Skolas sirds: Skolu bibliotēkas 2021. gadā 

Tiešsaistes anketas rezultāti sniedz iespēju izvērstāk apzināt reālo situāciju skolu bibliotēkās. Iegūtā informācija apkopotā veidā tiek izmantota, lai veidotu pārskatu ziņojumu par Latvijas bibliotēkām, veiksmīgāk plānotu profesionālās pilnveides pasākumus, t. sk. skolu bibliotekāru semināru, kā arī dažādu informācijas materiālu veidā informētu par skolu bibliotēku darbību plašāku auditoriju.

Anketas par darbu 2021. gadā aizpildīja 35% no kopējā skolu bibliotēku skaita. 2021. gadā Latvijā bija 652 skolu bibliotēkas. Aktīvākie anketu aizpildītāji bija vidusskolu bibliotekāri, kas ir 43% no kopējā respondentu skaita, pamatskolas bibliotekāri, kas ir 31% no kopējā respondentu skaita, valsts ģimnāziju bibliotekāri, kas ir 7% no kopējā respondentu skaita.

Skolu bibliotēku pieejamība Covid-19 pandēmijas laikā

2021. gads tika daļēji aizvadīts Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu zīmē. Skolu bibliotēku darbību pandēmijas apstākļos var sadalīt divos posmos – attālinātais mācību process un klātienes mācību process:

• Attālinātais mācību process ietvēra nodarbības skolēniem Zoom platformā (bibliotekārās stundas, informācijpratības stundas, informācijas meklēšana datu bāzēs utt.), tika sniegta palīdzība skolotājiem saistībā ar dažādām tiešsaistes programmām, resursu atlasi mācību procesam, iepazīšanās ar jaunajiem mācību līdzekļiem.
• Klātienes mācību process bibliotēkā tika gaidīts ar lielām cerībām, taču skolēni un skolotāji bija piesardzīgi, uzreiz nedevās uz bibliotēku, tāpēc bibliotekāram bija izaicinājums atrast jaunus veidus un pieejas kā atgriezt skolēnos un skolotājos vēlmi apmeklēt skolas bibliotēku ne tikai mācību vajadzībām, bet arī brīvā laika pavadīšanai.

Bibliotekāri tika iesaistīti arī Covid-19 testu veikšanā, telpu dezinfekcijā un bija atbalsta personāls pat skolas medmāsai.

Lai arī Kultūras ministrija sadarbībā ar LNB izstrādāja Vadlīnijas epidemioloģiskās drošības pasākumiem bibliotēku darbībā un tās tika publicētas nozares informācijas portālā, kā arī izsūtītas uz bibliotēku vēstkopām, skolu bibliotekāri norādīja, ka bija neskaidri mainīgie noteikumi un tie nebija izstrādāti ņemot vērā skolu bibliotēku specifiku. Aicinām skolu bibliotekārus griezties pie skolas direktora, reģiona galvenās bibliotēkas, lai turpmāk nebūtu neskaidrību un tiktu atrisināts iekšējās komunikācijas jautājumus.

Saglabājas tendence, ka skolu bibliotekāra pienākumus pilda priekšmetu skolotāji.

Patiess prieks, ka arvien vairāk tiešsaistes anketas aizpilda arī speciālo skolu bibliotekāri. Speciālo skolu bibliotekāri 2021. gadā pārsvarā strādāja individuāli ar saviem lasītājiem vai arī mazākās klašu grupās. Speciālās skolas strādāja visu laiku klātienē, taču epidemioloģiskās prasības bija jāievēro arī šajās bibliotēkās (pulcēšanās vienas klases burbulī, telpu vēdināšana utt.). Speciālo skolu bibliotekāri min, ka ir problēmas ar drukāto mācību literatūru speciālo skolu vajadzībām, jo tāda ir maz un paši skolotāji un bibliotekāri veido mācību materiālus vai pielāgo no pieejamajiem.

