Daļa vērtētāju skatījās attēlus, atrodoties skaistā birojā, bet citi – sētnieka noliktavā. Jaukākā telpā eksperimenta dalībnieki fotogrāfijās redzamās sejas raksturoja kā piepildītas ar enerģiju un labsajūtu. Tās pašas sejas tika interpretētas kā nogurušas un slimīgas, kad uz tām skatījās mazāk pievilcīgā telpā. Maslovs pieļāva, ka apkārt esošā vide ietekmē ne tikai mūsu emocijas, bet arī mūsu spriedumus. Dažādi pētījumi apstiprina uzskatu, ka telpa ietekmē mūsu noskaņojumu un uzvedību. Sākot ar arhitektiem un interjera dizaineriem, beidzot ar psihologiem, neirozinātniekiem, kopienas attīstītājiem un mazumtirdzniecības vadītājiem, daudzi eksperti ir apsprieduši fiziskās vides ietekmi uz to, kā mēs domājam, jūtam, mācāmies un rīkojamies.

Apkārtnes ietekme

Mēs katrs apzināti (bieži vien arī neapzināti) reaģējam uz vietu, kur visu dienu dzīvojam, strādājam, atpūšamies vai kā citādi pavadām laiku. Šī apkārtne ietekmē to, ko mēs darām, ar ko sadarbojamies, kā mijiedarbojamies ar apkārtējo pasauli. Patiesībā vietas, kur pavadām lielāko daļu laika, ietekmē to, kas mēs esam un kādi varam kļūt. Telpa mūs veido tikpat daudz, cik mēs telpu. Iepazīstoties vairāk par telpas psiholoģisko un filosofisko raksturu, ir mainījusies pieeja bibliotēku vides plānošanai.

Bibliotekāri arvien vairāk pievērš uzmanību bibliotēku ēku ietekmei uz bibliotēkas sniegto pakalpojumu efektivitāti un snieguma rādītājiem. Izmaiņas sniedz daudz iespēju, bet uzliek arī lielu atbildību: mēs ietekmējam to, kā cilvēki domā un jūtas attiecībās ar mācīšanos, izziņu, zināšanām un sevi.

Kas padara telpu par vietu?

Mēs arvien vairāk paplašinām pakalpojumu spektru savās ēkās. Sākot no meistarotājdarbnīcām un vizualizācijas laboratorijām līdz digitālās zinātnības centriem un dizaina studijām, bibliotēkas ainava mainās ātri un radikāli. Ir daudz diskusiju par to, kas ir “vieta” un ar ko tā atšķiras no “telpas”. Ir uzskats, ka telpa kļūst par vietu tad, kad tā iegūst papildu jēgu, kad tā ir kaut kas vairāk par fizisku vidi. Vietai ir sociāla un personiska nozīme. Tā mums kaut ko nozīmē. Mēs emocionāli esam piesaistīti kādai vietai atbilstoši tam, ko mēs tajā varam darīt un kā tas mums liek justies. Tikai gūtās pieredzes rezultātā telpa kļūst par vietu. Kāpēc tas ir svarīgi? Bibliotēku telpās mēs vēlamies radīt cilvēkiem iespēju gūt pozitīvu pieredzi mūsu vidē. Vēsturiski mēs esam varējuši norādīt uz grāmatu krājumiem un runāt par bibliotēkām kā svētvietām. Bet šī pieeja mainās. Ja viss, ko mēs piedāvājam, ir vieta, kur mācīties, vai datora aprīkojums, tam īpaši nav nepieciešama bibliotēka. Kad mēs saskaramies ar nākotni, kurā ir mazāk drukas materiālu, kādi faktori var pārveidot bibliotēku no telpas par vietu, kas ir nozīmīga mācību un izziņas procesa daļa?

Ja mēs vēlamies mainīt to, kā cilvēki jūtas, lietojot bibliotēku, mums ir jāmaina viņu jūtas pret bibliotēku. Mums jārada vide, kas veicina emocionālu saikni. Kādi aspekti palīdz veicināt vietas izjūtu? Tās nav vismodernākās tehnoloģijas vai augsta dizaina mēbeles. Tie nav lieli logi ar panorāmas skatu. Tā nav arī milzīga drukātu izdevumu kolekcija, kafejnīca vai lielisks pakalpojumu piedāvājums.

Kas tad tas ir? Atbilde varētu jūs pārsteigt

Kopienas attīstītāji ir atklājuši, ka sociālās saites ir vislabākais spēcīgas vietas piesaistes prognozētājs. Citiem vārdiem sakot, ne vietas vecums, stāvoklis vai ērtības nosaka, cik cieša ir mūsu saikne ar to. Tās ir mūsu attiecības ar tur esošajiem cilvēkiem.

