Vērtējot saglabājušos vecāko bibliotēkas grāmatu saturu, līdzīgās daļās rodama augstvērtīga daiļliteratūra un grāmatas redzesloka paplašināšanai. Pārstāvēti pasaules literatūras klasiķi (Šekspīrs, Dante, Šillers, Heine), kultūrvēsturiski apskati (Stenders, Merķelis, Kronvalds), tulkotā literatūra (Hamsuns, Strindbergs, Zudermans), bagātīgā skaitā orģinālliteratūra (Alunāns, Auseklis, Plūdons, Rozītis, Ezeriņš).

Slocenieku savstarpēja grāmatu apmaiņa aizsākās 19. gadsimta 70. gados, kad Bažciema vējdzirnavu īpašnieks Kaspars Rambergs sāka dot sloceniekiem lasīt savas grāmatas.

Par bibliotēku sākuma gadu Slokā tiek uzskatīts 1885. gads, kad skolotāja Andreja Bēma vadītā kora dalībnieki nolēma par saviem līdzekļiem ierīkot bibliotēku. Pēc gada kora bibliotēkā bija 46 grāmatas, 39 teātra lugu izdevumi un notis.

No 1887. līdz 1894. gadam pastāvēja Slokas Labdarības biedrība ar kori un bibliotēku. 1892. gadā bibliotēkā bija 432 grāmatas, kuras deva lasīt par maksu labdarības mērķiem. 1894. gadā Vidzemes gubernators Slokas Labdarības biedrību slēdza, biedrības grāmatas tika nodotas jaundibinātās Biškopības biedrības īpašumā, kura pārņemto bibliotēku nesaudzēja – grāmatas deva lasīt bez uzskaites.

1899. gadā Slokas inteliģence gribēja saņemt atļauju jaunas bibliotēkas atvēršanai, taču tas nebija viegli, jo Krievijas valdība šajā laikā intensificēja pārkrievošanas politiku. Lai vadītu bibliotēkas darbu, bija nepieciešama biedrība. Pilsētas valde uzsāka sarunas ar Vidzemes gubernatoru, ierosinot bibliotēku atvērt par godu Puškina 100 gadu jubilejai. 1899. gada 19. jūlijā izstrādātos Bibliotēkas biedrības statūtus parakstīja 46 slocenieki. Krievijas valdība statūtus neapstiprināja.

Tikai 1901. gadā tika panākta atļauja par biedrības dibināšanu. 1902. gada 28. martā Pēterburgā apstiprināja Slokas Sadraudzības biedrības pieteikumu, kas ļāva biedrībai dibināt “Tautas bibliotēku ar lasītavu”. Šī biedrība bija līdzīga 1894. gadā slēgtajai Slokas Labdarības biedrībai, galveno vērību tā veltīja kultūras dzīvei Slokā. Tā kā bibliotēkā tika ieguldīta pilsētas un sabiedrības nauda, 1910. gadā “Tautas bibliotēku ar lasītavu” tika nolemts nodot Slokas pilsētas valdes pārziņā.

20. gadsimta 20.–30. gados pie Slokas pilsētas valdes nama pastāvēja bibliotēka ar lasītavu, bibliotēka ar lasītavu bija arī Slokas arodbiedrībai.

Bibliotēka Slokā izgājusi cauri visiem mūsu valsts tapšanas lokiem, pastāvējusi pie visām varām, spējusi mainīties, jo bijusi vajadzīga saviem lasītājiem, viņu alkām pēc gara gaismas un joprojām ir atvērta ikvienam.

Prezentācija “Slokas bibliotēkas vērtību ducis” (PDF)

Informāciju pēc Jūrmalas muzeja un Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas novadpētniecības materiāliem sagatavoja:
Inta Lubēja
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas
vecākā bibliotekāre