Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Apgāds “Zvaigzne ABC”, sveicot Juri Rubeni dzimšanas dienā, 20. decembrī papildina Slavenu autoru zvaigznāju ar mācītāja Jura Rubeņa plaukstas atlējumu. Atlējumu veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsōns.
Juris Rubenis ir vairāk nekā 20 grāmatu autors. Viņam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar mākslinieku Māri Subaču un arī apgādu “Zvaigzne ABC”.
Jura Rubeņa un Māra Subača grāmatas izdotas arī ASV, Vācijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vislielākos starptautiskos panākumus piedzīvojusi ASV izdotā grāmata “Finding God in a Tangled World“, ko sastādījis Batleras universitātes profesors Pols Valjērs. Šis izdevums 2007. gada grāmatu topos garīgo grāmatu kategorijā tika ierindots kā viens no labākajiem.
Apgāda “Zvaigzne ABC” izveidotā Slavenu autoru zvaigznāja mērķis ir, cienot Latvijā un pasaulē ievērojamus rakstniekus, dzejniekus un māksliniekus, iemūžināt viņu roku līnijas bronzā, tādējādi izveidojot kolekciju. Slavenu autoru zvaigznāju atklāja 2010. gada septembrī ar Margaritas Stārastes rokas atlējumu. Zvaigznes grāmatu namā Rīgā, K. Valdemāra ielā 6 ir apskatāmi dzejnieka Knuta Skujenieka un Imanta Ziedoņa, kā arī mūsdienu franču rakstnieka Frederika Beigbedera plaukstas atlējumi.
Apgāds Zvaigzne ABC lasītājiem sagatavojis arī Jura Rubeņa un Māra Subača kalendāru 2012. gadam.