Skolas bibliotēka 2021. gadā bija pieejama dažādos darbības režīmos skolotājiem un skolēniem, taču mainīgie noteikumi un neziņa lika bibliotekāriem daudz pārdomātāk plānot laiku un pielāgoties pārmaiņām. Daļa bibliotekāru to izmatoja, lai pilnveidotos, taču daļa tikai pauda viedokli, ka viss ir slikti un nemaz nemēģināja esošajā situācijā saskatīt ko pozitīvu.

Kā sasniegt auditoriju?

Lasot skolu bibliotekāru anketas, varēja just satraukumu bibliotekāru vidū par to, kā sasniegt skolēnus pēc pandēmijas laikā gan klātienē, gan attālināti? Tāpēc raksta turpinājumā tiks apkopoti daži ieteikumi no skolu bibliotekāru paveiktā 2021. gadā, jo liela daļa tomēr spēja mobilizēties un turpināt piedāvāt bibliotēkas pakalpojumus un aktivitātes skolēniem.

Ņemot vērā, ka daļai skolu bibliotekāru bija jāaizvieto priekšmetu skolotāji, lai novadītu mācību stundas, tā bibliotekāriem bija lieliska iespēja mācību stundu ievadā pastāstīt arī par skolas bibliotēku. Gribētos ticēt, ka skolēni zina, kur skolā atrodas bibliotēka, un to izmanto, taču atkārtošana – “zināšanu māte”.

Lasīšanas veicināšana ir viena no populārākajām aktivitātēm, kuru skolu bibliotekāri īstenoja 2021. gadā. Tiešsaistes anketās skolu bibliotekāri atzina, ka pandēmijas laikā ir bijis ļoti grūti izdomāt jaunus un aizraujošus pasākumus skolēniem ne tikai tiešsaistē, bet arī klātienē. Liela daļa atzina, ka pirmo reizi piedalījās “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”, pateicoties Valsts izglītības satura centru projektam “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstīšanai”, kura ietvaros skolām bija iespēja iegūt žūrijas kolekcijas grāmatas. Diemžēl ne visām skolu bibliotēkām darbs žūrijā veicās veiksmīgi, jo nevarēja rīkot iepriekš ieplānotos klātienes pasākumus, skolēni neievēroja grāmatu nodošanas termiņus un pāris grāmatām bija tik liela rinda, ka žūrijas dalībnieki nevarēja pagūt izlasīt visas kolekcijas grāmatas.

Lasīšanas veicināšanu var īstenot dažādi, tāpēc pāris piemēri, kā to īsteno skolu bibliotēkās Latvijā. Piemēram, Jēkabpils 3. vidusskola piedalījās IEA pētījumā “PIRLS 2021” projektā. Staiceles pamatskolas bibliotēkā skolēni veidoja reklāmiņas par izlasītajām grāmatām, un tās ir pieejamas skolas un skolēnu pašpārvaldes Facebook lapā. Bauskas Valsts ģimnāzijas bibliotēka rīkoja skaļās lasīšanas nodarbības 1.-3. klašu skolēniem, kuru laikā bibliotekāre strādāja individuāli ar tiem skolēniem, kuriem ir lasīšanas grūtības (gan klātienē, gan attālināti). Jaunlutriņu sākumskolas bibliotēkā katru rītu no 8.25-8.55 notiek Rīta lasīšana. Rendenes pamatskolas bibliotēkā tiek īstenoti lasīšanas starpbrīži.

Bibliotekāri piedāvāja dažādas tiešsaistes aktivitātes un pasākumus – tika prezentēti grāmatu apskati WhatsApp grupā, e-klasē tika nosūtīti skolēniem dažādi uzdevumi brīvajiem brīžiem (burtu mīklas, krustvārdu mīklas, krāsojamās lapas, materiālus gadskārtējiem svētkiem utt.), videostundas par dažādām tēmām, kā arī tika veidotas digitālās metodiskās krātuves gan skolēniem, gan skolotājiem.

