"Iekļaušana UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā ir starptautisks apstiprinājums suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju saglabāšanas nozīmīgumam vispirms jau pašas kopienas kultūras identitātei un reizē kultūras daudzveidības veicināšanai visas pasaules mērogā. Suitu kultūrtelpa ir dzīva kultūras vērtība, kas saglabājama nākamajām paaudzēm," stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, kura arī piedalās UNESCO Starpvaldību komitejas 4. sesijā.
 
Suitu kultūras mantojuma redzamākā daļa ir dialekts, kas vēl saglabājies, sieviešu burdona dziedāšana, Katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savdabīgs savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas un īpaši krāšņie tautastērpi, kuru izgatavošana tiek pārņemta no paaudzes paaudzē.
 
Biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" sagatavotais pieteikums sastāv no aprakstošās daļas, plānoto glābšanas pasākumu plāna nākamajiem četriem gadiem, desmit suitu kultūrtelpu raksturojošām fotogrāfijām un desmit minūšu garas videofilmas.
 
"Suitu kultūrtelpas nominācijas izstrādes gaita ir bijis kopienas kultūras vērtību apzināšanas process un reizē mērķtiecīgs un neatlaidīgs darbs suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju integrēšanai dažādās izglītības programmās kā formālajā, tā neformālajā izglītībā, kopienas aktivitātēs un nākotnes redzējumā. Iesāktais darbs ir apliecinājis kopienas gribasspēku tradīciju saglabāšanā, apzinoties savas kopienas kultūras vērtības un to nozīmīgumu," norāda Dagnija Baltiņa.
 
UNESCO Starpvaldību komitejas 4. sesijā piedalījās un lēmuma pieņemšanai par suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā sekoja arī Biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls un Latvijas Republikas kultūras ministrs Ints Dālderis, ar savu klātbūtni un uzstāšanos sesijā tādējādi apliecinot, ka Latvija uztver nopietni un atbildīgi līdzdalību UNESCO un savas starptautiskās saistības – ieturot aktīvu pozīciju nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskajās diskusijās, tiek aktualizēta arī Latvijas valsts iekšējās kultūrpolitikas jautājumu risināšana ilgtermiņā.
 
 
UNESCO Starpvaldību komitejas 4. sesijas lēmums par suitu kultūras telpas iekļaušanu Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā (Lēmums 4. COM 14.08)
 
Komiteja
  1. Ņem vērā, ka Latvija ir izvirzījusi suitu kultūrtelpu ierakstīšanai Neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, aprakstot to sekojoši:
    Suiti ir maza katoļu kopiena luteriskajā Latvijas rietumu daļā. Suitu kultūrelpai ir raksturīgas vairākas īpašas iezīmes, kas ietver suitu sieviešu burdona dziedāšanu, kāzu tradīcijas, krāšņos tautas tērpus, suitu valodu (izloksni), vietējos ēdienus, baznīcas tradīcijas, gadskārtu svētku svinēšanu un ļoti lielu skaitu tautasdziesmu, deju un melodiju, kas ir pierakstītas suitu kopienā. Te vēl nereti var atrast senās paplašinātās ģimeņu struktūras un dzimtas, kurās senas zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Šādas dzimtas šodien ir svarīgi suitu kultūras mantojuma bastioni. Savdabīga pirmskristietības tradīciju un baznīcas rituālu sintēze te, suitu kopienā, ir radījusi patiešām unikālu nemateriālās kultūras mantojumu. Tā kā suitu identitātes stūrakmens – katoļu baznīca – šodien ir veiksmīgi atkopusies pēc padomju perioda grūtībām, arī suitu kultūrtelpa pēdējā laikā piedzīvo pakāpenisku renesansi. Tomēr tikai daži, galvenokārt gados veci cilvēki, šodien vēl labi pārzina suitu kultūras mantojumu. Šī iemesla dēļ pastāv steidzama nepieciešamība izplatīt šīs zināšanas un iesaistīt lielāku cilvēku skaitu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā, atdzīvinot arī tos elementus, kas ir saglabāti tikai rakstiskos avotos, filmu arhīvos un muzeju krātuvēs.
     
