Lai gūtu priekšstatu, kā strādā skolu bibliotēkas citur pasaulē, tika izlasīta grāmata “Effective School Librarianship: Successful Profesional Practices from Librarians Around the World”. Izdevumā sarunu veidā intervēti skolu bibliotekāri no visas pasaules. Jautājumi respondentiem ir diezgan līdzīgi, tādēļ var ļoti labi salīdzināt dažādu valstu pieredzi. Grāmatas mērķis – parādīt, kā strādā bibliotekāri dažādās izglītības sistēmās, kā viņi sadarbojas ar skolas personālu un cik viņi ir nozīmīgi skolā. Pavisam tika intervēti 36 skolotāji. Izlases kārtībā tika atlasītas 20 intervijas ar skolu bibliotekāriem.

Tāpat kā pirmajā un otrajā raksta daļā, arī trešajā daļā tiks atspoguļoti 5 interviju kopsavilkumi. Iepriekš tika apskatīta Eiropas un Amerikas pieredze, šajā materiālā piedāvāta Āfrikas un Austrālijas pieredze.

Raksta mērķis ir parādīt, kā savu profesiju un nokļūšanu līdz tai raksturo paši skolas bibliotekāri – kas viņiem patīk savā darbā, kas sagādā grūtības, kāda ir sadarbība ar skolotājiem. Bieži vien liekas, ka citās valstīs ir labāki apstākļi, taču šajās intervijās atklājas dažādi fakti, par to, cik viegli vai grūti ir strādāt konkrētajā valstī par skolas bibliotekāru.

Skolas direktore ar bakalaura grādu māszinībās

Katherine Shaw strādā skolā Kongo demokrātiskajā republikā. Katherine ir mācījusies dažādu valstu skolās – Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Burundi un Kenijā. Viņai ir bakalaura grāds māszinībās, iegūts Amerikas Savienotajās Valstīs, Mičiganā. Pirms Katherine pārvācās uz Kongo, viņa astoņus gadus strādāja par medicīnas māsu dažādās medicīnas iestādēs. Pieredze māszinībās viņai ir devusi izpratni par mūžizglītību un sevis izglītošanu, savukārt mācoties Francijā, viņa apguva franču valodu un iepazinās ar šīs valsts kultūru, mācību sistēmu un programmām, iepazina piedāvātās literatūras daudzveidību un tās atšķirības dažādās kultūrās. Katherine ļoti novērtē iegūto pieredzi un zināšanas, jo Kongo šādu iespēju nav.

Situācija Kongo ir diezgan skumja, jo trūkst grāmatu pat bērniem, līdz ar to ir grūti runāt par citu kultūru iepazīšanu, mūžizglītību. Skolā mācās skolēni, kuri nāk no bagātu cilvēku ģimenēm un skolēnu lasītprasme ir apmierinoša. Pilsētā, kurā viņa dzīvo, nav publiskās bibliotēkas, tāpēc izveidot bibliotēku skolā likās pašsaprotami. Skolēni reizi nedēļā var ņemt grāmatas no skolas bibliotēkas uz mājām. Katherine vēlas, lai skolēni un viņu vecāki mācētu ne tikai lasīt, bet arī izprast un izmantot tekstu, tāpēc viņa mēģina piedāvāt dažāda veida grāmatas. Skolas bibliotēkas darbībā iesaistās arī skolotāji. Piektdienās, kad skolēni ņem grāmatas uz mājām, katram skolotājam ir sava atbildība – viens pārzina, kā izsniegt grāmatas ilgtermiņa lietošanā, cits tās saņem un noliek atpakaļ plauktā.

Skolēniem katru dienu tiek paredzēts konkrēts laiks skolas bibliotēkā kopā ar skolotāju. Tā kā skolēni mācās angļu un franču valodā, ļoti daudz tiek lasīts skaļi. Pateicoties šīs skolas un tās bibliotēkas izveidei, skolotāji iemācījās strādāt ar grāmatu, meklēt tajā informāciju un nodot tālāk jauniegūtās zināšanas. Pilsētā, nav pastāvīga interneta pieslēguma, tāpēc arī skolā nav pieejams internets. Skolas direktorei sākotnēji bija jāapmāca skolotāji darboties ar grāmatu, jo līdz šim skolotāji savas zināšanas nodeva tālāk mutvārdos. Reizi nedēļā visa skola sapulcējas bibliotēkā (34 skolēni un skolotāji) un atraktīvā veidā strādā ar lasīšanas veicināšanu. Kā lielāko problēmu Katherine min resursu trūkumu, t. sk. laika trūkumu, lai varētu plānot ikdienas darbu, kā arī zināšanu trūkumu skolotājiem. Kā pozitīvāko sava darba rezultātu viņa redz skolēnu un skolotāju interesi un aizrautību par grāmatām.

