Iegūtā informācija apkopotā veidā tiek izmantota, lai veidotu pārskatu ziņojumam par Latvijas bibliotēkām, veiksmīgāk plānotu profesionālās pilnveides pasākumus, t. sk. skolu bibliotekāru semināru, kā arī dažādu informācijas materiālu veidā informētu par skolu bibliotēku darbību plašāku auditoriju.

Anketas par darbu 2020. gadā aizpildīja 40% no kopējā skolu bibliotēku skaita. 2020. gadā Latvijā bija 664 skolu bibliotēkas (par 10 % mazāk nekā 2019. gadā). Aktīvākie anketu aizpildītāji bija vidusskolu bibliotekāri, kas ir 47 % no kopējā respondentu skaita, pamatskolas bibliotekāri, kas ir 28 % no kopējā respondentu skaita, ģimnāziju bibliotekāri, kas ir 7 % no kopējā respondentu skaita.

Darbs Covid-19 laikā – izaicinājumi

2020. gads arī skolu bibliotekāriem ir bijis izaicinājumu pilns. Pandēmija atstāja ietekmi uz skolu bibliotēku darbu, jo mainījās ne tikai darba apstākļi, bet arī ierastie darbi bija jāpārplāno un jāpielāgo jaunajai situācijai. Bija jānoorganizē mācību grāmatu nodošana un izsniegšana, ievērojot epidemioloģiskās prasības. Līdz šim skolu bibliotekāriem grāmatu izsniegšana un nodošana bija paredzams process, taču pandēmijas dēļ skolu bibliotekāriem šis bija viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem, jo bija jāizstrādā sistēma, kā organizēt mācību grāmatu nodošanu un saņemšanu. Bija nepieciešams izplānot, kā notiks saziņa ar skolēniem, kā informēt vecākus, jāizveido grafiks, kurā brīdī, kura klase var veikt grāmatu apmaiņu, bija jānodrošina telpa, kurā grāmatas var uzglabāt 72 h karantīnā.

Skolu bibliotekāri atzina, ka pavasarī šis bija sarežģīts process un prasīja daudz spēka. Rezultātā viss izdevās, un, organizējot grāmatu nodošanu mācību gada beigās, skolu bibliotekāri jau bija zinošāki un spēja šo procesu noorganizēt operatīvi un efektīvi.

Tērvetes novada Augstkalnes pamatskolas bibliotekāre uzskata, ka lielākā problēma bija izstrādāt sistēmu, kā saņemt no skolēniem izsniegtās mācību un daiļliteratūras grāmatas. Bibliotekāre visai skolai izstrādāja projektu “Manas grāmatas atgriežas skolā”, kur skolēniem tika sniegta informācija un ieteikumi, kā rīkoties Covid-19 ierobežojumu laikā ar skolas bibliotēkā paņemtajām grāmatām.

Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas bibliotekāre informē, ka, organizējot grāmatu nodošanu tika izstrādāts grafiks, kad un kur katras klases audzēkņi nodod mācību un citas skolas bibliotēkas grāmatas. Grāmatu nodošana notika neienākot skolas telpās. Iepriekš tika sniegta (nosūtīta “E-klasē” un ievietota skolas tīmekļvietnē) informācija, kā grāmatas ir jāiesaiņo nodošanai (ievietot kastē vai maisiņā, uzrakstot uz iesaiņojuma informāciju par audzēkņa vārdu, uzvārdu, klasi). Saņemtās grāmatas tika turētas 72 h karantīnā. Grāmatu un darba burtnīcu izsniegšana tika organizēta tā, ka katram skolēnam uz mācību gada sākumu grāmatas tika nogādātas konkrētā klasē, kurā viņš mācās.

Sējas pamatskolas bibliotekāre pauž viedokli, ka visgrūtāk bija ar grāmatu nodošanu un saņemšanu attālināto mācību laikā. Bibliotekāre veica pierakstu uz konkrētu laiku, lai cilvēki nedrūzmētos. Grāmatu “maiņas punkts” tika ierīkots skolas pagalmā (bibliotēkai ir durvis uz pagalmu). Joprojām notiek attālināta komunikācija daiļliteratūras grāmatu saņemšanai un nodošanai.