Pētījumi liecina, ka studenti, kuri tradicionālās kopmītnes vietā izvēlas iesaistīties mācīšanās kopienās (living-learning residential communities), gūst labākas akadēmiskās sekmes. Viņiem ir arī vieglāk pāriet uz koledžu, un viņi izjūt lielāku piederības izjūtu savai mācību iestādei. Pat tad, kad studenti un mācībspēki meklē bibliotēku kā vietu individuālajam darbam klusumā, fakts ir tāds, ka viņi to dara citu apmeklētāju vidū, kuriem arī ir svarīgs šis pats nosacījums. Pat ja vēlaties, lai jūs būtu ieskauts grāmatu kaudzēs, citi apkārtējie arī klusē un ciena šo kopīgo vēlmi. Tā ir kluso cilvēku kopiena.

Mēs pieķeramies vietām tāpēc, ka tās mums to ļauj. Tās var sniegt mums enerģiju un atbalstu, kā arī iedvesmu un komfortu. Šīs vietas nepārtraukti uzlabo mūsu dzīvi. Ja mēs vēlamies, lai studenti un citi apmeklētāji šādi izjūt bibliotēkas, viņiem ir jāpiedāvā iespēja piedalīties savas apkārtnes veidošanā.

Kā šī telpa liek jums justies?

Bibliotēkām ir savs skaņu fons. Skaņu ainava, sākot no intensīvas koncentrēšanās līdz dzīvai sadarbībai. Tā ir neatkārtojama. Pat klusajās lasītavās ir īpaša dūkoņa – enerģija, kuru rada domubiedri, kas lasa, raksta, domā un sapņo.

Mēs gadiem ilgi esam centušies uzlabot šo harmoniju. Kā varam palīdzēt cilvēkiem strādāt labāk? Vērtīgākās atziņas, ar kurām esam saskārušies, ir gūtas, daloties telpā ar studentiem. Lai saprastu viņu situāciju, mums nācās to piedzīvot no pirmavota. Mums vajadzēja strādāt tur, kur bija viņi, redzēt to, ko redzēja viņi, un sajust to, ko juta viņi. Mums vajadzēja iekļauties vidē blakus viņiem. Tāpēc mēs bieži darījām savu darbu kopējā ainavā. Laika gaitā jūs sākat iepazīt atmosfēru, izjust to, kā telpa pagurst, kad tajā iestājas bēgums, kā mainās tās enerģija, viļņojoties starp mierīgu un intensīvu. Jūs ieraugāt, ka daži indivīdi var pilnībā mainīt telpas izturēšanos.

Sarunās ar bibliotēkas lietotājiem mēs vairākkārt esam sastapušies ar stāstiem par viņu sajūtām bibliotēkas apmeklējuma laikā. Kad cilvēki ienāk pa bibliotēkas durvīm, rodas psiholoģiska alķīmija. Apmeklējot bibliotēku, tiek atvērti noteikti mentālie modeļi, dažādi domāšanas, skatīšanās un esamības veidi. Studenti un mācībspēki pamet mūsu ēkas ar sajūtu par sasniegumiem. Ceļojums uz bibliotēku ir ieguldījums sevis pilnveidošanā.

Mēs spilgti atceramies sarunu ar studentu komandu, kura paplašināja mūsu redzējumu par koplietošanas telpām. Viņi apgalvoja, ka, strādājot bibliotēkā, viņi var paveikt darbus labāk. Viņi atzina, ka, izmantojot savu klēpjdatoru, varētu strādāt jebkur, taču bibliotēka viņiem piedāvāja unikālu funkciju kombināciju. Viņu darbu virzīja fizisko, tehnoloģisko, sociālo un estētisko komponentu sajaukums. Grupas dalībnieki arī atzīmēja, ka viņi lasītavās regulāri sastopas ar seniem draugiem vai cilvēkiem, kurus viņi ikdienā nesatiek. Bibliotēkas vērtības piedāvājums ir iespēja dalīties, pārvietoties, radīt, pārbaudīt un kontaktēties tādā veidā, kādu viņi nevarētu sasniegt citur.

Šis kopības aspekts ir intriģējošs. Cilvēki nenāk uz bibliotēku tikai tāpēc, lai paveiktu darbu; viņi vēlas arī auditoriju, viņi vēlas uzstāties. Viņi biedrojas ar citiem cilvēkiem, kuri strādā paši pie saviem uzdevumiem. Atrasties starp citiem produktīviem cilvēkiem ir spēcīgs motivators.

Mēs esam novērojuši dažādas saistītas darbības. Piemēram, ja vien būs iespēja, daudzi studenti mainīs mēbeļu izvietojumu. Viņi var pārvietot galdu pie loga vai pavilkt krēslu blakus draugam. Daži pielāgos lampas, logu žalūzijas vai pārvietojamās starpsienas. Šī ideja par telpas pārveidošanu kalpo gan funkcionālām, gan emocionālām vēlmēm. Tas ir galvenais vietas kodēšanas elements. Vēstījums: “Padariet telpu par savu”.

