“Aiz katra zāles cera un aiz katra bites spārna ir milzums puspiejamas vai nepieejamas informācijas. Reizēm mēs par šo to pietiekami ieinteresējamies, lai mēģinātu izprast.” Video stāstā, kas publicēts projekta mājas lapā, Uldis Bērziņš vērš uzmanību uz literatūru kā uz būtisku daļu no kaut kā lielāka – no eksistences, no esības, no Dieva radītā brīnuma.


Uldis Bērziņš ir viens no ievērojamākajiem un prasmīgākajiem latviešu tulkotājiem, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs. Pēc viņa iniciatīvas un patiecoties viņa talantiem, latviešu valodā ir lasāmi tādi darbi kā Saadī “Rožu dārzs”(no persiešu valodas), “Korāns” (no arābu valodas), “Vecā Edda”(no senislandiešu valodas) un daudzi citi. Par jaunāko dzejas krājumu “Idilles” Uldis Bērziņš vēl nesen notikušajā Latvijas Literatūras gada balvas (Laligaba) pasniegšanas ceremonijā saņēma apbalvojumu – labākais dzejas darbs, kas izdots 2018. gadā.


Iespējams, Ulda Bērziņa skatījums uz literatūru un tās nozīmi ir filozofiskākais projekta “Bibliotēka” stāstu sērijā. Dzejnieks uz literatūru, valodu un vārda mākslu skatās kā uz vienu no pakāpēm “pasaules radīšanas projektā”, kā uz Dieva radītu brīnumu, kurā ir atļauts piedalīties arī cilvēkam. Klausoties interviju, atliek piekrist latviešu literatūrkritiķia un rakstnieka Gunta Bereļa teiktajam: “Bērziņš neizsaka domas – viņš rada domas.”


Lūk, viena no tām: “Literatūra ir valodas viena no attīstām formām. Tā ir viena no prāta, jūtu un esības izteiksmes iespējām. Vārdiskā izteiksme. Vēstījums. Spēle ar vārdiem. Liecība par tūkstošgadīgu senatni. Kādos no gadu tūkstošiem tikai mutiskā atmiņas formā, dziedāta, stāstīta… un tad pamazām sāk skrapstēt spalva. Cik dīvaini, ka radās zīdītājs, kuram plaukstā skrapst, tāda dīvaina rakstoša spalva. Tātad tiek piefiksēta ar pretenziju uz mūžību.”

Turpinot stāstījumu, Uldis Bērziņš pauž ideju, ka valodas, rakstības un lasīšanas pastāvēšana ir paša Radītāja pirksts. Kā viņš šo žestu tulko plašāk, iesējams noklausīties intervijā projekta bibliotēka mājas www.manabiblioteka.lv.


Līdzās intervijai ar dzejnieku projekta mājaslapā iespējams skatīties arī iepriekš publicētos video stāstus – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Saniti Stinkuli.

Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

 

 
Papildu informācija:
Daiga Bitēna
Projekta “Bibliotēka” komunikācijas koordinatore
E-pasts: daiga@enibit.lv
Tālr.: +371 25629847