Kā otrs lielākais izaicinājums tika minētas digitālās prasmes. Skolu bibliotekāri atzina, ka sākotnēji bija grūtības apgūt tiešsaistes platformas un rīkus, taču pēc tam tika secināts, ka šīs iespējas atvieglo darba ikdienu un saziņu ar skolotājiem un skolēniem. Visaktīvāk skolu bibliotekāri izmantoja platformu “Zoom” un “Microsoft Teams”, lietotni “WhatsApp”, kā arī skolu bibliotekāriem jau labi zināmos rīkus “E-klase” un “Mykoob”. Ar šo platformu un rīku palīdzību bibliotekāri informēja skolotājus un skolēnus par bibliotēkas aktualitātēm, sniedza uzziņas, vadīja pasākumus, organizēja attālinātās sapulces un tikšanās.

Mežinieku pamatskolas bibliotekāre rīkoja tikšanās ar skolotājiem platformā “Zoom”, lai sniegtu atbalstu mācību darbā.

Aizkraukles Profesionālās vidusskolas bibliotekāre ikdienas saziņā izmantoja “Mykoob” un “WhatsApp”, ja bija nepieciešama konsultācija, tika izmantota platforma “Zoom”.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas bibliotēkā pakalpojumi tika nodrošināti, iepriekš sazinoties un pēc pieprasījuma. Saziņa ar skolēniem tika uzturēta “E-klasē”, e-pastā, “WhatsApp”, pa telefonu. Siņa ar klašu audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem tika uzturēta, pieslēdzoties “Microsoft Teams” sapulcē.

Trešais lielākais izaicinājums bija klātienes komunikācijas trūkums ar lasītājiem un skolotājiem, jo skolu bibliotēkās ir ierasts, ka starpbrīžos bibliotēkā skolēni sarunājas, diskutē un pavada laiku. Pandēmijas dēļ tikšanās klātienē bija ļoti ierobežotas vai arī nenotika vispār. Saziņa galvenokārt notika attālināti.

Rīgas 85. vidusskolas bibliotekāre min, ka pietrūka tiešo kontaktu un sarunu ar bērniem. Madonas Valsts ģimnāzijas bibliotekāre atzīst, ka Covid-19 laikā pietrūka lasītāju klātienē, ikdienas sarunu par grāmatām.

Skolu bibliotekāri uzskata, ka, strādājot pandēmijas apstākļos, darba apjoms ir palielinājies, taču slodze un atalgojums – vai nu samazinājies vai palicis nemainīgs. Pārorientēšanās uz jauno darba režīmu prasīja laiku. Samazinājās bibliotēku apmeklējums (par 32 %), tika meklēti veidi, kā ātrāk un veiksmīgāk sazināties ar skolēniem un skolotājiem attālināto mācību laikā.

Pandēmijas laika ieguvumi

Kā pandēmijas laika ieguvumus skolu bibliotekāri minēja to, ka varēja iepazīties ar “Kompetenču pieejas mācību saturā Skola2030” materiāliem, apgūt tiešsaistes platformas un rīkus, būt par atbalstu skolēniem un skolotājiem – popularizējot Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku, datubāzes, palīdzot ar tehniskiem jautājumiem (piemēram, par to, kā pieslēgties konkrētai platformai, kā attālināti pasūtīt grāmatas e-katalogā utt.), sniedzot uzziņas un konsultācijas, veicot grāmatu atlasi mācību vajadzībām gan skolēniem, gan skolotājiem, sakārtot bibliotēkas krājumu, veikt darbu ar e-katalogu, skolotājiem un skolēniem izsniegt autorizācijas datus, lai nodrošinātu iespēju bibliotēkas pakalpojumus izmantot attālināti un lasīt e-grāmatas “3td e-GRĀMATU bibliotēkā”. Vairākas bibliotēkas pārvācās uz jaunām telpām vai pārveidoja esošās telpas.

Pandēmija mudināja skolu bibliotekārus aktualizēt skolu tīmekļvietnēs esošo informāciju par skolas bibliotēku un popularizēt to. Ņemot vērā to, ka 2020. gadā klātienes tikšanās ar lasītājiem tikpat kā nebija iespējama, skolu bibliotekāri aktualizēja darbu sociālajos medijos, lai uzrunātu un sasniegtu savus lasītājus. No bibliotēkām, kuras aizpildīja tiešsaistes anketu, sava “Facebook” lapa ir Jelgavas 4. vidusskolas bibliotēkai, J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas bibliotēkai, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas bibliotēkai un Ludzas 2. vidusskolas bibliotēkai.

