Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Septembris jau vairāk kā 50 gadus saucams par dzejas mēnesi, jo tieši šajā laikā Rīgā un visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Rīgā festivāls šogad noritēs no 3.septembra līdz 15.septembrim, taču citos Latvijas reģionos uz Dzejas dienām veltītiem pasākumiem interesenti tiek gaidīti visu mēnesi.
Festivāla programmā šogad iekļauti 36 pasākumi ar pašmāju un ārzemju autoru piedalīšanos. Par tā moto šogad izvēlēts “Dzeja nemelo!”. “Dzeja ir laikmeta vēstnesis, tā vienmēr iet laikam pa priekšu un savā ziņā pareģo laiku. Nereti šķiet, ka dzejniekiem ir kāda sestā maņa, kas ļauj sajust lietas asāk un tālāk, nosaukt tās vārdā. Taču vienlaikus viņos ir liela atbildība pret pateikto vārdu,” tā šāda saukļa izvēli skaidro Dzejas dienu 2015 koordinatore Inga Bodnarjuka.
Uzticīgākajiem festivāla sekotājiem daudzu pasākumu formāts jau zināms. Tradicionāli notiks Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, “Ceļojums ar dzejniekiem” (šoreiz pa Miera ielu), šajā gadā izdoto grāmatu autoru lasījums “Atvērt nevar aizvērt”, Klasisks dzejas vakars, metafiziskās dzejas lasījumi Vijoļšķūnī, poētiskā orientēšanās spēle, dzejas lasījumi “Runā dzejnieks”, lasījumi pie Raiņa pieminekļa Esplanādē 11.septembrī u.c. Dzejas sasaiste ar citām mākslas formām šoreiz būs vērojama dažādos koncertos, uzvedumos un multimediālās performancēs – Sv.Pētera baznīcā skatītājus pulcēs muzikāli poētisks uzvedums “Dagdas piecas skiču burtnīcas”, gaidāms arī koncerts ar Filipa Glāsa mūziku un amerikāņu autoru dzeju, dzejas izrāde “Dīvainie svētki” un interneta vietnes dzejasdisks.lv atklāšanas pasākums. Jau no 1.septembra Rīgā, galerijā “Centrs” būs skatāma izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists”. Turpat 11.septembrī atkal darbosies Dzejas pasts.
Dodot ieskatu pasaules dzejas tendencēs, atkal gaidāms samērā plašs ārvalstu viesu piedāvājums. Latviju festivāla ietvaros šoreiz apmeklēs 26 autori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas, Baltkrievijas un Kazahstānas. Daudzus no tiem spilgti raksturo tieši viņu performatīvā uzstāšanās forma. Laikā no 7.septembra līdz 12.septembrim Rīgā notiks arī starptautiska atdzejas darbnīca, kuras literāros augļus klausītājiem būs iespējams baudīt tās noslēgumā 12.septembrī.
Ar pilnīgāku festivāla Dzejas dienas 2015 programmu iespējams iepazīties mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Jaunumiem un aktivitātēm var sekot līdzi sociālo tīklu Facebook.com un Twitter.com kontos.
Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
