UNESCO Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauti Hernhūtiešu rokrakstu kolekcijas papildinājumi
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) izvērtējusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) iesniegto pieteikumu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram par “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcijas, 18.–20. gadsimts” papildinājumu nominēšanu iekļaušanai reģistrā, šī gada 14. oktobrī lemjot pieteikumu apstiprināt.
Iesniegtā nominācija 2017. gadā iekļauto nomināciju “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–20. gadsimts” papildina ar 123 glabājamām vienībām – 104 no LNB krājuma un 19 no RMM krājuma. Kā atzīst UNESCO LNK nomināciju eksperti – iesniegtie rokraksti ir unikāli, nepārvērtējami un līdz šim pa daļai nepazīstami vēstures avoti, kas padziļina zināšanas par hernhūtisma (brāļu draudzes) lomu un nozīmi Latvijas sociālajā un mentālajā vēsturē. Visi nominētie hernhūtiešu rokraksti ir autentiski un oriģināli sava laika dokumenti. To oriģinalitāti apliecina gan formālās (papīra ūdenszīmes), gan dokumentējošās (atzīmes par nolasīšanas vietām, laikiem) pazīmes.
Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija apkopo unikālu Latvijas kultūrvēstures materiālu – Brāļu draudzes tekstu kopumu, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku. Pašizgatavotas rokraksta grāmatas un atsevišķos izņēmuma gadījumos teksti iespiestu grāmatu formā ir saistāmi ne tikai ar pirmo zināmo latviešu literārās aktivitātes izpausmi un ar noturīgu rokraksta grāmatniecības tradīciju vairāk nekā divu gadsimtu garumā, bet arī ar latviešu intelektuālās elites veidošanās pirmsākumiem šajā laika posmā. Jau 18. gadsimta vidū hernhūtiešu avotos Vidzemes latviešu daļa dēvēta par “Lettland” – Latviju.
Kolekcijā ietverti vēsturiska, biogrāfiska un reliģiska dažādu žanru hernhūtiešu oriģinālsacerējumi, tulkojumu pārstrādājumi un noraksti, kuri tapuši no 18. gs. vidus līdz 19. gs. sākumam. Tie sniedz priekšstatu par Brāļu draudzes kustības konceptuālo saturu un izpausmēm konkrētajos vēsturiskajos apstākļos, kā arī atspoguļo etnokulturālās kopības apziņas pamatu veidošanos, tā sagatavojot nacionālās atmodas procesus 19. gs. otrajā pusē. Kolekcijas eksemplāru vidū ir gan askētiskas, ar zoss spalvu un tinti rakstītas rokrakstu burtnīcas, gan arī lielāki sējumi, kuros apkopoti vairāki dažāda žanra un autoru vai pārrakstītāju darbi.
Šobrīd zināmais hernhūtiešu rokrakstu eksemplāru skaits pārsniedz piecus simtus. Kolekcijā ir ietverta nozīmīga Brāļu draudzes rokraksta grāmatniecības paraugu daļa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu krājuma, kā arī daži teksti no Evaņģēliskās Brāļu draudzes Unitātes arhīva Hernhūtē.
Rokrakstu materiāli digitālā formātā pieejami LNB Digitālās bibliotēkas kolekcijā “Brāļu draudzes (rok)raksti” ŠEIT.
Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv