2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Rīgas Latviešu biedrība (RLB) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 2012. gada 17. janvārī piešķīra filoloģijas doktorei Rasmai Grīslei Kārļa Mīlenbaha balvu par darbu “Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss”. K.Mīlenbaha balvas svinīga pasniegšana notika 19. janvārī – Rasmas Grīsles 90. dzimšanas dienā.
Godinot Kārļa Mīlenbaha piemiņu un viņa izcilos nopelnus latviešu valodniecības attīstībā, RLB un LZA 1998.gadā iedibināja K.Mīlenbaha balvu un kopēji nolemj apbalvot kādu mūsu izcilu valodnieku. To piešķir reizi divos gados. Balvu piešķir individuāli un tikai vienu reizi mūžā par vērtīgu ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā, īpaši valodas kopšanā. 2012.gada K.Mīlenbaha balva tika piešķirta valodniecei Rasmai Grīslei. Līdz šim balvu saņēmuši latviešu valodas kopēji: Jānis Kušķis (1999), Dzintra Hirša (2002), Melita Stengrevica (2004), Aina Blinkena (2007), Ojārs Bušs (2009).
Kārļa Mīlenbaha balvas nolikums paredz, ka balvas fonds ir astoņu minimālo algu apmērā pirms nodokļu nomaksas, kuru līdzīgās daļās piešķir LZA un RLB. Balvas saņēmējam summa tiek pārskaitīta viņa norādītajā kontā. Lai nodrošinātu 2012. gada Kārļa Mīlenbaha balvas fondu, RLB Valde un LZA pārstāvji izsludināja savu biedru vidū mērķziedojumu akciju.
Lai izteiktu atzinību un godinātu izcilo valodnieci, RLB biedri Rasmu Grīsli, kas ilgu gadu garumā, devusi vērtīgu un nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas kopšanā, jubilāri mājās apciemoja biedrības un akadēmijas pārstāvji. Jubilārei tika pasniegts apsveikuma raksts, piemiņas medaļa un ziedi. Grīsles kundze jutās aizkustināta un pagodināta.
Dr. philol. Rasma Grīsle daudzus gadus bijusi RLB biedre un aktīvi līdzdarbojusies īpaši latviešu valodas jomā. Grīsle ir viena no RLB Latviešu valodas attīstības kopas dibinātājām un, līdz nopietnai saslimšanai, bijusi aktīva kopas dalībniece un bieži referējusi par valodas tematiem, un valsts valodas atveseļošanu un nostiprināšanu. Latviešu valodas attīstības kopas ar dažādu fondu un privātu atbalstu publicējusi vairākas Rasmas Grīsles grāmatas, tās ir: Rasmas Grīsles 1958. gada disertācija “XVII gadsimta gramatikas kā latviešu valodas vēstures avots”, 2011; Rasmas Grīsles pieraksti latviešu valodas ievadkursā: “Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss”, 2010; Rasma Grīsle, “Heterotonu vārdnīca un Heterotonijas pētījumi” ar Rasmas Grīsles bibliogrāfiju, 2008; Rasma Grīsle “Spēkildze II”, 2007. gadā; Rasma Grīsle “Spēkildze I” 2005. gadā. Rasma Grīsle apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni.
