Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktors Armands Magone atgriezies no Kijevas, kur piedalījās Ukrainas Augstākās Radas Kultūras un garīgo lietu komitejas sanāksmē “Lauku bibliotēku izveide par informācijas un kultūras centriem” un tās dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas pieredzi publisko bibliotēku tīkla attīstīšanā.
Sanāksmes mērķis bija sagatavot rekomendācijas Ukrainas valsts, reģionālajām un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm publisko bibliotēku tīkla uzlabošanai, bibliotēku lomas nostiprināšanai sabiedrībā un finansējuma piesaistei. Sanāksme tika organizēta, lai meklētu risinājumus, kā bibliotēkas Ukrainas lauku reģionos izveidot par nozīmīgu sabiedrības sociālās un kultūras dzīves sastāvdaļu, kas veicina sabiedrības attīstību.
Uzstājoties sanāksmē, Armands Magone uzsvēra Latvijas kā valsts ieguvumus, spējot publisko bibliotēku attīstības projektā “Trešais tēva dēls” iekļaut visas, tobrīd 874 pašvaldību publiskās bibliotēkas un to filiāles, tādējādi aptverot visus Latvijas reģionus un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijas tehnoloģijām ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās atrašanās vietas, sociālā stāvokļa vai citiem aspektiem.
Līdzās bibliotēku attīstības projekta rādītājiem, kas raksturo Latvijā izveidoto publisko bibliotēku tehnisko infrastruktūru, viņš minēja arī tos ieguvumus, kas veido pašvaldību publisko bibliotēku pievienoto vērtību. Tie ir, piemēram, bezmaksas piekļuve internetam un informācijai, iespēja bibliotēkā iegūt datoru lietošanas pamatprasmes un apgūt e-pakalpojumu izmantošanu, risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.
Tāpat, pateicoties projekta ietvaros bibliotekāriem sniegtajām apmācībām par darbu mūsdienīgā, ar IKT nodrošinātā bibliotēkā, strauji augusi bibliotēku spēja sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos informācijas, izglītības un kultūras pakalpojumus un līdz ar to audzis arī bibliotekāru prestižs sabiedrībā. Salīdzinot dažādu pašvaldības iestāžu darbiniekus, bibliotekārus visaugstāk vērtē 94% iedzīvotāju.
Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 60 Ukrainas parlamenta deputātu, centrālo izpildvaras iestāžu pārstāvji, vietējo pašvaldību, reģionālo bibliotēku pārstāvji, t.sk., no lauku apvidiem, labdarības organizāciju, fondu un citu starptautisku organizāciju pārstāvji.
A. Magones prezentācijā tika izmantoti projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros veikto pētījumu un aptauju dati (2007.-2010.g.).