Lai veicinātu piederības sajūtu dzimtajai vietai, 2021. gadā vairākās skolu bibliotēkās tika īstenotas dažādas novadpētniecības aktivitātes. Ne tikai bibliotekāres veic novadpētniecisko darbu, bet tajā iesaista arī skolēnus. Piemēram, Ilūkstes Raiņa vidusskolas bibliotēkai ir izveidojusies sadarbība ar Ilūkstes novadpētniecības krātuvi, tādā veidā skolēniem tiek dots ieskats novadpētniecības materiālos. Izmantojot Lielvārdes pamatskolas bibliotēkā esošos materiālus, tika sagatavota vēstures stunda 6. klasēm par tēmu “Novadpētniecības materiāli par Lielvārdi”.

Ar katru gadu populārākas kļūst novadpētniecības aktivitātes, kurās tiek iesaistīti arī skolēni. Skolu bibliotekāri atzīst, ka 2021. gadā vairāk fokusējās uz mācību procesa nodrošināšanu (mācību grāmatu izsniegšanu/saņemšanu, mācību stundu aizvietošanu, palīdzību skolēniem un skolotājiem saistībā ar mācību procesu utt.).

Kompetenču pieeja mācību saturā

Mācību procesā arvien vairāk tiek izmantoti digitālie resursi, tāpēc bibliotekāram ir vairāki uzdevumi – sniegt atbalstu informācijas meklēšanā, iemācīt skolēniem un skolotājiem strādāt ar datubāzēm, kā tajās meklēt informāciju. Kompetenču mācības ietvaros skolu bibliotekāriem radusies veiksmīgāka sadarbība ar priekšmetu skolotājiem. Bibliotekāri min, ka joprojām pastāv problēmas sagādāt jaunajai pieejai atbilstošas mācību grāmatas, bet finanšu līdzekļi visam nepietiek, līdz ar to, sadarbībā ar metodisko komisiju vadītājiem, tiek lemts par prioritātēm, ko iegādāties vispirms.

Skolas bibliotēkā skolotāji var rast padomu un praktizēties tiešsaistes mācību līdzekļu un resursu izmantošanā, piemēram, skolas bibliotēkā pieejamo datu bāzu izmantošanā. Ja skolā ir daudz skolēnu, nopirkto mācību grāmatu reģistrēšana un sagatavošana izsniegšanai rada milzīgu darba apjomu. Turklāt ievērojami palielinās arī mācību materiālu kopēšanai nepieciešamie laika un finanšu resursi, jo paredzētā mācību literatūra konkrētajām klašu grupām izdota tikai pēc mācību gada uzsākšanas, tādēļ liela daļa mācību satura izgūstama internetā, piemēram Skola2030 mācību resursu krātuvē. Organizējot ikmēneša pasākumus un izstādes, tiek ņemtas vērā dažādu mācību priekšmetu intereses, piemēram, ar skolotājiem tiek saskaņotas tēmas, par kurām skolēni mācās un bibliotēka izstāžu veidā piedāvā grāmatas, kuras var noderēt padziļinātai priekšmetu apguvei. Kompetenču izglītība prasa daudz zinošāku, radošāku, izglītības procesā ieinteresētu bibliotekāro iesaisti, kas ir lielisks, bet līdz galam nenovērtēts atbalsts pedagogiem un skolēniem.

Vairāk par kompetenču pieeju mācību saturā no skolu un publisko bibliotēku puses lasiet ziņojumā par Latvijas bibliotēkām 2021. gadā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra un Skola2030 sadarbības rezultātā tapis izdevums: “Skolas bibliotēka – atbalsts pilnveidotajā mācību saturā”.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR)

Skolu bibliotekāriem tiešsaistes anketā tika vaicāts par to, kādas izmaiņas ir notikušas saistībā ar ATR (ja tādas ir notikušas), tad galvenās izmaiņas tika minēts, ka ir mainījusies kārtība, kādā grāmatvedībā tiek iesniegti tādi dokumenti kā pavadzīmes un rēķini. Skolu bibliotekāri minēja, ka ir mainījušies arī bibliotēkas budžeta izstrādes principi.

