Varoņu laiks Nīcgalē
11. novembris Nīcgales jaunajai paaudzei aizritēja patriotiskā noskaņā izzinot Brīvības cīņu notikumus Nīcgalē un iededzot svecītes pie dzelzceļa stacijas
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
11. novembris Nīcgales jaunajai paaudzei aizritēja patriotiskā noskaņā izzinot Brīvības cīņu notikumus Nīcgalē un iededzot svecītes pie dzelzceļa stacijas
11. novembris Nīcgales jaunajai paaudzei aizritēja patriotiskā noskaņā, izzinot Brīvības cīņu notikumus Nīcgalē 1919. un 1920. gadā. Brīvības cīņās pie Nīcgales par Latvijas atbrīvošanu cīnījās un par īpašiem nopelniem ar Lāčplēša Kara ordeni tika apbalvoti astoņi latviešu strēlnieki no Latgales artilērijas pulka, Tukuma 3. kājnieku pulka un Jelgavas 3. kājnieku pulka.
Skolēni ar lielu aizrautību un sirdsdegsmi pētīja novadpētniecības materiālus par brīvības cīņām un varoņiem, darbojās grupās un veidoja kolāžas. Bruņu vilciena apturēšanu pie Nīcgales stacijas attainoja kolāžā “Nīcgales bruņu vilciens”, kolāža “Nīcgales varoņu ozols” izcēla un parādīja varoņu portretus, bet kolāžas “Nīcgales varoņu dzimtene” veidotāji atklāja, kur dzimuši strēlniki un kādos pulkos dienājuši. Grupu darbu ar lielu atbildību un patriotismu vadīja pulku komandieri Markuss Ligers, Adriana Ligere un Sandis Jermakovs.
Pēc paveiktā prezentācijas pasākuma dalībnieki, rotājušies ar karodziņiem devās uz brīvības cīņu centrālo vietu – Nīcgales dzelzceļa staciju un tur iededza svecītes varoņu piemiņai. Nīcgales dzelzceļa stacijas priekšniece Lilija Lazdāne bērniem izrādi’ja novadpētniecības ekspozīciju stacijas ēkā,
