Šodienas izaicinājumi skolu bibliotēku darbā: atskats uz skolu bibliotekāru semināru 

Semināra mērķis: aktualizēt reģiona galvenās bibliotēkas atbalsta lomu skolu bibliotekāru darbā; izcelt sadarbības lomu profesionālā darba veicināšanā; ar pieredzes stāstiem parādīt skolas bibliotēkas kā dzīva organisma iekļaušanos skolas darbā; uzsvērt skolas bibliotēkas lomu mācību satura nodrošinājumā.

Atsaucot atmiņā iepriekšējā gada semināru, toreizējais Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais bibliotēku salīdzināja ar bāku (grāmata: Anne Lamott, “Gandrīz viss norāda uz cerību” (“Almost Everything Notes on Hope”, 2018): “Bāka neskraida gar krastu, lai meklētu kādu, ko izglābt, bāka vienkārši stāv un spīd.” Bibliotēka nemiera laikā saglabā mieru un dod zināšanas, palīdz atrast gaismu, – piemēram, jauniešiem, kuri ir apjukuši un meklē savu identitāti. Bibliotēka ir vieta, kur gaida ikvienu, arī lai tikai parunātos. Direktors savā runā iedrošināja noticēt sev, realizēt savas idejas un ļauties pārmaiņām. Plašāk par ieprieksējā gada semināru rakstā “Noticēt sev, realizēt savas idejas un ļauties pārmaiņām: atskats uz veiksmīgai sadarbības pieredzei veltītu skolu bibliotekāru semināru”.

Pēc 2022. gada tiešsaistes skolu bibliotekāru semināra tapa mākslinieces Dainas Jurķes ilustrācija, – to turpinām izmantot kā vadmotīvu arī šogad.

2023. gada semināra tēmas:

• Darbs ar skolēniem digitālajā laikmetā;
• Jūrmalas Valsts ģimnāzijas bibliotēkas atbalsts mācību procesā;
• Ieskats skolu bibliotēku anketas rezultātos;
• Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā ietekme uz skolu bibliotēku darbu;
• Reģiona galvenās bibliotēkas metodiskais atbalsts izglītības iestādes bibliotēkām;
• Lasītveicināšanas aktivitātes Siguldas novadā;
• “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2022”;
• Latvijas Bibliotēku portāls – ko lasīt, ko uzzināt, kā iedvesmoties?

Seminārā aplūkotās tēmas tika skatītas kopsakarībā ar Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA izdotiem pamatdokumentiem: IFLA Ziņojums par attīstības tendencēm: 2021. gada atjauninājums (2022) un IFLA Skolu bibliotēku manifests (2021).

Semināra atklāšanas vārdus un iedvesmas runu skolu bibliotekāriem un semināra dalībniekiem teica Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs (LNB BAC) saka paldies par iespēju pabūt Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, īpaši paldies izglītības metodiķei Janai Francei par lielisko sadarbību semināra organizēšanā.

Darbs ar skolēniem digitālājā laikmetā

Projekta “Skola2030” vecākajai ekspertei, Rīgas Valdorfskolas vēstures skolotājai Annijai Bergmanei jautājām, kā šajā digitālajā laikmetā strādāt ar skolēniem? Annija atzīst, ka visi esam ierauti digitālajā laikmetā un tajā mums ir jādzīvo. Lielākā daļa skolēnu ir digitālās paaudzes bērni, viņi ir “piedzimuši ar tehnoloģijām”, un tā ir viņu ikdiena. Ja gribam strādāt ar skolēniem, tad skolotājiem un arī bibliotekāriem jāmeklē risinājumi, kā ar viņiem ikdienā darboties, kā viņus saprast un nepārprast – tehnoloģijas ietekmē skolēnu mācīšanās stilu.

Annija kā projekta “Skola2030” vecākā eksperte atgādina par mācīšanās platformu Skolo.lv. Skolotājiem, izmantojot šo platformu darbā, ir iespēja izmantot gan pieejamos e-kursu paraugus tajā, gan veidot savus kursus. Mācību plānošanas e-vidē MAPE pieejami daudzveidīgi resursi, var izmantot tematisko plānotāju. Izglītojošajā vietnē skolotājiem tavaklase.lv pieejami mācību video.

Digitālā laikmeta priekšrocības līdzi nes arī izaicinājumus, tā ir plaša piekļuve informācijai, personalizēta mācīšanās, iespēja attīstīt dažādas prasmes. Strādājot ar digitālā laikmeta skolēniem, jāņem vērā, ka viņu uzmanību ir grūtāk noturēt. Jau pandēmijas laiks lika mainīt domāšanu, iepazīt tehnoloģiju iespējas. Šis laiks parādīja, ka tehnoloģiju izmantošanai darbā ir iespējas, jāmeklē tikai veiksmīgākās metodes darbam ar tām.

Annija stāsta par mākslīgā intelekta ienākšanu viņas darbā. Lai pietuvinātos digitālajiem skolēniem, skolotāja savā darbā izmanto ChatGPT. Rīks palīdz izveidot stundas plānu, veido paraugus uzdevumiem. Skolotāja apgalvo, ka ar savām prasmēm skolēns ir jāpārsteidz.

Pēc semināra saņemot no dalībniekiem atgriezenisko saiti, par mākslīgā intelekta ienākšanu ikdienā bija dažādas pārdomas. Lūk, dažas no tām:

• “digitālie rīki ir kā papildinājums ikdienai nevis kā pienākums”;
• “cik lielā mērā mūsu un skolēnu ikdienā ienāks mākslīgais intelekts un kādu ļaunumu tas var nodarīt, – pašam vairs nav jāplāno, jādomā par to”;
• “mums jārēķinās ar digitālo laikmetu un paralēli jāmēģina ieinteresēt par tradicionālajām vērtībām”;
• “mākslīgais intelekts – mūsdienu digitālais draugs”;
• “uztrauc mākslīgā intelekta ietekme uz skolas attīstību nākotnē”.

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas bibliotēkas atbalsts mācību procesā

Jūrmalas Valsts ģimnāzijas bibliotekāres Laura Hmeļņicka un Gita Konošonoka stāstīja par savu bibliotekārā darba ikdienu. Laura strādā ar 1.–6.klases skolēniem, Gita – ar 7.–12. klašu skolēniem. Klausoties kolēģu stāstos, secinu, ka bibliotēkas un bibliotekāru darbs organiski iekļaujas visas skolas dzīvē. Bibliotekāres uzsver sadarbības lielo nozīmi ikdienas darbā, kura bieži izveidojas ārpus bibliotēkas telpām. Saistošākās aktivitātes notiek Ziemeļvalstu literatūras nedēļā, bērni aktīvi lasa Bērnu žūrijas grāmatas. Šīs aktivitātes bibliotekāres uzskata par veiksmīgiem lasīšanas veicināšanas pasākumiem. Bibliotekāres domā par pievilcīgo vidi, kas sagaida bērnus bibliotēkā. Veidojot grāmatu izstādes, to tēmas tiek sasaistītas ar skolas vērtībām, un tās ir: kvalitatīva izglītība, atbildība, drosme, sadarbība, tradīciju kopšana. Aktīvi tiek strādāts ar bibliotēkas krājumu, bibliotēkā joprojām norit rekataloģizācijas process – reorganizācijas procesā skolas bibliotēkai pievienots citas skolas bibliotēkas krājums. Šogad veiksmīgi aizvadīta skolas akreditācija, šobrīd top sadarbības plāns ar klašu audzinātājiem, kā veicināt lasīšanas aktivitātes. Lasīšanas un bibliotēkas izmantošanas kultūra bērnos veidojas pamazām. Kā atzīst skolas vadība – skolas renovācijas un pandēmijas laika ietekmē lasīšanas kultūra bija mazliet izzudusi.

Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā ietekme uz skolu bibliotēku darbu

2022. gads iezīmējas ar skaudriem stāstiem, – tie saistās ar Krievijas iebrukuma Ukrainā saistītiem notikumiem, kuri ietekmējuši visu mūsu dzīvi, tostarp arī bibliotēkas. Pētot, kā iebrukums Ukrainā ietekmēja bibliotēku darbu, tika izmantotas ikgadējās skolu bibliotēku aizpildītās anketas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Freivalde ieskatījās anketās un ieskicēja galvenos darba virzienus. Daudzās Latvijas skolās tika uzņemti un mācās ukraiņu bērni. Viena no svarīgām darbībām minama latviešu valodas apguve. Skolu bibliotēkās bērni iegriežas, lai lasītu grāmatas latviešu valodā, ikdienas sarunās ar bibliotekāriem apgūtu pirmos vārdus latviešu valodā. Veids, kā mācīties valodu, ir arī spēļu spēlēšana. Skolas bibliotēka tika izmantota kā vieta, lai pieslēgtos attālinātām mācībām Ukrainā. Šajā laikā aktualizējas medijpratības un dezinformācijas jautājums. Bibliotēkas izstādēs izceļ ukraiņu autoru darbus, krājumā parādās izdevumi ukraiņu valodā.

Seminārā izvēlējāmies divus konkrētus stāstus, kuri saistīti ar Ukrainas notikumiem.

Saldus tehnikuma bibliotēkas bibliotekāre Līga Ābele stāsta par iepazīšanos ar Ukraiņu sievietēm, kuras strādā tehnikumā. Viņas bieži iegriežas bibliotēkā, lai aprunātos ar bibliotekāri, tā vārdu pa vārdam apgūstot latviešu valodu. Ukraiņi atzīst, ka svarīgi ir atrasties latviešu vidē, klausīties, kā skan valoda. Vienai no sievietēm tuva ir dzeja, un kopā ar bibliotekāri viņa lasīja to, cenšoties vārdus izlasīt pareizi, – bibliotekāre izlasīto tulkoja. Ukraiņu bērni tehnikumā apgūst profesijas; bibliotekāre ir tā, kura tulko un skaidro tehnikuma programmas. Profesionālā literatūra tika pasūtīta SBA (starpbibliotēku abonementa) kārtībā no citām bibliotēkām. Skolotāji par ukraiņu bērniem saka: pārsteidz bērnu garīgais spēks, pozitīvā domāšana, pieklājība, apzinīgums, cieņas izrādīšana pedagogiem.

Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkas bibliotekāre Dace Balode stāsta par darbu ar krājumu. Karš Ukrainā lika izvērtēt bibliotēkas krājumu, tā rezultātā daudzi izdevumi tika norakstīti. Daces lasītāji ir mākslas pasaules pārstāvji, tajā dominē vizuālais aspekts, tāpēc bibliotēkas krājumā bija svarīgi ieraudzīt dzeltenās un zilās krāsas un šos izdevumus izcelt. Tika izvērtēti padomju laikā izdotie mākslas izdevumi, lai gan tie parāda tā laika mākslas virzienus, tendences. Dace uzsver, ka māksla jāuztver kā vēstures liecība, studentiem jāprot izvērtēt katra laika māksla, tās kvalitāte, un bez krievu mākslas kopainu mākslas tendencēs saskatīt nevar. Šobrīd, veidojot izstādes bibliotēkā, tiek diskutēts, vai tajās izrādīt krievu mākslinieku darbus. Bibliotekāre stāsta arī par studentu lasīšanas paradumiem. Iespējams, kara ietekmē viņi lasa par nāvi un bailēm – šo tēmu literatūra ienāk bibliotēkas krājumā. Kā uzsverot pasniedzēji, jaunieši to uztver citādāk, ir viegli par šādām smagām tēmām mācīt un par tām runāt.

Reģiona galvenās bibliotēkas metodiskais atbalsts izglītības iestādes bibliotēkām

Latvijā ir 29 reģiona galvenās bibliotēkas. Bibliotēku likuma viens no punktiem nosaka, ka bibliotēku var akreditēt kā reģiona galveno bibliotēku, ja tā sniedz konsultatīvo un metodisko palīdzību visām attiecīgās administratīvās teritorijas bibliotēkām, tostarp arī skolu bibliotēkām. Skolu un reģiona galvenās bibliotēkas sadarbību Bibliotēku attīstības centrs ir pētījis no abām iesaistītajām pusēm. LNB BAC Nozares speciālistei darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Freivalde ieskatījusies 2023. gada aizpildītajās skolu bibliotēku anketās un ieskicē galvenos sadarbības virzienus, tie ir: konsultatīvais atbalsts, profesionālās pilnveides pasākumi, tehniskais atbalsts, lasīšanas veicināšanas pasākumi, vairāk Madaras prezentācijā šeit. Bibliotēku portālā lasāms 2019. gada pētījums, kurā parādīts, kā reģiona galvenās bibliotēkas sadarbojas ar skolu bibliotēkām: Reģiona galveno bibliotēku darbs ar skolu bibliotēkām. Par situāciju, kā reģiona galvenās bibliotēkas pilda funkcijas ar skolu bibliotēkām, lasāms arī Ilzes Kļaviņas prezentācijā (2019).

Par abpusēju sadarbību un darba rezultātiem seminārā aicinājām stāstīt abas puses gan reģiona galveno bibliotēku pārstāvjus, gan attiecīgā reģiona skolu bibliotēkas. No reģiona galvenajām bibliotēkām izvēlējāmies Rīgas Centrālo bibliotēku un Valmieras bibliotēku, kurām darbs ar skolu bibliotēkām ir pieredzes bagāts. Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora vietniece Vineta Baško par savu sadarbību un padarīto stāstīja kopā ar Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas bibliotekāri Rūtu Ramonu Vanagu, Valmieras bibliotēkas direktora vietniece metodiskajā darbā Olga Kronberga savu stāstu veidoja kopā Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bibliotekāri Sandru Gredzenu. Valmieras bibliotēka ieskicē darba virzienus darbam ar skolu bibliotēkām, parāda aptaujas rezultātus, ko par metodisko un konsultatīvo atbalstu saka novada skolu bibliotekāri. Rīgas Centrālā bibliotēka uzsver normatīvo dokumentu nozīmi, sadarbību un atbalstu visos līmeņos. Par padarīto gan Rīgā, gan Valmierā vairāk var skatīt prezentācijās: “Reģiona galvenās bibliotēkas metodiskais atbalsts izglītības iestādes bibliotēkām. Valmieras bibliotēkas pieredze” un Rīgas Centrālās bibliotēkas un Rīgas skolu bibliotēku sadarbība.

Lasītveicināšanas aktivitātes

Par lasītveicināšanas aktivitātēm Siguldas novadā pastāstīja Dace Krecere-Vule, Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītāja. Pirms pāris gadiem Siguldas novada Kultūras centrs un Siguldas novada pašvaldība pieņēma drosmīgu lēmumu – Siguldai jākļūst par literatūras pilsētu. Šis lēmums ir fiksēts pašvaldības dokumentos, tāpēc šajā virzienā tiek strādāts sistemātiski. Dace stāsta par novadā veikto aptauju, kura parāda 4.–9.klašu skolēnu lasīšanas paradumus un nelasīšanas iemeslus. Pētījums apstiprina stereotipus, ka meitenes lasa vairāk nekā puiši, arī mājās vairāk lasa mammas. Tiek analizēti jautājumi: ko tu vēl gribētu darīt bibliotēkā; kā tu izvēlies grāmatas; ko tu darītu, ja būtu skolotājs; ko darītu citādāk, lai ieinteresētu bērnu lasīt? Bērni un jaunieši norāda savas mīļākās grāmatas. Dace secina, ka literatūra, ko skolēni izvēlas lasīt, ir vienveidīga, kā arī to, ka skolēni lasīšanu neuztver kā nodarbošanos, kā brīvā laika pavadīšanas iespēju. Siguldas novadā aktīvi tiek strādāts, lai izstrādātu savu lasītveicināšanas programmu. Lai arī pozitīvi tiek vērtētas valstī jau esošās lasītveicināšanas aktivitātes un Siguldas novadā tās tiek aktīvi izmantotas, tiek domāts arī par savām īpašajām novada vietējām aktivitātēm. Tiek organizētas skolotāju jomu dienas, notiek darbs grupās, idejas tiek apspriestas diskusijās, tiek pieaicināti profesionāli lektori. Vienā no jomu dienām tika spriests, kā bibliotēkai sadarboties ar skolām, skolas bibliotekāriem. Šajā tikšanās reizē klātesoši bija arī LNB BAC speciālisti, un izskanēja virkne labu ideju. Sadarbības procesu Dace salīdzina ar Rubika kubu, – lai iesaistītie veiksmīgi sadarbotos, ir jābūt kādai “rokai”, kas iegriež pareizā virzienā. Jāpiebilst, ka ir izziņots Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kas notiks no 6. līdz 8. oktobrim un ir pirmais tāda veida festivāls Latvijā.

Bērnu, jauniešu vecāku žūrijai (BJVŽ) aizvadīts jau 23. darbības gads. Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja, stāsta par projekta vēsturisko attīstību, atgādina par BJVŽ mērķiem un uzdevumiem. Jau no 2017. gada tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc bērni baidās no lasīšanas, biezām grāmatām, gariem tekstiem, kāpēc lasīšana nesniedz bērniem prieku? LNB Lasīšanas veicināšanas programmas BJVŽ, “Skaļās lasīšanas sacensības” un “Grāmatu starts” ir efektīvi instrumenti, kā uzlabot lasītprasmi, gūt lasītprieku, izvērtēt lasīto, tā ir iespēja darboties kopā ģimenē, skolā un bibliotēkā.

“Skola2030” mācību resursu krātuvē atrodama metodika un darba lapas par 28 Bērnu žūrijas grāmatām. Informāciju par Bērnu, jauniešu, vecāku žūriju var atrast LNB tīmekļvietnē. Plašāka informācija par seminārā runāto – Silvijas Tretjakovas prezentācijā.

Latvijas Bibliotēku portāls – noderīgs resurss arī skolu bibliotekāriem

Semināra noslēdzošais stāsts tika veltīts Latvijas Bibliotēku portālam, kuru jau vairāk nekā 15 gadus veido LNB BAC: ko lasīt, ko uzzināt, kā iedvesmoties? Bibliotēku portāla redaktore Anna Iltnere stāsta, ka portālā vienuviet ir atrodama visa bibliotekārā informācija, portālam būtu jābūt bibliotekāra pastāvīgai lasāmvielai, un stāsts ir par pašu bibliotekāru lasītprieku. Portālā atrodamas sadaļas: profesionālie resursi, kur meklējami konferenču un semināru materiāli, “Literatūras ceļveži”, LNB raidieraksti, Virtuālo trešdienu arhīva materiāli, vadlīnijas un rokasgrāmatas. Grāmatu un izdevumu sadaļās rodamas profesionālās literatūras anotācijas, saites uz brīvpieejas izdevumiem. Pieredzes stāsti lasāmi intervijās ar nozares profesionāļiem Latvijā un pasaulē, publicēti tematiski raksti, video bibliotēkas materiāli.

Lasīsim Bibliotēku portālu, iedvesmosimies, izglītosimies un būsim zinoši sava darba profesionāļi!

Visas 13. aprīļa skolu bibliotekāru semināra prezentācijas pieejamas Bibliotēku portāla profesionālo resursu sadaļā.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Kļaviņa
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
ilze.klavina@lnb.lv