TŌ RUNOJ NEICGALĪTS Valsts valodas svētki
13. maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē svinēja Valsts valodas svētkusŠajos svētkos no bibliotēkas novadpētniecības krājuma tika izcelti vietvārdi, upju, strautu, kalnu un sādžu senie nosaukumi
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
13. maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē svinēja Valsts valodas svētkusŠajos svētkos no bibliotēkas novadpētniecības krājuma tika izcelti vietvārdi, upju, strautu, kalnu un sādžu senie nosaukumi
13. maijā kopā ar visu Latviju Nīcgalē svinēja Valsts valodas svētkus. Nīcgales vietvārdu pētnieki kopā ar Daugavas Kapteini devās ekspedīcijā ar gaisa baloniem un plostu gar stilizētas Daugavas krastu , lai pētītu Nīcgales iepazītu upju, gravu, kalnu un apdzīvoto vietu nosaukumus no Muncičķu siliņa līdz Serguntas upītei , kur šalc Serguntas siliņš. Nīcgalei ir savs ezers ko sauc gan par Vārkaviešu gan par Kalnišķu ezeru, atkarībā no kuras sādžas skatās uz ezeru.
Mazie pētnieki atklāja Vepra grāvi, Dobupi, Jāņupi ar tās pietekām – Lōča grāvi ,Rištaku un Šaltupi un Kozupi ,robežupi Serguntu. Iepazina Daugavas Somogola, Buļvīšu un Mōlagola saliņas un Boda akmeni iepretī Nīcgales baznīcai. Bērni saskaitīja Nīcgales kalnus: Zalta, Mōla, Pleita , Kalnišķu, Miķelsona, Parumbeņa, Somogola, Līpu, Ruža kolnus. Vēl uzzināja kā sensenos laikos sauca apdzīvotās vietas jeb sādžas.
Bērni bagātināja savu valodu ar Nīcgalei raksturīgiem un seniem vārdiem.