Bērnības sapnis kļūt par skolas bibliotekāri Nigērijā

Dumbi Ezar Ehigiator strādā skolā par bibliotekāri. Viņai ir bakalaura un maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā, un šobrīd Dumbi studē doktorantūrā. Lai strādātu skolas bibliotēkā Nigērijā, ir jābūt augstākajai izglītībai un labām angļu valodas zināšanām. Dumbi vienmēr ir vēlējusies strādāt skolas bibliotēkā, jo viņai ļoti patika sava pamatskolas bibliotekāre, kura viņai iemācīja grāmatu mīlestību – lika viņai rakstīt grāmatu kopsavilkumus un teica, ka viņa būs laba rakstniece. Tā arī notika, jo Dumbi ir grāmatas “The Spider’s web” autore. Dumbi strādā elitārā skolā, un skolēnu vecāki ir bagāti. Internets ir ļoti sliktā kvalitātē, bet pamazām situācija kļūst labāka. Lietot telefonus un planšetes skolā ir aizliegts. Skolā ir pieejami datori un piekļuve datubāzēm. Skolas bibliotēkā notiek dažādas lasīšanas veicināšanas aktivitātes: grāmatu izstādes, tikšanās ar vietējiem rakstniekiem, grāmatu klubs, filmu vakari un grāmatu izbraukumi tiem bērniem, kuriem vasarā nav piekļuves bibliotēkai un grāmatām. Dumbi vēlas, lai bibliotēka būtu moderna, 21. gadsimtam atbilstoša, taču iesaistītās puses nesaprot, kāpēc tas ir nepieciešams. Nigērijas valdība un skolas vadība nesaprot, ka skolas bibliotekāra loma mūsdienās ir pilnīgi citāda – un šo viņa uzskata par lielāko problēmu savā darbā.

Profesija skolotājs-bibliotekārs Austrālijā

Andrew Downie ir skolotājs-bibliotekārs skolā, kura atrodas Jaunajā Dienvidvelsā. Lai strādātu par skolas bibliotekāru, ir nepieciešama augstākā izglītība bibliotēkzinātnē un jābūt Austrālijas Skolu bibliotekāru biedrības biedram. Andrew lielāko savu mūža daļu ir strādājis par skolotāju-bibliotekāru. Kad viņš bija sevi izsmēlis skolotāja darbā, nolēma mainīt karjeras virzienu un sāka strādāt privātajā sektorā, taču vēlāk tik un tā atgriezās pie skolotāja-bibliotekāra profesijas. Andrew strādā valsts skolā, kurā ir bērni no 64 dažādām pasaules valstīm un runā 70 valodās. Skolā mācās daudz bēgļu no Āzijas un Āfrikas. Grāmatas skolas bibliotēkā tiek komplektētas pēc iespējas vienkāršā valodā, jo daudzi bērni runā vairākās valodās un viena no tām ir angļu valoda. Diemžēl angļu valoda daudziem skolēniem ir ļoti sliktā līmenī, tāpēc grāmatas ir jāpielāgo skolēnu zināšanām. Populārākie izdevumi bibliotēkā ir komiksi un bilžu grāmatas. Bēgļi ir daudz motivētāki iemācīties valodas, lasīt un mācīties nekā vietējie iedzīvotāji, kuri mācas šajā skolā. Ir ļoti grūti strādāt ar skolēniem, kuru zināšanu un prasmju līmeņi tik ļoti atšķiras.

Sadarbojoties ar skolotājiem un piedāvājot skolēniem atbilstošus resursus, ir iespējams atbalstīt skolēnus un vairot viņu prieku par mācībām un izzināšanas procesu. Bēgļiem sākumā tiek piedāvātas grāmatas un tikai tad digitālie resursi. Andrew sieva arī ir bēgle un sarunās ar bēgļiem, kuri sāk mācīties skolā, viņš labprāt stāsta savas sievas pieredzes stāstu. Tā skolēni sajūtas gaidīti un jūtas labāk skolā, kā arī viņiem ir uzticības persona – skolas bibliotekārs. Andrew ir iesaistījies komitejā, kura plāno skolas budžetu, lai varētu pārstāvēt bibliotēkas intereses un neļaut samazināt tās budžetu. Viens no veidiem, kā skolas direktoram parādīt cik bibliotēka ir vērīga, – regulāri atspoguļot notiekošo sociālajos medijos.

Bibliotēkas-resursu centra vadītāja Viktorija štatā Austrālijā.

