Pēc viņas teiktā, pasaulē nav daudz valstu, kuras būtu izstrādājušas savu vērtību un personību Kultūras kanonu, kas ir ļoti būtiski, lai lokālās vērtības tiktu atzītas ne tikai vietējā, bet arī plašākā starptautiskā sabiedrībā. Vērtībām, kuras akceptē un par kurām aktīvi iestājas vietējā sabiedrība, ir daudz lielākas iespējas tikt novērtētām arī starptautiskā mērogā.

Daļa vērtību, kuras patlaban ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā, vienlaikus ir atspoguļotas gan UNESCO pasaules mantojuma un citos reģistros, gan Latvijas Nacionālajā reģistrā.

 

Kultūras ministre UNESCO vadītājai sniedza īsu pārskatu par plašo un bagātīgo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu – valsts pārraudzībā ir vairāk nekā 8500 kultūras pieminekļu, vairāk nekā 110 valsts, pašvaldības un privāto muzeju. Latvijā ir arī vairāk nekā 800 bibliotēku, kā arī ap 160 mūzikas un mākslas skolu.

Ministre arī pastāstīja, ka kultūras mantojums Latvijā pakāpeniski kļūst par virzītājspēku pašvaldību un reģionu attīstībai, to prasmīgi izmantojot tūrisma attīstībā un izglītībā. Latvijā jau ir iedibināta zīme „Latviskais mantojums’’, kas tiek piešķirta uzņēmumiem, kuri savu uzņēmējdarbību balsta latviskajās kultūras tradīcijās.

A. Kaminsa Latvijā ieradās pēc Ž. Jaunzemes-Grendes un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ielūguma, lai apmeklētu XXV Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumus, godinot Dziesmu un deju svētku tradīciju kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautu vērtību. Latvijas Kultūras kanonā šobrīd iekļautas pavisam 99 vērtības un personības.