Daži studenti jūtas labāk, sēžot noteiktā laikā konkrētā krēslā noteiktā vietā. Krēsls nav tikai vieta, kur sēdēt; tā ir svarīga lielākas ekosistēmas sastāvdaļa un ļoti tieši ietekmē mācīšanos. Vieta uzlabo mūsu noskaņojumu un ietekmē attieksmi pret aktivitātēm, kuras darām. Kā novērojis Maslovs, neērta vide liek justies slikti un rada vājākus darba rezultātus, savukārt iedvesmojoša vide sniedz psiholoģisku pacēlumu, dodot labākus rezultātus.

Telpa piešķir darbību

Iedomājieties, ka jūs mācāt klasē, kas piepildīta ar datorgaldu rindām. Kādu ietekmi šis iekārtojums atstās uz jūsu pasniegšanas veidu? Un tagad iedomājieties, ka atrodaties telpā, kurā ir pārvietojamas mēbeles, pārnēsājamas tāfeles un ratiņi ar klēpjdatoriem. Vai jūs mācītu citādāk? Viens iekārtojums ne vienmēr ir labāks par otru; katrs no tiem ļauj notikt dažādām lietām. Ja jūs demonstrējat programmatūru un vēlaties, lai cilvēki seko līdzi jūsu teiktajam, tad piemērotāka būs fiksēta telpa. Ja vēlaties, lai studenti pārvietotos un darbotos mazās grupās, labāk izvēlēties elastīgāku vidi.

Telpa ietekmē mūsu darbību. Jūs, iespējams, esat pieredzējis to sapulču laikā. Apļveida iekārtojums rada citādu sapulces dinamiku nekā garš taisnstūra galds. Mēbeļu konfigurācija ietekmē cilvēku saskarsmi un tēmu apspriešanas veidu. Ir liela atšķirība starp informācijas koplietošanu un kopīgu tās radīšanu. Mūsu uzdevums ir domāt par apmeklētāju mijiedarbību, kuru vēlamies atbalstīt, un attīstīt telpu, kas to veicina.

Programmējama telpa

Viens no vērtīgākajiem veidiem, kā domāt par fizisko telpu, ir salīdzināt to ar virtuālo telpu. Ja pārvaldāt tīmekļvietni, varat izmantot vairākus rīkus, lai ietekmētu tās izmantošanu. Tā var būt noteiktu krāsu, burtveidolu un grafikas izvēle, kā arī satura, navigācijas un interaktīvo komponentu prezentēšana. Analītika, lietojamības pārbaude un citi rīki ļauj pārraudzīt darbības, kas notiek jūsu vietnē. Varat mainīt iestatījumus, lai padarītu savu vietni labāku: pārdēvējiet saites, mainiet attēlu izmērus, pārvietojiet tekstu vai lielāku uzsvaru lieciet uz noteiktām jomām. Pārveidojot kodu, jūs modificējat virtuālo vidi un galu galā to, kā cilvēki izjūt jūsu tīmekļa klātbūtni. Vides maiņa ietekmē cilvēku uzvedību.

Mēs bibliotēku ēkas skatām tādā pašā veidā: tā visa ir programmējama telpa. Mēs varam pārvietot grāmatplauktus, datorus vai apmeklētāju galdus un kārtot tos citādi. Mēs varam ieviest pagaidu funkcijas, piemēram, izstādes, instalācijas vai pasākumus. Mēs varam optimizēt noteiktas zonas atkarībā no tā, kur tās atrodas. Mēs varam mainīt lietotāju pieredzi un uzvedību, mainot vidi.

Ideja, kas rosināja mūsu iztēli, bija eksperimenti, kas tika veikti skolas kafejnīcās. Pētnieki atklāja, ka ar vienkāršiem paņēmieniem iespējams ietekmēt studentu ēdienkartes izvēli. Pietiek, ja sakārto pieejamos ēdienus noteiktā veidā. Piemēram, varēja palielināt veselīga uztura izvēli, pat ja ēdienkarte nemainījās. Patiesībā bija svarīgi, kā tika piedāvāts ēdiens, studentiem pārvietojoties garām ēdienu letei. Ērta piekļuve veselīgai pārtikai pirms citiem piedāvājumiem bija izšķirošais faktors.

Vietas izjūta ir spēcīgs jēdziens. Tas mudina mūs domāt par sevi kā par vēlmju arhitektiem, nevis tikai par telpas apsaimniekotājiem. Bibliotēkas ēka piedāvā apmeklētājiem daudz iespēju, t. sk. darbam ar bibliotēkas resursiem. Cilvēkiem jāpieņem lēmumi par to, kas viņiem nepieciešams konkrētajam uzdevumam. Mūsu uzdevums ir nodrošināt izvēles iespējas un pakalpojumu pieejamību. Tādā veidā mēs kļūstam par mijiedarbības dizaineriem, radot daudzveidīgu iespēju klāstu dažādiem iecerētiem rezultātiem.

 

Sagatavots pēc: Encoding Space: Shaping Learning Environments That Unlock Human Potential. By Brian Mathews and Leigh Ann Soistmann. American Libraries Magazine [tiešsaiste], September 1, 2020. Pieejams: https://americanlibrariesmagazine.org/2020/09/01/encoding-space-library-design

 

Informāciju latviešu valodā sagatavoja:
Elita Vīksna
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte