Arī mēs, Valmieras integrētā bibliotēka un draugi – Valmieras Zonta klubs un citas sabiedriski aktīvas sievietes, piedzīvojām draugu pulcēšanās prieku, kopīgi darot vietējai kopienai derīgu un nepieciešamu darbu. Turpinājām pirms pāris gadiem aizsāktos labos darbus, sanākot kopā uz labdarības vakarēšanu un tādējādi atbalstot biedrības “Kristīgais želsirdības centrs” labdarības zupas virtuvi Valmierā. Šoreiz ēdienam pievienojām ne tikai sirds siltumu un labas domas, bet arī literāro vērtību, latvisko dzīves ziņu un svētku smaržu.

 

 

Tā, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, proti, kopābūšanu un dalību konkursā, vispirms veicām prāta vētru savā vidū, lai apzinātu idejas par receptēm latviešu literārajos darbos. Pieturējāmies pie klasiskām vērtībām – mūs iedvesmoja pavarda sargātāju sievu rosīšanās Edvarta Virzas “Straumēnos” un īsta rudens vakaru nodarbe – ābolu žāvēšana Anna Brigaderes bērnības atmiņās “Dievs. Daba. Darbs”.


Konkursa uzmundrinātas, ar lokālpatriotisma apziņu nolēmām celt saulītē arī vietējo gastronomisko vērtību – Valmieras salātus. Tie gan (pagaidām) nav pieminēti literārajos darbos, toties Valmieras bibliotēka kā UNESCO Stāstu bibliotēkas dalībniece novērtēja un iegrāmatoja vienas no vakarēšanas dalībnieču atmiņu stāstījumu par Valmieras salātu afēru ar amerikāņiem*. Ideja izpelnījās ievērību arī no “Vidzemes televīzijas” raidījumu sērijas “100 recepšu Latvijas simtgadei”. Neturējām sveci zem pūra – rādījām, stāstījām, garšojām. Raidījums plašākai publikai būs skatāms decembra sākumā.


Kopīgajā vakarēšanā guvām emocionālu gandarījumu sev un dāvājām praktisku pienesumu vietējai kopienai, sagatavojot krājumus ziemai. Vērtīgi pavadīts laiks un iegūti jauni draugi!


 

*Stāsts īsumā šāds: 1970. gadu sākumā “Valmieras stikla šķiedras” dokoratīvo audumu cehā amerikāņu speciālisti uzstādījuši jaunas iekārtas. Turpat rūpnīcas ēdnīcā ārzemju kolēģiem klāti vakariņu galdi un kā viens no ēdieniem pasniegti salāti – tie, kas Valmieras. Un, ko domājiet, viesi bijuši tādā sajūsmā, ka palūguši vietējām saimniecēm recepti. Recepti, kopā ar ciemkukuli amerikāņi arī dabūjuši. Tā nu Valmieras gastronomiskais mantojums aizceļojis uz tālo ASV un, cerams, joprojām tiek pieminēti ar labu vārdu un gardu muti.

 

FOTO