  2. Nolemj, ka, balstoties uz Nominācijas pieteikumā 00314 iekļauto informāciju, suitu kultūrtelpa atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai to iekļautu Neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā sarakstā, jo:

    U.1: Daudzas katoļu paaudzes šajā luteriskajā vidē ir spējušas saglabāt un uzturēt suitu kultūrtelpu tāpēc, ka unikālā kultūras mantojuma saglabāšana un konfesionālā savdabība ir nodrošinājusi divu tūkstošu cilvēku lielajai suitu kopienai skaidru un novērtētu savas īpašas identitātes sajūtu.
     
    U.2: Lai arī suitu rituāli un paražas joprojām spēlē svarīgu lomu kopienas dzīvē, to dzīvotspēja ir apdraudēta gan tāpēc, ka ekonomisku iemeslu dēļ apdraudēta kļūst pati suitu kopienas dzīvotspēja tās vēsturiskajā teritorijā, gan tāpēc, ka mazinās iespējas un resursi mantojuma praktizēšanai, kā arī šis mantojums netiek uzskatīts par pietiekami prestižu jaunās paaudzes vidū.
     
    U.3: Neseni glābšanas pasākumi ietver tādas aktivitātes kā Etniskās kultūras centra "Suiti" dibināšana un kopienas interneta portāla izveide. Glābšanas pasākumu plānā, kuru kopiena ir izstrādājusi kopā ar atbildīgajām institūcijām ar mērķi nodrošināt kultūrtelpas dzīvotspēju, ir iekļauti arī tādi pasākumi kā: novada mācības ieviešana skolās, atbalsts neformālajai izglītībai un interešu izglītības pasākumiem, atsevišķu rituālu atdzīvināšana, tradicionālo zināšanu apmācība, atbalsts suitu valodai (izloksnei), kā arī dažādu suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju dokumentēšana.
     
    U.4: Ir nodrošināta pietiekama dokumentācija lai demonstrētu, ka trīs suitu pašvaldības kā arī aktīvās suitu kultūras organizācijas (Suitu novads un Etniskās kultūras centrs) ir devušas savu piekrišanu un pilnībā atbalsta šo izvirzīšanu.
     
    U.5: Valsts 2008. gadā ir iekļāvusi suitu kultūrtelpu kā vienu no trīspadsmit visizcilākajiem elementiem Vissvarīgāko Latvijas nemateriālās kultūras vērtību sarakstā.
     

  3. Ieraksta suitu kultūrtelpu Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā;
     
  4. Ņem vērā, ka suiti un viņu kultūrtelpa pārstāv arī daudzas citas Eiropas kopienas un tām piemītošo nemateriālās kultūras mantojumu un ka suitu ierakstīšana Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā var tādējādi fokusēt pasaules uzmanību uz nepieciešamību steidzami glābt arī citu Eiropas kultūras mantojumu, kas ir līdzīgi apdraudēts;
     
  5. Atbalsta piedāvātos glābšanas pasākumus, kas ir radīti, respektējot suitu kopienas vēlmi pašiem kontrolēt savu nākotni un lemt par savu likteni savas kopienas ietvaros, tādējādi papildus nostiprinot suitu sociālo un kultūras identitāti;
     
  6. Atzīstot Alsungas pils un citu kultūras ziņā svarīgu ēku restaurēšanas, kā arī uz suitu novadu vedošo ceļu uzlabošanas nepieciešamību, iesaka valstij tomēr vairāk koncentrēt glābšanas pasākumiem domātos resursus uz cilvēcisko elementu.
     
  7. Iesaka valstij un suitu kopienai identificēt virkni stratēģiski svarīgu glābšanas pasākumu un sagaida, ka šīs mērķtiecīgās aktivitātes plašākā nozīmē pastiprinās suitu kultūras mantojumu un identitāti.
Papildu informācija:
 
 
Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr.: 29109268