā interneta lietošanā.
 
"Microsoft Latvia" akadēmisko programmu attīstības vadītāja Ilze Doškina informēja, ka šobrīd pasaulē jau ir vairāk nekā viens miljards interneta lietotāju, savukārt Latvijā pagājušā gadā internetu lietoja 63% iedzīvotāju.
 
"Mainoties tehnoloģijām, mainījušies arī interneta lietošanas paradumi. Internets ir kļuvis par saziņas līdzekli ne tikai starp vienaudžiem, bet arī starp paaudzēm. Internets ir darba instruments, mācību līdzeklis, informācijas avots un izklaides sniedzējs," sacīja Doškina, piebilstot, ka liela daļa bērnu un jauniešu vecāku izmanto laiku, kad bērns sēž pie datora, lai paši varētu padarīt savus darbus, taču tas noved pie tā, ka vecāki nav informēti par to, ko bērni dara internetā.
 
Lai vecākus, skolotājus un bērnus vairāk informētu par to, kā interneta vidi padarīt drošāku, lai to varētu izmantot arī bērni, izveidota mājaslapa "www.draudzigsinternets.lv", kur var atrast viegli saprotamus un praktiskus padomus par drošību internetā, kas palīdzēšot arī visneaizsargātākajiem lietotājiem justies droši, strādājot tiešsaistē.
 
Šajās lapās ir materiāli, kas speciāli izstrādāti bērniem, skolotājiem, vecākiem un aprūpētājiem. Lapas veidotāji cer, ka interaktīvie scenāriji, viktorīnas, sagatavotie stundu plāni un padomi palīdzēs rūpēties par bērnu drošību tiešsaistē.
 
Savukārt "Net-Safe Latvia" projektu vadītāja Maija Katkovska informēja, ka šogad tiks sākta jauna sociāla kampaņa, kurā vairāk tiks iesaistīti vecāki un bērni.
 
"Iepriekš rīkotajās kampaņās mēs strādājām vairāk ar skolām un skolotājiem, taču šoreiz mēs uzmanību pievērsīsim vecākiem, neaizmirstot arī bērnus un jauniešus. Mūsu mērķis ir izglītot jauniešus, bērnus, vecākus un skolotājus drošā interneta lietošanā, informējot par iespējamiem riskiem un to, kā no tiem izvairīties," sacīja Katkovska.
 
Viņa informēja, ka pēdējā gada laikā saņemti vairāk nekā 200 ziņojumi par nelegālu vai kaitīgu interneta saturu, no kuriem vairāki gadījumi bija tik nopietni, ka tika nosūtīti Valsts policijai tālākai izmeklēšanai un konsultācijām, tostarp piecos no gadījumiem ierosinātas krimināllietas.
 
"Strādājot ar vecākiem, esam sapratuši, ka viņi nav vai arī ir maz informēti par jautājumiem, kas skar drošību internetā. Visbiežāk lauku rajonos vecāki baidās ar bērniem runāt par internetu, jo jūt, ka bērni šajos jautājumos ir zinošāki. Tāpat vecāki uzskata, ja bērns ir mājās pie datora, tad viņš ir drošībā," apgalvoja Katkovska.
 
Pērnā gada pavasarī veiktā pētījumā noskaidrots, ka internetu lieto 90% bērnu un jauniešu un lielākā daļa internetu lieto katru dienu. 68% bērnu un 80% jauniešu, bet 30% vecāku uzskata, ka nepastāv draudi internetā. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka ar kaitīga satura informāciju internetā saskāries 51% bērnu un 61% jauniešu, bet aptuveni 65% bērnu un jauniešu apgalvo, ka internetā redzējuši nepatīkamas bildes ar plikiem cilvēkiem, ko var saukt par pornogrāfiju. Savukārt ar nepieklājīgu un rupju valodu internetā saskārušies 50% bērnu un 56% jauniešu, bet saņēmuši draudus vai nepatīkamus tekstus ar interneta starpniecību ir 22% bērnu un 17% jauniešu.
 
Katkovska uzsvēra, ka liela daļa bērnu gadījumā, ja internetā saskartos ar nelegālu vai kaitīgu informāciju, vēlētos vērsties pie vecākiem, tādēļ ļoti svarīgi ir, lai vecāki būtu izglītoti jautājumos par drošību internetā un zinātu gan to, kā pasargāt bērnu, gan to, kur vērsties, lai ziņotu par gadījumiem, ja, piemēram, internetā notikusi emocionāla vardarbība.
 
Portāla "draugiem.lv" radošais direktors Guntars Meluškāns uzskata, ka vecākiem, lai veidotos dialogs ar bērniem par darbošanos internetā, ir pašiem tajā jāiesaistās, piemēram, piereģistrējoties kādā portālā.
 
Savukārt VA "Kultūras informācijas sistēmas" direktors Armands Magone uzsvēra, ka informāciju tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka skolas un bibliotēkas netiek līdzi, lai mācītu interneta lietotājiem, kā pareizi lietot internetu. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir mācīt vecākus un skolotājus runāt ar bērniem, kā arī nepieciešams vairāk strādāt pie mājaslapu izstrādes ar labu saturu, lai būtu alternatīva tām lapām internetā, kas ir ar sliktu saturu.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA