“Solīti pa solītim”: Intervija ar Strasbūras latviešu bibliotēkas dibinātāju Kristīni Lauriņu
2023. gada 11. augustā Ogres Centrālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 23. saiets – konference “Cilvēks – bibliotekārs, bibliotēkas lietotājs, iedzīvotājs”. Programmā piedalījās arī Kristīne Lauriņa. Priekšlasījumā “Sapnis par bibliotēku. Mazā Gaismas pils Strasbūrā” viņa iepazīstināja ar izveidoto Strasbūras latviešu bibliotēku Francijā.
Latvijas Bibliotēku portāls vēlējās uzzināt vairāk, tālab sazinājāmies ar Kristīni Lauriņu, kura ikdienā strādā par Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē sekretāri. Sarunas tapšanas gaitā Kristīne e-pastus rakstīja gan no Francijas, gan Latvijas. Arī mazā, īpašā bibliotēka iemieso abu valstu sadraudzību, kā arī demonstrē, cik saliedēta ir bibliotēku kopiena: profesionālu atbalstu sniegusi Ogres Centrālā bibliotēka. Šobrīd Strasbūras latviešu bibliotēka ir Ogres Centrālās bibliotēkas Ārējais apkalpošanas punkts un grāmatas atrodamas tās katalogā “Alise”.
Kad un kā radās ideja par Strasbūras latviešu bibliotēku? Kā noritēja process līdz idejas īstenošanai, un cik ilgi bibliotēka ir jau atvērta?
Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē jau padsmit gadus ir grāmatplaukts ar latviešu daiļliteratūras grāmatām. Gadu laikā viens plaukts ir izaudzis par vairākiem. Un pārstāvniecība ir vieta, kur notiek dažādi pasākumi, latviešu svētdienas skoliņa mazākajiem, tā ir vieta, uz kuru var vienkārši aiziet, iedzert tēju un paņemt (vai atnest!) kādu grāmatu. Līdz ar to doma par sen pastāvošās neoficiālās bibliotēkas padarīšanu par oficiālu bija tikai loģisks turpinājums. Pirms pāris gadiem uztaisījām zīmodziņu, iekļāvām bibliotēkas darbību biedrības Latvija–Elzasa statūtos, un tad jau solīti pa solītim.
Pastāstiet par vietu un krājumu. Kur bibliotēka mājo un kādas grāmatas var lasīt?
Tātad bibliotēka atrodas Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē telpās Strasbūrā. Blakus Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam. Grāmatas ir visdažādākās. Pārsvarā daiļliteratūra. Daudz ir manas pašas bērnības grāmatas, paliels latviešu folkloras krājums. Katru gadu, pateicoties svētdienas skoliņas darbībai, saņemam arī Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatas. Un tad, protams, ir mūsu lasītāji, kas daudz sniedz savu pienesumu. Pati arī no savas kabatas gadā nopērku vismaz pārdesmit grāmatas. Izlasu, iespiežu bibliotēkas zīmodziņu un lieku plauktā. Vienmēr nopērku arī visas franciski iztulkotās latviešu grāmatas. Ir arī pieejama specifiskāka literatūra par politiku, vēsturi, likumdošanu, Eiropas institūcijām…
Kas ir biežākie Strasbūras latviešu bibliotēkas apmeklētāji?
Mans draugu loks! Svētdienas skoliņas ģimenes, vietējā latviešu ģimeņu kora “Staro” dziedātāji, pārstāvniecības pasākumu apmeklētāji… gan lieli, gan mazi.
Kādas ir jūsu attiecības ar bibliotēkām Latvijā? Vai saņemat atbalstu, padomu?
Šīgada sākumā uzrunāju Ogres Centrālo bibliotēku. Tiešā tekstā teicu, ka gribētu būt viņu paspārnē. Biju dzirdējusi par līdzīgu pieredzi Briseles latviešu bibliotēkas sakarā (tā ir Cēsu bibliotēkas attālinātais izņemšanas punkts). Ogres pašvaldība deva “zaļo gaismu”, un viss varēja sākties. Pateicoties tam un Ārlietu Ministrijas diasporas fondu sniegtajam atbalstam, pie mums atbrauca Ogres bibliotekāre Janīna Metlāne un ievadīja mani Alises “džungļos”. Sajūta bija ļoti pacilājoša – reāla sava bērnības sapņa piepildīšana.
No 2023. gada maija līdz novembrim ir Latvijas prezidentūras gads Eiropas Padomē. Vai arī Strasbūras latviešu bibliotēkai šāds gads sniedz iespējas? Kādus prezidentūras gada programmas notikumus jūs noteikti izceltu?
Šis laikaposms bija kā radīts, lai paceltu latiņu augstāk un par oficiālu padarītu bibliotēkas statusu. Prezidentūras kultūras programma ir gana bagāta – filmas, izstādes, tūlīt iznāks Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas” franciski, oktobris būs Imanta Ziedoņa mēnesis Strasbūrā! Visu vasaru līdz septembra beigām Strasbūras Universitātes bibliotēkā skatāma fantastiski bagāta Tukuma muzeja izstāde “Sibīrijas vēstules”… Šis ir tas brīdis, kad mums ir dota brīnišķīga iespēja nest Latvijas vārdu un kultūru plašākā sabiedrībā.
Kāda ir lasīšanas kultūra Strasbūrā? Vai pilsētnieki grāmatas mīl un lasa?
Francijā vispār lasa daudz. Strasbūrā ir diezgan plašs bibliotēku tīkls un grāmatnīcas, uz kurām bīstami iet ar naudas maku… Nākamgad Strasbūra būs UNESCO Pasaules grāmatu galvaspilsēta!
Pastāstiet mazliet par sevi! Kā ceļš jūs aizveda līdz Strasbūrai un kas vēl bez bibliotēkas un grāmatām aizņem jūsu dienas?
Pirms ierašanās Strasbūrā biju jau trīs gadus mācījusies Francijā un biju pilnīgi pārliecināta, ka NEKAD vairs neatgriezīšos šeit, jo mana sapņu zeme vienmēr ir bijusi un ir Latvija. Nekad nesaki nekad! Satiku Rīgā strasbūrieti un nebija vairs izvēles. Tas bija 2002. gadā… Daudz ko esmu darījusi, šeit dzīvojot. Vairākus gadus (laikam kopā kādus 10) esmu strādājusi un joprojām strādāju Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē. Tas ir mans lielākais gandarījums – šeit es varu strādāt Latvijai, varu nest Latvijas vārdu, cik vien tālu man pietiek resursu, vadu latviešu bērnu svētdienas skoliņu, uzturu mūsu šejienes latviešu kopības sajūtu, kopābūšanas prieku.
Kuras trīs vai vairāk grāmatas jūs no sirds ieteiktu izlasīt?
Šis noteikti ir viens no grūtākajiem jautājumiem… Man varētu būt atsevišķs tops latviešu un nelatviešu (visbiežāk franču, protams) autoriem.
Nekad neatceros, ko izlasu (konkrētus grāmatu nosaukumus). Pandēmijas laikā ieviesu blociņu, kur pierakstu izlasītās grāmatas, un, ja īpaši paticis, pielieku sirsniņu. Nākas konstatēt, ka es lasu gandrīz vai tikai grāmatas, kas man ļoti patīk. Vienmēr ievēroju Daniela Penaka lasīšanas baušļus, tāpēc man nekad nav sirdsapziņas pārmetumu atstāt grāmatu puslasītu.
Delfīne de Vigāna – visas grāmatas;
Daniels Penaks – “Kā romāns” (latviski izdota manā tulkojumā);
Audur Ava Olafsdottir – visas grāmatas;
Olivjē Burdo – “Gaidot Bodžanglu”;
Fredriks Bekmens – “Vīrs vārdā Ūve”;
Māra Zālīte – “Paradīzes putni”;
Imants Ziedonis – visas grāmatas;
Jana Egle, Džena Andersone un Kristīne Ilziņa – visas grāmatas.
Kāds ir jūsu šābrīža lielākais sapnis saistībā ar Strasbūras latviešu bibliotēku?
Vienīgais sapnis ir – kaut man būtu vairāk laika, lai spētu īstenot visu, ko gribas: grāmatu klubiņu, lasīt vairāk priekšā bērniem, rīkot dzejas vakarus, gribu, lai mēs spētu uzdrošināties vairāk atlicināt sev to lasīšanai atvēlēto laiku… Gribu, gribu, gribu tik daudz ko!
Ko jums nozīmē bibliotēkas?
Bibliotēka, pirmkārt, ir vieta, kur uzsūkt enerģiju, atiet prom no savas ikdienas, ļauties kārdinājumiem…. vieta, kur gribas atgriezties vēl un vēl (nedaudz aizstāj psihoterapeita vizītes 😊).
Sekojiet Strasbūras latviešu bibliotēkai Facebook.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv