Dienas vidējais apmeklējums bibliotēkā ir 228 cilvēki. Grāmatas, periodiskie izdevumi, internets — tie ir galvenie vaļi, par ko interesējas atnākušie. Apmeklētājiem pieejamas 17 datordarba vietas, printēšanas, skenēšanas, kopēšanas iespējas, skaipa aprīkojums. Aktīvi tiek izmantots bezvadu internets WiFi bibliotēkā un tās apkārtnē. Gada laikā cilvēkus uzrunājis ap simts tematisko pasākumu, 140 izstādes, 11 semināri, profesionālās pilnveides programmas un izglītojoši pasākumi.

— Bibliotēka ir vienīgā vieta, kas domāta visiem, sākot no mazuļa, kurš paņem rokā grāmatu, lai aplūkotu bildītes, līdz sirmgalvim, kam redze tik labi vairs nerāda. Tā ir visdemokrātiskākā iestāde, un tas ir fenomens, par ko Latvijā kļuvušas publiskās bibliotēkas, — novērtējot kopainu, saka Madonas novada bibliotēkas vadītāja Imelda Saulīte. — Šobrīd cilvēki ir pieraduši pie bibliotēku piedāvājuma un to lieto kā pašsaprotamu. Tāda ir cilvēka daba — ātri pieņemt ērtības, tomēr nezinu, vai kāds spētu vairs iedomāties, ka bibliotēkā nav interneta, ka internetu un datorus bibliotēkā nevar lietot bez maksas. Tie laiki ir pagājuši, jo, pateicoties Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstam, ir noticis milzīgs lēciens, ir izveidota izcila sistēma, jaudīgs Gaismas tīkls. Pamodelējot situāciju, kas būtu, ja nebūtu fonda investīciju, pieļauju, ka lauku bibliotēku liktenis būtu visai skarbs — to skaits būtu krietni mazāks, un milzīgas būtu atšķirības krājuma un informācijas tehnoloģiju ziņā. Šobrīd Madonas novadā neviena bibliotēka nav likvidēta, ir bijusi reorganizācija, bet visas iestādes turpina darboties. Ja fonda investīciju nebūtu, pilnīgi noteikti bibliotēku skaits saruktu un pieļauju, ka vienā otrā pagasta bibliotēkā nebūtu pat interneta pieslēguma. Madonas novada teritorija ir plaša, un iedzīvotāju skaits tajā ir neliels. Bibliotēku tīkla pieejamība pagastos ir ļoti būtiska, jo uz novada centra bibliotēku, būsim reālisti, attālāks pagasta iedzīvotājs nebrauks.

Nākamajā gadā būs vietējo pašvaldību vēlēšanas, vai un kā tās ietekmēs bibliotēku dzīvi?

— Katrai iestādei sava vieta un nozīmība lēmēju acīs ir jāierāda, un pirmo iespaidu var radīt tikai vienreiz. Madonas novada bibliotēkas latiņa ir pacelta visai augstu, un tāda tā būs arī jānotur. Lai gan līdz ar jaunizveidoto novadu Madonas bibliotēkas budžets ir samazinājies (krājuma finansējums ir mazinājies par 60 procentiem), vienmēr visā pūlos saskatīt pozitīvo. Un pozitīvais ir tas, ka Madonas novadā tika izveidots izlīdzināts modelis. Tas nozīmē, ka katrā pagastā ir noteikta summa uz iedzīvotāju, kas izlietojama publiskās bibliotēkas vajadzībām. Izlīdzinātais modelis paredz ne mazāk kā 55 santīmus uz iedzīvotāju krājuma iegādei bibliotēkā, tajā skaitā grāmatu un žurnālu iegādei. Madona šai sistēmā zaudē, daži mazie pagasti ir ieguvēji.

Dārgākā prece mūsdienās ir informācija, bez tās neiztiek ne pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki, ne uzņēmēji. Bibliotekāri, kas izgājuši fonda organizētos kursus, ir augsti apmācīti un profesionāli.

— Pateicoties apmācībai, ir mainījusies mūsu speciālistu domāšana, līdz ar to ir mainījusies bibliotekārā vide, bibliotēku aura. Bibliotekāri pārsvarā ir zinoši sava darba profesionāļi. Strādājot citiem, bibliotēkas speciālistiem ir iespēja, daudz izprast un pārvaldīt. Protams, pielietojot veselīgu filtru, lai paturētu sev to, kas ikdienas darbam patiešām ir nepieciešams. Bibliotekāram nav jāzina viss, viņam ir jāzina, kur ko atrast. Bibliotēkās šobrīd valda datortehnoloģiju un informācijas meklēšanas iespēju neierobežotība. Jebkurā mazā pagasta bibliotēkā pastāv iespēja veikt to pašu, ko Madonas bibliotēkā vai Rīgas centrālajā bibliotēkā. Tas arī ir apbrīnas vērtais fenomens, ka vismazākā bibliotēka Latvijā piedāvā tīklā tās pašas iespējas, ko lielpilsēta.

 

Plašāk lasiet laikrakstā “Stars” (24.08.2012.).