2019. gada 7. novembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika Kultūras ministrijas organizēta starptautiska konference, kuras galvenais temats bija kultūras skolas somas programma. Konferencē uzstājās eksperti no Latvijas, Norvēģijas un Portugāles, daloties pieredzē par darbu ar bērnu un jauniešu auditoriju un sniedzot viedokli par to, kas ir kvalitatīvs kultūras produkts bērniem.

Konferenci atklāja Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristiāns Ēdegors (Kristian Ødegaard). Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš uzsvēra, ka ir būtiski atcerēties, kādai mērķauditorijai ir paredzēts konkrētais projekts un produkts. Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte iepazīstināja ar Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” kultūras jomas plānojumu.

Turpmākajā konferences daļā bija dzirdami pieredzes stāsti no Latvijas, Norvēģijas un Portugāles, kuros tika sniegts gan ministrijas un iesaistīto organizāciju viedoklis, gan to cilvēku skatījums, kas ar skolas somu strādā ikdienā.

Skolas soma Latvijā un Norvēģijā

Pieredzes stāstus sāka Aija Tūna – Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja. Latvijā šis projekts darbojas jau gadu, un konferencē tika stāstīts par to, kā ar darbu pie projekta ir veicies līdz šim un kas ir plānots turpmāk. “Latvijas skolas soma” veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratni, paaugstinātu izglītības kvalitāti, mazinātu sociālo nevienlīdzību. Gada laikā tika piedāvātas vismaz 14 000 kultūras jomas norises visā Latvijā. Atsauksmes par šo programmu ir ļoti labas, un skolotāji uzsver, ka tā ir vērtīgs pedagoģisks instruments. Skolēniem tiek dota iespēja domāt, vērot un izjust.

Norvēģijā kultūras skolas soma norisinās jau 20 gadus, un ar savu pieredzi šajā projektā dalījās Jūne Breivika (June Breivik) – pārstāve no Norvēģijas Kultūras ministrijas aģentūras “Kulturtanken”, kas atbild par to, lai skolēniem Norvēģijā būtu pieejama māksla un kultūra, tajā skaitā koordinē Norvēģijas kultūras skolas somu. Aģentūra izveidota 2016. gadā, lai sekmētu sadarbību starp Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, tādējādi padarot Norvēģiju par vadošo valsti kultūras jomā. Šobrīd aģentūra aktīvi strādā pie digitālajām spēlēm un to, kā ar digitālajiem medijiem un platformām piesaistīt skolēnus, kuri nevēlas doties uz kultūras iestādēm. Ir izveidota digitālā platforma, kurā mākslinieki var sevi pieteikt kultūras skolas somai. Katrā skolā ir atbildīgais, kurš atbild par projektu, to koordinē – tas var būt gan skolas bibliotekārs, gan skolotājs, gan administrācijas pārstāvis. Izveidota arī speciāla skolēnu padome, ar kuras starpniecību tiek noskaidrots skolēnu viedoklis un vajadzības.

Par Norvēģijas kultūras somas darbību reģionos stāstīja Lila Jakobsena (Lill Jacobsen) – programmas koordinatore Buskerud reģionā netālu no galvaspilsētas Oslo. Norvēģijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (kalni, fjordi, valsts garums) katrā reģionā ir kultūras skolas somas koordinators. Programma piedāvā māksliniekiem braukt uz skolām, kā arī iespēju organizēt izbraucienus, kad paši skolēni brauc uz kultūras iestādēm. Arī Buskerud reģionā ir skolēnu padome, kura ir liels atbalsts un palīgs programmas īstenošanā. Piemēram, viņi palīdz skolēniem uzņemt māksliniekus savā skolā, tādā veidā nodrošinot interesantu pieredzi pasākumu organizēšanā.

Praktiska pieredze skolas somas darbībā

Portugāles EEZ finanšu instrumenta ietvaros tika īstenota iniciatīva “Cultural Footprint”, kas paredz bērnus un jauniešus iesaistīt kultūras projektos. Portugāles pieredzē dalījās Fernando Čambels (Fernando Chambel). Programmas ietvaros ir padomāts arī par pašiem mazākajiem – tiek piedāvāta kultūras programma arī bērniem vecumā līdz 3 gadiem. Interesants bija projekts, kurā skolēniem pašiem bija jāuzved luga, jādomā teksti, scenogrāfija, tērpi utt., kā arī pašiem jāpiedalās izrādē.

Marte Grete (Marte Grette) ir atbildīgā par izstādēm mākslas centrā Drammenā (Drammen) Norvēģijā. Mākslas centrs piedāvā kultūras skolas somai savus pakalpojumus. Projekts “In Real life” tika radīts, lai skolēni iepazītu mūsdienu mākslu. Sadarbojoties ar mākslas darbu autoriem, tiek piedāvāti 5 – 6 mākslas darbi, kurus ved uz skolām, un skolēni kopā ar skolotājiem ar tiem strādā. Tiek sagatavota plaša informācija gan par mākslas darbiem, gan kā ar tiem strādāt; pēc nodarbībām skolotāji mākslas centram sniedz atsauksmes par nodarbību gaitu. Nodarbība ir paredzēta apmēram 30 skolēniem un ilgst 45 minūtes. Skolēniem tā ir brīnišķīga iespēja redzēt laikmetīgos mākslas darbus un pat iepazīties ar to autoriem. Otrs projekts norit sadarbībā ar arhitektu biroju. Skolēniem 10 x 10 m lielā laukumā ir jāsaliek instalācija. Kad tā gatava, ar drona un “Facebook” palīdzību ikviens var aplūkot sava darba rezultātu.

Adne Sekelstens (Aaadne Sekkelsten) pastāstīja par vietni “Scenekunstbruket”, kurā apkopotas visas profesionālās izrādes, kuras piedalās Norvēģijas kultūras skolas somas programmā. Ļoti svarīga ir izrādes mākslinieciskā kvalitāte – lai izrādi iekļautu vietnē, to izvērtē sešu cilvēku komanda, kurā iekļauts arī viens skolotājs. Diviem cilvēkiem no komandas ir jāredz izrāde klātienē, lai varētu to kārtīgi izvērtēt – vai izrāde atbilst visiem kritērijiem un vai bērnu un jauniešu auditorijai tā būs saistoša. Kā piemērs tika minēta izrāde, kura norisinās kravas mašīnas furgonā. Skolēni ir ļoti klātesoši izrādē un tādēļ patiesi dzīvo tai līdzi. Izrāde “Soft eyes” stāsta par bēgļiem un paredzēta jauniešiem no 16 līdz 18 gadiem. Izrādās, ka projektam savas izrādes var pieteikt arī Latvija. Ja izvērtēšanas komanda izrādi novērtēs kā profesionālu, tad viņi brauks to skatīties, izvērtēs un iekļaus savā repertuārā.

Noslēguma diskusiju atziņas par konferenci

Trešajā konferences daļā notika divas diskusijas. Galvenās atziņas no diskusijām:

  • bērni ne vienmēr ir ieinteresēti iepazīt iepriekšējo gadsimtu mākslu, daudz labprātāk viņi izvēlas mūsdienu mākslu, tāpēc eksperti aicina pievērsties dažādām mākslas izpausmes formām;
  • katrā skolā ir jābūt koordinatoram, kurš pārrauga skolas somas norisi konkrētajā skolā;
  • caur kultūru var runāt par dažādām mūsdienās aktuālām tēmām – klimata pārmaiņām, piesārņojumu utt.;
  • pilnīgi noteikti ir jāaicina bērni iesaistīties satura radīšanā;
  • pirms kultūras pasākuma ir vērtīgi tam sagatavoties – vislabāk, ja tās ir vairākas mācību stundas, kuru laikā skolotājs iepazīstina skolēnus ar to mākslas izpausmes veidu, uz kuru tiek organizēts apmeklējums vai mākslinieku ciemošanās skolā; pēc kultūras norises ieteicams veltīt mācību stundu, lai pārrunātu iespaidus: redzēto, dzirdēto utt.

Konference noritēja raiti, un ikviens varēja uzzināt ko jaunu un smelties pieredzi no vieslektoriem. Latvijā skolas somas programma ir sākusies ļoti veiksmīgi, un cerams, ka tā turpināsies vēl ilgi, jo tās mērķis patiesi ir būtisks un nozīmīgs skolēnu kultūras izpratnes veidošanā.

 

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Madara Freivalde
E-pasts: madara.freivalde@lnb.lv