Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Šodienas bērnu skatījumā digitālā pasaule nav nošķirama no fiziskās, tādēļ arī vecākiem jāapgūst aizvien jaunas tehnoloģiju lietošanas zināšanas, lai saglabātu saikni un kopīgas intereses ar savām atvasēm, kā arī pasargātu viņus no iespējamajiem riskiem internetā.
Bet kādām īsti jābūt vecāku digitālajām prasmēm, un kā mamma un tētis var būt droši, ka viņiem piemīt nepieciešamās zināšanas?
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2006.gada lēmumu, digitālās prasmes ir vienas no astoņām galvenajām kompetencēm, kam jāpiemīt ikvienam Eiropas iedzīvotājam. Taču realitātē vecākiem šīs prasmes ir ļoti atšķirīgas, un ne vienmēr tās ir pietiekamas.
Skatījums atšķiras
«Vecāku priekšstats par to, ko viņu bērni dara internetā, būtiski nesakrīt ar pašu bērnu stāstīto par viņu rīcību tīmeklī. Vecāki lielākoties ir pārliecināti, ka ir zinoši tehnoloģiju jautājumos, taču tā nav. Līdz ar to bērni jūt, ka viņus nevar izkontrolēt, un izmanto iespēju būt neatkarīgiem,» uzsver Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm mācību programmas Kā būt par vecāku 21.gadsimtā? vēstnese, Āgenskalna sākumskolas psiholoģe Gunta Millere. Taču savā vaļā palaisti bērni izpratni par interneta vidi būvē uz saviem priekšstatiem un uz nejauši iegūtas, iespējams, kļūdainas informācijas pamatiem.
Jāmāca no mazotnes
Lai izvairītos no situācijas, ka bērni pusaudžu gados tīmeklī «sastrādā ziepes», vecākiem jau mazotnē vajadzētu mācīt bērniem drošu digitālās vides lietošanu, un vienlaikus arī pašiem mācīties. Psiholoģe iesaka vienkārši sēdēt blakus saviem bērniem un kopīgi darboties ar viedierīcēm, palīdzēt un paskaidrot, kad rodas jautājumi.
Ja jautājumi sāk šķist par sarežģītiem vai vecāki nezina, ko un kā darīt, informāciju var diezgan viegli iegūt, un īpašu kursu apmeklēšana nav nepieciešama. «Mūsu mājas lapā ir apkopotas vienkāršas instrukcijas, piemēram, trīs soļos parādīts, kā uzlikt drošo meklēšanas režīmu Google, Bing vai jebkurā citā meklētājprogrammā. Vecākiem vien atliek sekot līdzi, kādās digitālajās telpas bērni pavada laiku, un iepazīt tās tuvāk,» iesaka vietnes Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, aicinot vecākus neskaidrību gadījumā vērsties pie speciālistiem.
Jāizmanto iespējas
Trīs meitu tēvs, hokeja kluba Rīgas Dinamo tehniskais direktors Armands Simsons mudina vecākus rādīt piemēru tehnoloģiju lietošanas paradumu veidošanā un pilnībā uzņemties atbildību par sava bērna rīcību. «Mana pārliecība ir, ka tu pats esi atbildīgs par savu bērnu. Gan moderno tehnoloģiju ziņā, gan ikdienā. Mēs esam atbildīgi par to, ko viņš dara, kur iet, ar ko satiekas, ar ko nodarbojas. Un esam atbildīgi arī par to, kas notiek viņa mobilajā ierīcē. Bērns ir un paliek tavs spogulis. Viņš darīs tā, kā tu to dari,» saka A.Simsons, atklājot, ka viņam telefons atvieglo ģimenes dzīves organizēšanu, «mobilā ierīce dod iespēju sekot savam bērnam, lai esi lietas kursā, lai nav jāzvana skolotājam un jājautā, vai bērns ir izgājis no skolas, vai aizbraucis uz pulciņu? Ja vajag, telefons var būt detektīvierīce ar mūsdienīgu pielietojamu».
Lai palīdzētu noskaidrot, kādas ir Latvijas pieaugušo digitālās prasmes un ko vēl vajadzētu apgūt, Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm aicina vecākus aizpildīt aptaujas anketu vietnē http://laimigamgimenem.lv/1296/0/36938.
Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar psihologu Edmundu Vanagu izstrādājusi mācību programmu Kā būt par vecāku 21. gadsimtā? par šodien ģimenēm tik aktuālo tēmu – kā veidot atbildīgus mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem. Programmas vēstnešu, kas palīdzēs vecākiem savā ģimenē ieviest veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, pārstāvēto skolu sarakstu var atrast http://laimigamgimenem.lv/1296/0/36847.