Sadarbība paver plašas iespējas

Reģionu galvenās bibliotēkas 2020. gadā bija liels atbalsts skolu bibliotekāriem, jo tika sniegts konsultatīvs un informatīvs atbalsts (galvenokārt telefoniski un ar e-pasta starpniecību), skolu bibliotekāri tika aicināti piedalīties profesionālās pilnveides pasākumos (galvenokārt tiešsaistē, kas šajā gadījumā bija ļoti ērti, jo lielāki reģioni varēja sasniegt visus bibliotekārus un noteikta veida pasākumus varēja apmeklēt visi bibliotekāri), regulāri tika saņemta informācija un palīdzība par jauninājumiem bibliotēku informācijas sistēmā “ALISE”, izveidotas skolu bibliotēku “WhatsApp” grupas, kā arī tika sniegts atbalsts mācību grāmatu nodošanas un izsniegšanas organizēšanā. Pāris anketās diemžēl tika minēts, ka reģiona galvenā bibliotēka nepārzina skolu bibliotēku specifiku un nespēj palīdzēt konkrētos jautājumos.

Atbalsts skolu bibliotēkām no publiskajām bibliotēkām 2020. gadā bija mazāks, jo nenotika klātienes pasākumi un skolēni ar klašu audzinātajiem tos nevarēja apmeklēt, taču skolu bibliotēkas izmantoja publisko bibliotēku pakalpojumus – kopīga dalība lasīšanas veicināšanas pasākumos (“Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Nacionālā Skaļās lasīšanas sacensība”, “Ziemeļvalstu literatūras nedēļa”, Dzejas dienas), kopīgi īstenoti projekti (“Zenit stāsti”, Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītie projekti,), darbs ar parādniekiem, starpbibliotēku abonementa grāmatu apmaiņa u. tml.

Visaktīvāk 2020. gadā skolu bibliotekāri sadarbojās ar priekšmetu skolotājiem – palīdzot organizēt mācību stundas bibliotēkā, sniedzot atbalstu, lai noorganizētu mācību stundas attālināti, piedāvājot bibliotēkas resursus, kopīgi veicot komplektējamo mācību grāmatu atlasi. Ja iepriekšējos gados galvenokārt bibliotekārs bija tas, kurš devās pie skolotāja un mēģināja veidot sadarbību, tad 2020. gadā skolotāji, saprotot, ka darba apjoms ir liels, vērsās pie skolas bibliotekāra pēc atbalsta un palīdzības – bibliotekāri palīdzēja apgūt tiešsaistes rīkus un platformas, palīdzēja veikt literatūras atlasi, aizvietoja skolotājus mācību stundās, bija neatsverams palīgs mācību stundu organizēšanā. 2019. gadā skolu bibliotekāri minēja, ka vēlētos, lai būtu labāka sadarbība ar priekšmetu skolotājiem, un 2020. gadā šī vēlme piepildījās. 2020. gads parādīja, ka mācību procesā skolas bibliotekārs ieņem svarīgu lomu. Skolu bibliotekāri turpināja informēt priekšmetu skolotājus par aktualitātēm – 2020. gadā tas galvenokārt notika platformās “Zoom” vai “Microsoft Teams”. Kad mācības notika klātienē, skolas bibliotekārs bija kā otrs skolotājs – gadījumos, kas klases tika sadalītas divās daļās, lai ievērotu valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības. Plašāk par skolu bibliotēku sadarbību ar priekšmetu skolotājiem var lasīt LNB Bibliotēku attīstības centra galvenās bibliotekāres Madaras Freivaldes prezentācijā, un Salaspils 1. vidusskolas vēstures skolotājas Annijas Bergmanes prezentācijā, kuras tika prezentētas Skolu bibliotekāru seminārā 2021. gada 29. aprīlī.

Cieša sadarbība skolu bibliotekāriem ir arī ar speciālo skolu mācību personālu. Ņemot vērā, ka speciālo skolu skolēniem ir pieejams maz literatūras, kas paredzēta bērniem ar speciālajām vajadzībām, tad skolotāji sadarbībā ar bibliotekāriem veido šiem skolēniem pielāgotus izdevumus, lai arī viņi varētu attīstīt lasītprasmi. Lai skolēni varētu atpazīt burtus un salikt kopā vārdus, bibliotēkās ir izlikti nosaukumi ar tur izvietotajiem priekšmetiem (piemēram galds, krēsls, plaukts utt,), lai skolēns varētu attīstīt lasītprasmi un uzzināt, kā sauc konkrēto priekšmetu. Arī skolotāji savās klašu telpās izmanto šo metodi. 2020. gadā speciālo skolu skolēni varēja mācīties klātienē, tāpēc laiku pa laikam mācības notika skolas bibliotēkā, lai varētu nomainīt vidi.

Par to, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības, var lasīt Rīgas 5. pamatskolas-attīstības centra direktores Ilutas Vilnītes prezentācijā, kura tika prezentēta Skolu bibliotekāru seminārā 2021. gada 29. aprīlī.

Skolu bibliotekāri sadarbojas ne tikai ar skolotājiem un publisko bibliotēku bibliotekāriem, bet arī ar citām institūcijām, tādā veidā piedāvājot skolēniem jaunas iespējas un pieredzi. Piemēram, Tisksādu vidusskolas bibliotēka atjaunoja sadarbību ar laikrakstu “Rēzeknes Vēstis”. Skolēniem tika noorganizēta tikšanās ar laikraksta redaktoru un fotokorespondentu, kuri dalījās savā darba pieredzē. Arī skolēniem bija iespējams izmēģināt sevi dzejnieka, rakstnieka, žurnālista lomā. Radošie darbi tika publicēti laikraksta slejā “Kurkulēns”. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektu “Kino visiem un visur Latvijā”, nodrošināja skolēniem un pedagogiem kvalitatīvu latviešu spēlfilmu un dokumentālo filmu skatīšanos mājās.

Pasākumi un aktivitātes skolas bibliotēkā pandēmijas laikā

Viena no skolu bibliotēku pamatdarbībām ir lasīšanas veicināšana. Neskatoties uz to, ka 2020. gadā skolu bibliotēkas bija atvērtas īsu brīdi, tām izdevās realizēt dažādus lasīšanas veicināšanas pasākumus un aktivitātes. Skolu bibliotēkas aktīvi piedalās LNB lasīšanas veicināšanas programmās “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” un “Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība”. 2020. gadā tās tika īpaši augstu novērtētas. Bibliotekāri bija pateicīgi, ka ir programmas, kuras tiek īstenotas no gada uz gadu, un brīžos, kad jaunas aktivitātes ir grūti īstenot, ir iespēja piedalīties jau esošajās. Skolu bibliotekāri piedalījās arī Dzejas dienās, Baltu literatūras nedēļas un Ziemeļvalstu nedēļas aktivitātēs, rīkoja bibliotekārās stundas, kā arī informēja lasītājus par LNB resursiem un pakalpojumiem.

Lai veicinātu lasītprasmi, Jelgavas Valsts ģimnāzija un Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas bibliotēka organizēja pasākumu “Grāmatu lasīšanas izaicinājums” – skolēniem bija iespēja izvēlēties literatūras žanru, un bibliotēka piedāvāja sarakstu ar grāmatu nosaukumiem un iespēju atzīmēt izlasītās grāmatas.

Neskatoties uz to, ka vairākās bibliotēkās lasītāju klubiņi pārtrauca savu darbību, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas bibliotēka pēc lasītāju ierosinājuma izveidoja grāmatu klubiņu “Lasītāju klubiņš”, kuru vada un organizē skolēni.

2020. gadā tika veiksmīgi realizēta arī projektu nedēļa. Ludzas 2. vidusskolas bibliotekāre min, ka 2020. gadā projektu nedēļa atšķīrās no iepriekšējām ar īpašu darbošanās un izziņas gribu. Mūsdienu stunda vairs nav izolēta vide, mācīšanās notiek caur izpēti, reālās dzīves procesu izzināšanu. Projektu nedēļas noslēgumā tapa skolas hronika par laika posmu no 1985. gada līdz 1986. gadam un no 1996. gada līdz 2015. gadam. Cēsu Valsts ģimnāzijas bibliotekāre projektu nedēļas ietvaros izstrādāja metodisko materiālu par to, kā pa posmiem organizēt projekta darbu, veikt interviju, noformēt “Microsoft Word” dokumentu un “PowerPoint” prezentāciju.

Darbs kompetenču pieejas mācību saturā ietvaros

No 2020. gada septembra visas skolas Latvijā sāka strādāt ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju saskaņā ar jauniem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Pārmaiņas notiek pakāpeniski (sākot 1., 4., 7. un 10. klasē) un mācību saturs ir saskaņots no pirmsskolas līdz vidusskolai. Mācību saturs pilnveidots ESF VISC projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030).