Madeleine Jane Viner ir bibliotēkas-resursu centra vadītāja skolā. Viņai ir bakalaura grāds bibliotēkzinātnē ar papildizglītību kā ģeogrāfijas skolotāja un maģistra grāds bibliotēkzinātnē. Iepriekš strādājusi gan publiskajā bibliotēkā, gan skolas bibliotēkā un ieņēmusi dažādus amatus. 2017. gadā saņēmusi Austrālijas Skolu bibliotekāru biedrības apbalvojumu. Paralēli darbam skolas bibliotēkā pasniedz mācību stundas. Madeleine ir izveidojusi skolas bibliotēkas kopkatalogu – The Library lounge room, kurā ir apkopota informācija par pieejamajiem resursiem bibliotēkā. Šajā kopkatalogā ir pieejama vizuālā meklēšana, kas atdzīvina šo katalogu. Madeleine aktīvi darbojas bibliotēkā ar dažādiem pasākumiem, kas veltīti lasīšanas veicināšanai un medijpratībai. Tieši šī iemesla dēļ lielākā problēma ir laika trūkums ikdienas darbā. Gribas izdarīt daudz, taču pietrūkst laika resursu.

Skolas bibliotekāre meiteņu skolā.

Robyn Markus-Sandgren ir bibliotēkas vadītāja meiteņu skolā Kvīnslendas štatā Austrālijā.
Viņai ir bakalaura grāds matemātikas zinātnē un maģistra grāds izglītībā. Pirms darba skolas bibliotēkā viņa strādāja par matemātikas skolotāju, vadīja nelielu ģimenes biznesu un darbojās ar inovatīvu mācību ieviešanu vidusskolā. Šobrīd Robyn ir pensijā, taču tupina strādāt, jo viņu ļoti aizrauj inovācijas un jaunās tehnoloģijas. Pateicoties viņai, skolas bibliotēka tika pārvietota uz skolas telpām, jo iepriekš tā atradās atsevišķā ēkā. Viņa šo soli pamatoja ar to, ka skolas bibliotēkai jāatrodas vienā ēkā ar skolu, lai vairāk satiktu skolotājus, skolēnus un skolas bibliotekāre būtu pieejama.

Kā lielāko problēmu Robyn min straujo tehnoloģiju attīstību, jo izsekot tai ir grūti. Visu laiku jāpilnveido savas zināšanas un informācijas meklēšanas prasmes. Skolēniem bibliotēka ir kā īpaša vieta, kur atpūsties, izglītoties un satikties. Robyn novērojusi, ka, ienākot bibliotēkā pirmo reizi, gan skolēni, gan skolotāji nokļūst citā pasaulē. Skolotajiem tā ir cita vide, tāpēc, sadarbojoties ar bibliotekāru, skolotāji ļauj noteicošajam būt bibliotekāram, kurš iesaka labākos resursus mācību stundām. Bibliotēkā darbojās grāmatu klubs, kurā ne tikai tiek lasītas grāmatas, bet arī satiekas meiteņu un puišu skolas skolēni. Bērniem ir interesanti, jo atšķiras ne tikai grāmatas, bet arī viedokļi par izlasīto.

Secinājumi

Iepazīstoties ar Āfrikas pieredzi, var secināt, ka darba apstākļi ir dažādi, taču priecē, ka ir entuziasti, kuri vēlas strādāt ar skolēniem un iepazīstināt viņus ar grāmatām. Lai arī rakstā apskatītie piemēri ir par labi situētiem vecākiem un viņu bērniem, arī viņiem ir lietas, kuras mums liekas pašsaprotamas, taču Āfrikā – kas jauns un nebijis.

Austrālijas pieredze ļāva iepazīt profesiju skolotājs–bibliotekārs. Gandrīz ikviens, kurš strādā skolas bibliotēkā, ir ar šādu amatu. Austrālijā ir labāka ekonomiskā situācija nekā Āfrikā, taču tur ir cita problēma – skolās mācās skolēni no daudzām valstīm un runā dažādās valodās.

Gan Āfrikā, gan Austrālija nav vienotu vadlīniju, kā būtu jāstrādā skolas bibliotēkai, un tas apgrūtina skolas bibliotekāru darba ikdienu. Viņiem pašiem ir jādomā par to, kā organizēt savu darbu un popularizēt skolas bibliotēku skolēnu, skolotāju un mācību personāla vidū.

Apskatītajos piemēros var redzēt, ka cilvēki, kuri strādā skolas bibliotēkā, dara savu darbu ar lielu mīlestību un pat vairāk nekā prasa viņu amata pienākumi. Viņiem rūp skolēnu vēlme lasīt, izglītoties un apgūt visu jauno. Viņu moto: kamēr vien būs zinātkāri skolēni, būs arī skolu bibliotēkas.

 

Rakstu sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
E-pasts: madara.freivalde@lnb.lv