Ne visiem zināms, kā norit darba ikdiena skolas bibliotēkā. Ir skolu bibliotēkas, kuras atvērtas tikai pāris stundas dienā, ir skolu bibliotēkas, kurās paralēli mācību grāmatu izsniegšanai un nodošanai, notiek dažādas aktivitātes, savukārt citas tiek izmantotas tikai tāpēc, lai skolotāji un skolēni varētu izmantot printēšanas un kopēšanas pakalpojumus.

Lai gūtu priekšstatu, kā strādā skolu bibliotēkas citur pasaulē, tika izlasīta grāmata “Effective School Librarianship: Successful Profesional Practices from Librarians Around the World”. Izdevumā, sarunu veidā, tiek intervēti skolu bibliotekāri no visas pasaules. Jautājumi visiem respondentiem ir diezgan līdzīgi, tādā veidā var gūt ļoti labu ieskatu skolas bibliotekāra darbā un to salīdzināt ar citu valstu pieredzi. Grāmatas mērķis – parādīt kā strādā bibliotekāri dažādās izglītības sistēmās, kā viņi sadarbojas ar skolas personālu un cik viņi ir nozīmīgi skolā. Pavisam tika intervēti 36 skolotāji. Izlases kārtībā tika atlasītas 20 intervijas ar skolu bibliotekāriem. Pirmajā rakstu sērijā būs 5 interviju kopsavilkumi.

Lauku skolas bibliotēkas mediju speciāliste

Janet Kandy ir sieviete, kura strādā vidusskolas bibliotēkā, Arkanzasā, ASV. Pirmā izglītība viņai ir bakalaura grāds agrokultūrā. Pēc bakalaura studiju beigšanas viņa sāka strādāt skolā par skolotāju, turpināja studijas maģistrantūrā un ieguva maģistra grādu tehniskajās zinībās.

Laikam ejot, viņai piedāvāja strādāt skolas bibliotēkā un viņa piekrita pamēģināt. Sākumā viņa pasniedza mācību stundas un paralēli strādāja skolas bibliotēkā, taču atzina, ka tas bija ļoti grūti. Šobrīd viņa strādā pilnas slodzes darbu skolas bibliotēkā un ir vienīgā tās darbiniece. Lai arī skolotājas un bibliotekāres darbs bija grūti apvienojams, visgrūtāk gāja ar skolas bibliotēkas popularizēšanu skolēnu un skolotāju vidū, jo viņi to uztvēra kā vietu, kur var nokopēt mācību materiālus. Skolotāji un skolēni nelabprāt nāca uz bibliotēku, taču drīz vien, skolas bibliotekāre parādīja, ka bibliotēka ir vieta, kur var gan saņemt mācību grāmatas, gan rīkot mācību stundas un pasākumus, gan apgūt informācijpratību.

Ar neatlaidīgu darbu skolas bibliotekāre panāca to, ka vidusskolas skolēni labprāt apmeklē bibliotēku un paši iesaka, kādas grāmatas vēlas redzēt bibliotēkas plauktos. Bibliotekāre izveidoja zinātnes programmu eCybermission, kurā skolēni labprāt piedalās un programma ir guvusi lielu atsaucību.

Ne tikai Latvijā ir mazs finansējums skolu bibliotēkām, arī ASV tā ir aktuāla problēma. Ja skolai trūkst naudas, tad skolas bibliotēka ir pirmā, kas no tā cieš, tieši tāpēc bibliotekāre pati meklē iespējas, kur iegūt papildu finansējumu.

Privātās skolas bibliotēkas galvenais bibliotekārs

Carlos Diaz ir galvenais bibliotekārs privātajā skolā Marakaibo, Venecuēlā. Viņam ir bakalaura grāds literatūrā un spāņu valodā. Pēc bakalaura studiju beigšanas viņš iestājās bibliotēkzinātnes maģistrantūras studiju programmā, taču to nepabeidza, jo sāka strādāt publiskajā bibliotēkā.

