2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Atzīmējot Pasaules grāmatu un autortiesību dienu, 23. aprīlī notiks elektroniskā rakstu krājuma “Vietu, lietu un cilvēku stāsti” atklāšanas svētki. Jaunās publikācijas mērķis ir veicināt stāstniecības tradīciju atpazīstamību Latvijā un stiprināt to lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un kultūrtelpas bagātināšanā.
Krājumu veido III Latvijas stāstnieku konferences „Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem” nolasītie ziņojumi, kuri pārtapuši rakstos. Rakstos apkopota Latvijas stāstnieku, naratīvu un stāstniecības procesu pētnieku pieredze, analizējot stāstniecības lomu individuālo prasmju izkopšanā un kopienu attīstībā. Izdevumā arī sniegti ieteikumi stāstniekiem un stāstu pasākumu rīkotājiem, kā veidot veiksmīgu sadarbību ar kopienu un stiprināt turpmāku tradīciju attīstību Latvijas kultūrtelpā. Krājumā iekļauta arī Zviedrijas pieredze sava teiku mantojuma iedzīvināšanā vietējā kopienā un plašākā pasaulē. Rakstu krājums brīvpieejā lasāms ŠEIT.
“Tapusī publikācija ir refleksijas par stāstiem un stāstniekiem. Tā aicina no vairākiem skatu punktiem palūkoties uz vietu, lietu un cilvēku attiecībām, to atspoguļojumu stāstos un pašam kļūt par stāstnieka ceļa gājēju ar saviem stāstiem. Lai prieks pašam un apkārtējā kultūrtelpa bagāta ar visdažādākajām valodas izpausmēm, kas rosina pašizteiksmi un jaunu radošuma lauku atklāšanu,” norāda Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle un krājuma sastādītāja Māra Mellēna.
Rakstu krājumu sagatavojušas UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas stāstnieku asociācija ar Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu. Pašreiz tas ir pieejams UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas internetvietnē, kā arī drīzumā būs atrodams Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valsts izglītības satura centra un apgāda “Madris” internetvietnēs.
Rakstu krājums tiks atklāts piektdien, 23. aprīlī, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” seminārā “Vietu, lietu un cilvēku stāsti: starp tiešsaisti un iesaisti”, kurā bibliotekāri un stāstnieki pulcēsies, lai pārrunātu 2020. gada aktivitātes un nākotnes ieceres, daloties pieredzē un gūstot padomu par veidiem, kā nemateriālo mantojumu iedzīvināt digitālajā formātā un nodot izmantojot tehnoloģiskās iespējas. Seminārs atklās XIV Kurzemes stāstnieku festivālu “Ziv zup”, kuru rīko biedrība “Kūrava” un Latvijas stāstnieku asociācija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Tāpat 23. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules grāmatu un autortiesību diena, kurā kopš 1995. gada UNESCO aicina ne vien godināt autorus un cienīt to tiesības, bet arī atgādina par lasīšanas nozīmi cilvēka dzīvē, vienlaikus mudinot grāmatas ne tikai lasīt, bet arī rakstīt pašiem.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO -, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare
UNESCO LNK komunikācijas konsultante