Skolu bibliotekāri regulāri seko līdzi jaunumiem izdevniecību tīmekļvietnēs, taču nesekmīgi, jo paredzētā mācību literatūra konkrētajām klašu grupām parādījās tikai pēc mācību gada uzsākšanas un ir ļoti dārga. Ne visas skolas var sarūpēt skolēniem nepieciešamās mācību grāmatas. Ja 2019. gadā lielākā daļa skolu bibliotekāru pauda viedokli, ka nav skaidrs, kādi ir viņu pienākumi, uzsākot pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošanu mācību stundās, tad 2020. gada anketās tiek rakstīts, ka viņi ir iepazinušies ar dokumentāciju, pilnveidojuši digitālās prasmes, lai zināšanas varētu nodot skolotājiem, piedalās mācību priekšmetu metodiskajās komisijās, iegādājas spēles, lai palīdzētu apgūt vielu, izpilda skolotāju lūgumus pēc resursu ierādīšanas, kā arī sniedz palīdzību un atbalstu skolēniem un skolotājiem informācijpratībā un medijpratībā, datubāzu izmantošanā, kā arī papildus iespiesto mācību materiālu iegādē, abonē digitālos resursus (piemēram www.uzdevumi.lv, www.soma.lv, www.letonika.lv, www.maconis.lv).

Lai atvieglotu skolēnu un skolotāju ikdienu, bibliotekāri ir rīkojušies operatīvi un izveidojuši atsevišķu grāmatzīmi lietotāju datoros, lai skolotāji uzreiz piekļūtu Skola2030 materiāliem. Zvejniekciema vidusskolas bibliotekāre izveidoja elektronisko resursu ceļvedi, lai visi resursi būtu pieejami vienuviet. Lejasciema vidusskolas bibliotekāre izveidoja interaktīvu spēli vietnē “Actionbound”. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja bibliotekāre savā ikdienas darbā izmanto “Padlet” sienu, tiešsaistes platformu “Liveworksheets”.

Nākotnes ieceres un plāni turpmākajam darbam

Apkopojot skolu bibliotēku galvenos sasniegumus 2020. gadā, var secināt, ka bibliotēkas ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ir apgūtas jaunas tehnoloģijas un rīki, izveidojusies ciešāka sadarbība ar skolotājiem, ir izdevies iesaistīt skolēnus lasīšanas veicināšanas aktivitātēs, taču kā vislielākais trūkums tiek minēts tas, ka ļoti pietrūkst klātienes komunikācijas ar skolēniem un skolotājiem. Gads bija izaicinājumu pilns, taču liela daļa skolu bibliotekāru uzskata, ka tas bija vērtīgs, jo apgūts daudz jauna un noderīga.

Madonas Valsts ģimnāzijas bibliotekāri priecē fakts, ka 2020. gadā, pateicoties bibliotēkas aktivitātēm, skolēni izmanto gan “3td e-GRĀMATU bibliotēku”, gan vairākkārt augusi “Letonika.lv” statistika; progresē arī attālināti veiktu grāmatu pasūtījumu un pagarināšanas termiņu pieprasījumu skaits e-katalogā.

Liels izaicinājums skolu bibliotekāriem bija izvirzīt 2021. gada darba prioritātes, jo neviens nezina, kam gatavoties. Lielākoties 2021. gadam ir izvirzītas šādas prioritātes: sekmējot izglītības kvalitāti, piedāvāt daudzveidīgus pakalpojumus – tradicionālos un elektroniskos informācijas resursus skolēniem un skolotājiem, pilnveidot digitālās prasmes, būt par atbalstu skolēniem un skolotājiem, bibliotēku telpu pārveidošana par mūsdienīgu, pievilcīgu un aicinošu informācijas ieguves un brīvā laika pavadīšanas centru skolā, turpināt darbu pie krājuma ievadīšanas bibliotēku informācijas sistēmā “ALISE”, veicināt skolēnu lasītprasmi, attīstīt bibliotēkas piedāvājumu, pielāgojot to attālināto mācību laikam, kā arī izveidot sociālo mediju profilu skolas bibliotēkai.

Skolu bibliotekāri ir pateicīgi, ka bibliotēka varēja strādāt un būt pieejama skolēniem un skolotājiem. Ir jāturpina darbs, jābūt par atbalstu skolēniem un skolotājiem, un cerams, ka pavisam drīz skolu bibliotēkās atkal būs dzirdamas skolēnu sarunas un smiekli.

 

Informāciju sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv