Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Jelgava, LETA. Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas 40 gadus veidoto novadpētniecības materiālu krājumu papildinājušas farmācijas profesora Eduarda Svirlovska ģimenei piederējušās fotogrāfijas un dokumenti.
Starp dokumentiem ir nomas līgumi un citi dokumenti, un šie novada vēstures materiāli ir dāvinājums no Ligitas Laures ģimenes Jelgavā.
“Novadpētniecības materiāli – tā ir bibliotēkas dāvana nākamajām paaudzēm. Mums ir iespēja veidot vēsturi kopā, tādēļ Ūziņu bibliotēka joprojām aicina atsaukties iedzīvotājus, kuru rīcībā ir dokumenti un fotogrāfijas par Ūziņu vēsturi,” skaidroja Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Svirlovskis dzimis 1874. gada 10. novembrī Ūziņos, “Dimzēnu mājās”. Šis farmācijas zinātņu doktors un profesors bijis pazīstams zinātnieks ne tikai Latvijā, bet daudz strādājis arī ārzemēs – Berlīnē, Vīnē, Bernē, Turkestānā un citur. Bijis gan Pēterpils, gan Latvijas farmaceitu žurnāla redaktors, gan Farmakognostijas institūta vadītājs, gan arī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas, publicējis ap 60 zinātnisku darbu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Svirlovska mājas “Dimzēni” ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un viņa atdusas vieta Ūziņu Priežu kapos ir vietējās nozīmes vēstures piemineklis.
Bibliotēkā jau līdz šim glabājās daudzi vērtīgi Svirlovska dokumenti – zinātniskie darbi, fotogrāfijas, skolas liecības, personīgās lietas un citi. Arī vecākais oriģinālais dokuments bibliotēkā (mājas pirkšanas akts), kurš datēts ar 1849.gadu, nācis no profesora ģimenes arhīva.
