Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
No 2023. gada 13. jūnija līdz 30. septembrim Strasbūras universitātes nacionālajā bibliotēkā Francijā skatāma Tukuma muzeja izstāde “Sibīrijas vēstules” ar vēstulēm uz bērza tāss, ko rakstījuši vīrieši, kas bija ieslodzīti GULAG nometnēs Sibīrijā.
Tukuma muzejs ir pagodināts piedāvāt izstādi, kurā skatāmas Sibīrijā uz bērza tāss rakstītas vēstules un to cilvēku piemiņas lietas, kas šīs vēstules rakstījuši. Vēstules tapušas padomju GULAG nometnēs un nometinājuma vietās (1941–1965). To autori bija iekļuvuši padomju sistēmai nevēlamo personu lokā savas pārliecības dēļ, notiesāti un izcietuši sodu stingra režīma darba nometnēs vai piespiedu kārtā deportēti no savām dzīvesvietām uz Sibīriju, bez tiesas sprieduma nometinot attālos Padomju Savienības rajonos un ilgstoši liedzot tiesības atgriezties dzimtajā zemē. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā kā dokumentārais mantojums ar simbolisku nozīmi, kā garīgā spēka avots.
Izstādē skatāmas vēstules uz bērza tāss, ko rakstījuši vīrieši, kas bija ieslodzīti tādās GULAG nometnēs kā SEVDVINLAG, VITEGORSTROJ, PEČORLAG, USOĻLAG, OZERLAG un citās. Vēstuļu autoru vidū ir arī sievietes un bērni, kas bija deportēti no Latvijas uz Omskas, Tomskas, Novosibirskas, Krasnojarskas un Amūras apgabaliem. Vēstulēs ir fiksēts šo cilvēku pieredzējums. Vairāk nekā 10 metrus garajā vitrīnā apskatāmi Sibīrijas apstākļus raksturojoši artefakti no 11 Latvijas muzejiem: Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Daugavas muzeja, Jēkabpils Vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Muzeja “Ebreji Latvijā”, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Talsu novada muzeja un Tukuma muzeja.
Izstādē skatāmi trauki, atsveķošanas rīki, apģērba piederumi un rokdarbi, kas piederējuši vēstuļu autoriem. Eksponātu vidū ir arī īpašs albums, kas darināts nometnē Vihorevkā un grāmata, ko par Sibīrijā pavadītajiem gadiem sarakstījis latviešu dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Izstādi papildina izstādes kuratores Agritas Ozolas sagatavota grāmata “Sibīrijas vēstules”, kurā ir gan vēstuļu teksti oriģinālvalodās un tulkojumā, gan vēstuļu autoru likteņstāsti un vēsturiskas fotogrāfijas.
Masveida deportācijas 20. gadsimta vidū vairakkārt ir pieredzējuši padomju okupēto valstu: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas, iedzīvotāji. Izstādes publicitātei izmantota Lietuvas Okupāciju un Brīvības cīņu muzeja fotogrāfija, kurā redzami deportētie latvieši un lietuvieši Zavodovkas mežsaimniecībā 1950. gadā.
Izstāde ir Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejas galvenais šīs vasaras kultūras notikums. No 2023. gada maijam līdz novembrim rit Latvijas prezidentūras gads Eiropas Padomē.
Izstādes kuratore Agrita Ozola, dizainere Tatjana Raičiņeca.
Izstādi atbalsta Tukuma novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Lietuvas Okupāciju un Brīvības cīņu muzejs, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un Strasbūras nacionālā universitātes bibliotēka. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Padomē, LR Vēstniecību Francijā, biedrību Association Les Amis de l’Esparrou (Francija) un “VIA ARS” (Latvija).
Izstāde apskatāma līdz 2023. gada 30. septembrim.
Informāciju sagatavoja:
Tukuma muzejs
www.tukumamuzejs.lv