Sešus gadus vēlāk viņš nokļuva Escuela Bella Vista skolas bibliotēkā, kurā strādā joprojām. Skolas bibliotēkā viņš strādā kopā ar brīvprātīgo. Paralēli skolas bibliotekāra darbam, viņš pasniedz mācību stundas žurnālistikā. Skolēni ir iemīļojuši skolas bibliotēku un uztver to kā vietu, kur atpūsties, izpildīt mājas darbus, atrast informāciju, apmeklēt lasīšanas pulciņus. Viņam ļoti patīk, ja skolēni prasa viņa ieteikumus par grāmatām, kuras izlasīt. Savā ikdienas darbā viņš ļoti novērtē sadarbību ar skolotājiem.

Lasot intervijas, tika vaicāts, kādu mācīšanās veidu izmanto skolās, kurās strādā. Pārsvarā visās skolās joprojām skolēnus vērtē pēc eksāmenu rezultātiem, taču Carlos pauda viedokli, ka aktīvāk vajadzētu izmantot spēlēs balstītu mācīšanās modeli (game-based learning). Lai parādītu, cik nozīmīga ir šī modeļa pieeja, viņš to īsteno savā skolā ar programmas Classcraft palīdzību. Skolēni un skolotāji to ir ļoti labi novērtējuši.

Ja citas bibliotēkas kā galveno problēmu minēja finanšu grūtības, tad Carlos uzskata, ka lielākā problēma ir straujā tehnoloģiju attīstība, jo nav iespējams izsekot līdzi visiem jaunumiem.

Aicinājums būt bibliotekārei jau kopš bērnības

Nicole Lewis ir skolas bibliotekāre un mediju speciāliste no Konektikutas, ASV. Viņa vienmēr ir gribējusi būt bibliotekāre, jo jau kopš bērnības aktīvi apmeklēja publisko bibliotēku un viņai ļoti patika tur strādājošā bibliotekāre. Paralēli savām skolas gaitām pamatskolā viņa palīdzēja bibliotekārei ikdienas darbos kā brīvprātīgā. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu mākslas vēsturē. Pēc studijām sāka strādāt skolā, kur mācīja angļu valodu un sociālās zinības. Paralēli darbam skolā, studēja maģistrantūrā bibliotēkzinātni.

Tā kā skolotājas darbs ir ļoti nogurdinošs, Nicole meklēja jaunas iespējas, kur varētu strādāt ar bērniem un jauniešiem. Nonākot Watertown vidusskolas bibliotēkā, viņa uzreiz tika iesaistīta mācību procesā, sadarbojoties ar skolotājiem. Kā viens no viņas ikdienas darba uzdevumiem ir nodrošināt skolotājiem apmācības, lai viņi varētu kvalitatīvi novadīt mācību stundas, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Skola, kurā viņa stādā, piedalās projektā Google Apps for Education (Google lietotnes mācību saturā). Nicole izgāja apmācību kursu un kļuva par sertificētu Google rīku pasniedzēju, un tagad var apmācīt skolas mācībspēkus izmantojot Google dokumentus, rīkus un produktus mācību darbā. Katram skolotājam un skolēnam ir Google konts, kurā var pārvaldīt savus dokumentus un piekļūt tiem jebkurā brīdī.

No Amerikas uz Īriju

Tālāk ceļojums no Amerikas ved uz skolas bibliotēku Īrijā. Šajā skolas bibliotēkā strādā bibliotekāre Hilary Cantwell, kurai ir viens bakalaura grāds angļu valodā un ekonomikā un otrs – bibliotēkzinātnē. Savu pirmo bibliotekāro pieredzi Hilary ir ieguvusi, strādājot Ņujorkas publiskajā bibliotēkā. Atgriezusies Īrijā, viņa ļoti novērtē, strādājot Ņujorkā iegūtās zināšanas un prasmes.