Skrundas vidusskolas bibliotēka min, ka krājuma komplektēšanai piešķirtais finansējums samazinājies, bet Kuldīgas novadā abonēto datu bāžu skaits ir pieaudzis. Mežvidu pamatskolas bibliotekāre min, ka ir izveidojusies ciešāka profesionālā sadarbība ar Ludzas novada bibliotēkām un pirms Ziemassvētkiem bibliotekāri tika aicināti uz iepazīšanās pasākumu Ludzas novada bibliotēkā.

Jaunu iespēju meklēšana sadarbības veidā

Skolu bibliotekāriem sadarbības jomas ir daudzpusīgas, tāpēc pavisam īsi tiks ieskicēts, kādas bija tendences, sadarbojoties ar priekšmetu skolotājiem, reģiona galveno bibliotēku, publisko bibliotēku, citām skolu bibliotēkām un citiem sadarbības partneriem.

2021. gadā skolu bibliotekāri minēja, ka arvien vairāk priekšmetu skolotāji seko līdzi izglītības nozares aktualitātēm un arī bibliotekāriem iesaka, kurus mācību materiālus iegādāties. Skolu bibliotekāriem ar katru gadu ir ciešāka un labāka sadarbība ar skolotājiem, jo kompetenču pieejas mācību saturā paredz to, ka skolu bibliotekāri un skolotāji kopā mācās un kopā dara (tostarp savstarpēji pārrunā jaunāko informāciju par Skola2030, kā arī dalās pieredzē par apmeklētajiem kursiem/semināriem). Skolu bibliotekāri vēlētos, lai priekšmetu skolotāji iepriekš pabrīdinātu bibliotekāru, ka viņi plāno kādu aktivitāti, kas ietver bibliotēkas apmeklēšanu, jo bieži vien gadās, ka vairākiem skolēniem ir nepieciešama viena konkrēta daiļliteratūras grāmata un eksemplāru skaits nav pietiekams, lai pietiktu visiem, līdz ar to cieš skolēns, jo viņš nevar veikt uzdoto mājas darbu.

Sadarbība ar reģiona galveno bibliotēku ir nemainīga kā iepriekšējo gados un skolu bibliotekāri atzīst, ka tiek saņemta palīdzība (atbildēts uz neskaidriem jautājumiem, saziņa par BIS ALISE, komunikācija par parādniekiem utt.), kad tā nepieciešama, tiek rīkoti pieredzes apmaiņas braucieni, dažādi semināri, notiek regulāra informācijas aprite gan e-pastos, gan WhatsApp grupās.

Sadarbība ar publisko bibliotēku notiek, izmantojot SBA (Starpbibliotēku abonomenta) pakalpojumu, skolēni tiek aicināti uz publiskās bibliotēkas pasākumiem, publisko bibliotēku telpās tiek izvietotas izstādes ar skolēnu mākslas darbiem, kā arī kopīgi tiek īstenotas lasīšanas veicināšanas aktivitātes.

Pirmo reizi tiešsaistes anketā tika iekļauts jautājums par sadarbību ar citām skolu bibliotēkām. Kā galvenie sadarbības virzieni tika minēta SBA, saziņa pieredzes apmaiņas jautājumos un par atskaitēm, ir kopīgas WhatsApp grupas, kur notiek ātrāka informācijas aprite.

Ja pieminam arī citas sadarbības, tad 2021. gadā skolu bibliotēkām bija šādi partneri: grāmatu veikali, lokālie muzeji, kultūras centri, jauniešu centri un skolēnu pašpārvaldes. 

Skolu bibliotēkām būs būt!

Tiešsaistes anketā skolu bibliotekāriem tika vaicāts, kāda, viņuprāt, ir skolas bibliotekāra loma? Bibliotekāri vairāk runāja par vietu kā tādu nevis par savu lomu, piemēram, skolas bibliotēkai ir jābūt vietai, uz kurieni vienmēr gribas nākt – mājīgai, emocionāli uzlādējošai, informācijas pārpilnai. Lielākā daļa skolu bibliotekāru atbildēja, ka viņiem ir ļoti svarīga loma, taču tikai retais izvērsa šo atbildi un spēja to pamatot.

• “Bibliotekārs kā palīgs un reizē starpnieks starp skolēnu, pedagogu, skolas vadību un vecākiem, lai kopīgi atbalstītu un risinātu aktuālos jautājumus mācību procesa nodrošināšanai.” (Vircavas vidusskolas Platones filiāles bibliotēka)
• “Bibliotekārs darbojas kā saite starp informatīvo bāzi un mācību procesa sekmīgu īstenošanu.” (Ķeguma komercnovirziena vidusskolas bibliotēka)
• “Mūsdienās skolas bibliotekārs ir arī skolotājs, kas rūpējas par bērnu labklājību skolā.” (Sventes vidusskolas programmu īstenošanas vietas “Medumi” bibliotēka)
• “Skolas bibliotēka ir un paliek skolas sirds, informācijas ieguves vieta, mācību grāmatu un mācību līdzekļu bāze, vieta, kur var klusumā un mierā lasīt, gatavot stundas, pavadīt laiku, veldzēties grāmatu pasaulē.” (Babītes vidusskolas bibliotēka)

Sasniegumi, prioritātes un problēmas

Skolu sasniegumi 2021. gadā bija dažādi – vairākas skolu bibliotēkas piedzīvoja telpu labiekārtošanu, renovāciju un pat bibliotēkas pārvietošanu uz lielākām un plašākām telpām, kā arī vairākas bibliotēkas uzsāka dalību lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Daļa skolu bibliotekāru minēja, ka lielākais sasniegums ir bijis spēja īstenot bibliotēkas darbu un nodrošināt skolēniem un skolotājiem mācību materiālus.

Darba prioritātes 2022. gadam izkristalizējās šādas: skolu bibliotekāriem ir jāturpina pilnveidoties un attīstīties, jāatrod veids kā strādāt mainīgos apstākļos, ir jāveicina lasītprasme, jāizvērtē krājuma satura atbilstība jaunajam mācību saturam, un tā kā joprojām daļa skolu bibliotēku neizmanto BIS ALISE, 2022. gadā arī šī ir viena no darba prioritātēm.

Pirms kopsavilkuma noslēguma ir jāieskicē arī pāris problēmas, ar kurām saskārās skolu bibliotekāri. Daļa bibliotekāru atzina, ka ir noguruši no tiešsaistes pasākumu apmeklēšanas, jo to ir ļoti daudz un bieži vien arī nekvalitatīvi. Joprojām aktuāla problēma ir kompetenču pieejas mācību saturā mācību grāmatu iegāde, jo nepietiek finansējums, lai laicīgi iegādātos visas mācību grāmatas.

Skolu bibliotekāri atzīst, ka mācību procesa nodrošināšana ir svarīgāka nekā atskaišu gatavošana un statistikas datu iesniegšana, taču no LNB puses aicinām būt apzinīgiem, izdarīt visu laikus, jo tikai tā mēs varam noskaidrot reālo situāciju, kas notiek skolu bibliotēkās. Atskaites ir nozīmīgas, lai skolu direktori, reģiona galvenās bibliotēkas un LNB spētu monitorēt situāciju un akcentēt skolu bibliotēku nozīmīgumu.

Skolu bibliotēkām 2021. gads aizritēja dinamiski, jo nepārtraukti bija jāpielāgojas mainīgajai situācijai. Tomēr, lai cik sarežģīts bijīs šis laiks, skolu bibliotēkas turpina sevi parādīt un pierādīt kā arvien spēcīgākas un nozīmīgākas gan izglītības sistēmā, gan skolēnu un skolotāju pašizaugsmē. Paldies ikvienam skolu bibliotekāram par tiešsaistes anketas aizpildīšanu!

Noderīgi: 2022. gada 17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs rīkoja tiešsaistes semināru “Kopienai atvērta, labiekārtota un pieejama bibliotēka”, kurā varēja dzirdēt pieredzes stāstus arī no skolu bibliotēkām.

Skolu bibliotekāru tiešsaistes anketas apkopoja:
Madara Freivalde
Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv