2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Lai izprastu mūsu valodas tagadni, jāzina gan valodas, gan tās pētīšanas un attīstīšanas vēsture. Tāpēc latviešu valodnieki pievēršas arī mūsu lingvistiskā mantojuma apkopošanai, dodot iespēju mūsdienu lasītājam iepazīt ilgo latviešu valodas ceļu līdz bagātai un izkoptai valsts valodai.
Latviešu valodnieks Kārlis Mīlenbahs (1853-1916) nākamajām paaudzēm atstājis gan pasaulslaveno “Latviešu valodas vārdnīcu”, gan vairāk nekā simt rakstu, kas zinātniekiem sniedz daudz nezināmu vai piemirstu faktu un secinājumu, kultūrvēstures pētniekiem atklāj savdabīgas latviešu sabiedriskās dzīves šķautnes un ikvienā stiprina pārliecību par latviešu valodas spēku un bagātību. Tagad lasītājiem ir pieejams arī Kārļa Mīlenbaha zinātniskais mantojums. Klajā nākusi K. Mīlenbaha Darbu izlase, kurā apkopotas dažādos periodiskos izdevumos un krājumos atrodamās K. Mīlenbaha publikācijas par valodas, folkloras un literatūras jautājumiem. Izlases 1.sējums tika publicēts 2009. gadā. 2011. gada nogalē klajā nācis valodnieka rakstu 2. sējums, kurā iekļauti nozīmīgākie populārzinātniskie raksti latviešu valodā, kas publicēti no 1901. gada līdz 1916. gadam, kā arī vairāki zinātniski raksti, kas publicēti vācu un krievu valodniecības žurnālos un augstu novērtēti tālaika zinātnieku aprindās.
Godinot izcilā valodnieka piemiņu un devumu, 18. janvārī, Kārļa Mīlenbaha dzimšanas dienā, Rīgas Jūgendstila muzejā notika Kārļa Mīlenbaha atceres un viņa darbu izlases 2.sējuma atvēršanas svētki. Darbu izlasi izdevis Latviešu valodas institūts.
Sarunu par sabiedrību, kultūru un valodu vadīja K. Mīlenbaha darbu izlases sastādītāja Ina Druviete, kas pateicās visiem šī darba atbalstītājiem un padomdevējiem: pirmkārt, abu krājumu zinātniskajai redaktorei Sarmītei Lagzdiņai, LU Latviešu valodas institūta direktorei Ilgai Jansonei, Valsts valodas centra direktoram zinātnes vēsturniekam Mārim Baltiņam un literatūrzinātniecei Janīnai Kursītei. K.Mīlenbaha laika noskaņās palīdzēja iejusties Rīgas Jūgendstila muzeja direktores vietniece Zaiga Bogdanova un atsaucīgās muzeja darbinieces.
“Valoda nekad nedrīkst uz vietas stāvēt. Valodai vienmēr jāattīstās no iekšienes pa savai dabai un pa kultūras attīstības gaitai, tā ka viņā ikreizējie kultūras slāņi varētu viegli ietilpt un viņa noderētu par ikreizējās kultūras neapsūbējušu spoguli”, savulaik teicis Kārlis Mīlenbahs. Tikai kopta un attīstīta valoda var būt konkurētspējīga mūsdienu pasaulē, tikai tautai, kas spējīga aizstāvēt savu valodu, ir nākotne. K. Mīlenbaha vārdi: “Tautas dzīvības serde un kodols ir valoda” būs aktuāli visos laikos.