Kā būtiskāko problēmu ikdienas darbā, viņa minēja finanšu grūtības. Lai tās atrisinātu, viņa aicina bibliotēkas aktīvi rakstīt projektus, lai iegūtu papildus finansējumu. Kā vienu no veiksmes stāstiem viņa min projektu, kurš nodrošināja 30 skolām skolas bibliotekāru uz pilnu slodzi. Projekta ietvaros bija jāatskaitās par projektu, jāplāno nākamā mēneša aktivitātes. Rakstot atskaites un plānojot nākamā mēneša darba uzdevumus, viņa saprata, cik nozīmīga ir skolas bibliotēka skolas sistēmā. Viņa strādā apkārtnē, kur skolēni nelabprāt apmeklē skolu, nāk no dažādu sociālo slāņu ģimenēm, tāpēc kā galveno skolas bibliotēkas uzdevumu, viņa min – nodrošināt interesi skolēniem par mācībām, lai viņiem būtu motivācija apmeklēt skolu. Lai šo ieceri realizētu, viņa piesaista mentorus, kuri brauc uz skolu un stāsta skolēniem par iespējām mācīties, rāda kā uzrakstīt CV utt.

Lai vai kā viņa ir mēģinājusi izcelt skolas bibliotēku un par to nemitīgi stāstīt, joprojām daudziem skolotājiem un skolēniem skolas bibliotēka ir kā papildus pakalpojums skolai nevis tās sastāvdaļa.

Reikjavīkā 20% skolas bibliotekāru ir vīrieši

Vignic Ljosalfur Jonsson dzīvo Islandē. Viņam ir bakalaura grāds izglītībā. Savas darba gaitas sāka kā skolotājs lauku teritorijā, kur bija jāpārvalda skolas bibliotēka (drīzāk grāmatu izsniegšanas/nodošanas punkts). Pēc pārcelšanās uz pilsētu strādāja par skolotāju 17 gadus. Strādājot skolā, ieguva maģistra grādu mākslā un bibliotēkzinātnē, kā rezultātā tika piedāvāts darbs skolas bibliotēkā.

Kopš 2004. gada viņš strādā skolas bibliotēkā un pasniedz mākslas stundas skolēniem. Kamēr viņš pasniedz mākslas stundas, tikmēr bibliotēkā strādā brīvprātīgie. Paralēli ikdienas darbam, pasniedz arī informācijpratības stundas nelielām skolēnu grupām. Daudzi skolēni un skolotāji skolas bibliotēku uztver kā mediju centru vai informācijas centru, jo skolas bibliotekārs ir spējis viņus ieinteresēt sekot līdzi aktualitātēm pasaulē un parādījis, kā vislabāk atrast un atlasīt informāciju. Plaši apmeklēts ir lasīšanas klubiņš, kurā skolēni aktīvi iesaistās.

Secinājumi

Iepazīstoties ar piecām dažādu valstu skolas bibliotēkām un to bibliotekāriem, var secināt, ka visi skolas bibliotekāri ir ar augstāko izglītību, nepārtraukti pilnveidojas, ir ieinteresēti celt skolas bibliotēkas prestižu un piedāvāt aizraujošu literatūru un mācības gan skolēniem, gan skolotājiem. Viņus satrauc, ka ir pieejams pārāk mazs finansējums skolas bibliotēkai un darba ir vairāk nekā iespējams paveikt. Lasot intervijas, būtisks uzsvars tika likts uz sadarbību ar skolas personālu un skolēniem. Visi intervētie skolu bibliotekāri meklē veidus, kā skolēnus ieinteresēt apmeklēt skolas bibliotēku – vieni piedāvā lasīšanas veicināšanas programmas, citi rīko grāmatu lasīšanas pulciņus.

Skolas bibliotekāram ir jābūt soli priekšā skolotājiem un skolēniem, jo tieši viņš ir tas, pie kura nāks skolas personāls un skolēni, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Skolas bibliotekāram ir jābūt fleksiblam un jāsaprot, ko vēlas konkrētais skolotājs vai skolēns.

Būtiska loma ir arī sadarbībai ar skolotājiem – ja skolas bibliotekārs būs informēts par mācību saturu, ko pasniedz skolotāji, tad būs vieglāk izprast skolēna pieprasījumu.

 

Rakstu sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
E-pasts: madara.freivalde@lnb.lv