Bibliotekāra loma: Skolu bibliotēkas 2023. gadā 

Tiešsaistes anketas rezultāti sniedz iespēju izvērstāk apzināt situāciju skolu bibliotēkās un iezīmē problēmjautājumus. Iegūtā informācija apkopotā veidā tiek izmantota, lai veidotu pārskata ziņojumu par Latvijas bibliotēkām, veiksmīgāk plānotu profesionālās pilnveides pasākumus, t. sk. skolu bibliotekāru semināru, kā arī dažādu informācijas materiālu veidā informētu par skolu bibliotēku darbību plašāku auditoriju.

Anketas par darbu 2023. gadā aizpildīja 36 % no kopējā skolu bibliotēku skaita. 2023. gadā Latvijā bija 605 skolu bibliotēkas. Aktīvākie anketu aizpildītāji bija vidusskolu bibliotekāri, kas ir 41 % no kopējā respondentu skaita, pamatskolas bibliotekāri, kas ir 32 % no kopējā respondentu skaita, un Valsts ģimnāziju bibliotekāri, kas ir 9 % no kopējā respondentu skaita.

Lasīšanas veicināšana – pamats sekmīgam mācību darbam

2024. gads tiek pieteikts kā ļoti nozīmīgs atspēriena punkts lasīšanai un lasītprasmas attīstīšanā un pilnveidošanā. LNB iniciētā sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai” un “Latviešu grāmatai 500” paredz to, ka ikviens sabiedrības loceklis var iesaistīties šajās aktivitātēs gan caur bibliotēkām, gan individuāli.

Skolu bibliotēku viena no prioritātēm ir lasīšanas veicināšana. Tiešsaistes anketā tika vaicāts, kāda ir skolas bibliotēkas nozīme skolēnu lasīšanas veicināšanā. Lielākā daļa skolu bibliotekāru minēja, ka skolas bibliotēka ir nenovērtējams un milzīgs resurss skolēnu lasītprasmes veicināšanā. Bibliotēkā ir pieejami resursi, kvalificēts darbinieks un vide, kurā skolēns jūtas gaidīts. Bibliotekāri min, ka mājīga un uzrunājoša vide ir noteicošais faktors, lai skolēniem būtu vēlme ienākt bibliotēkā. Skolu bibliotekāri akcentē to, ka ne visās skolu bibliotēkās krājumā ir pieejams pietiekams skaits daiļliteratūras grāmatu, jo prioritāri skolu bibliotēkas iepērk mācību literatūru. Liela nozīme ir uzziņu literatūrai, kas atrodas skolas bibliotēkā. Uzziņu literatūras grāmatas ir dārgas, un ne visas skolu bibliotēkas tās var iegādāties, tāpēc skolēni ļoti novērtē, ka skolas bibliotēkā ir pieejama kvalitatīva uzziņu literatūra. Skolas bibliotēka skolēniem ir sasniedzamāka nekā publiskā bibliotēka, taču ar nosacījumu, ka bibliotēkā strādā pilna laika bibliotekārs. Anketās bija lasāms arī tas, ka bibliotekāri ir novērojuši, ka daudziem skolēniem mājās nav grāmatu, tāpēc jo īpaši uzsver bibliotēkas lomu šo skolēnu vidū. Skolu bibliotekāri novērtē, ka bibliotēkā ir pieejama lasīšanas veicināšanas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatu kolekcija.

Tomēr ir vairākas skolu bibliotekāres, kuras min, ka bibliotēka nav nozīmīga un tai nav nekādas ietekmes skolēnu lasītprasmes veicināšanā. Papētot sīkāk šo skolu bibliotekāru aizpildītās anketas, var secināt, ka slodze ir ļoti maza, pietiek laiks tikai izsniegt mācību grāmatas. Ja bibliotekārēm būtu lielāka darba slodze, ļoti iespējams, ka arī darba virzieni paplašinātos un būtu laiks pievērsties lasīšanas veicināšanas aktivitātēm.

Svarīgi ir atcerēties, ka viens pats bibliotekārs var būt tikai viena no personām, kura var veicināt skolēnu lasītprasmi un lasītprieku. Liela nozīme ir arī skolotājiem un vecākiem, lai skolēni veiksmīgi apgūtu mācību vielu. Pieaugušo iesaiste skolēnu lasīšanas un tekstpratības apguvē ir ļoti nozīmīga. Lai arī skolas bibliotekāri aktīvi iesaistās lasīšanas veicināšanā, lielākā daļa skolas bibliotekāru uzskata, ka lasīšanas tradīcija sākas ģimenē. Tikai veiksmīgas sadarbības rezultātā skolēns būs pārliecināts par savu lasītprasmi un veicinās lasīšanas kultūru gan sev apkārt, gan visā kopienā.

Skolu bibliotekāriem tika vaicāts par to, kādi ir viņu novērojumi saistībā ar skolēnu lasītprasmi un teksta izpratni. Bibliotekāri, kuri ikdienā strādā ar pirmklasniekiem, ir novērojuši, ka uz skolu bērni atnāk ar ļoti dažādu lasītprasmes līmeni. Tāpat bibliotekāri ir novērojuši, ka ne tikai sākumskolas skolēniem ir problēmas ar lasītprasmi un teksta izpratni, bet arī pamatskolēniem ir novērotas šādas problēmas. Galvenā problēma ir tā, ka skolēni tekstu var izlasīt, taču, tiklīdz ar tekstu ir jāstrādā, tad rodas grūtības – skolēni nespēj atstāstīt, ko lasījuši, ir problēmas tekstu izmantot turpmākajos uzdevumos, kā arī skolēni neizprot vienkāršus vārdus un to nozīmes. Vājās lasītprasmes dēļ skolēniem ir problēmas ar mācību satura apguvi, jo lasīšana caurvij teju visus mācību priekšmetus.

2023. gada skolu bibliotēku anketās tika iekļauts jautājums, vai skolas bibliotekārs savā ikdienas darbā, strādājot ar skolēniem, saskaras ar viņu lasīšanas grūtībām. Skaitļi parāda nepatīkamu ainu, – tikai 8,6 % bibliotekāru atzina, ka nav novērojuši lasīšanas grūtības skolēniem, kamēr 91,4 % bibliotekāru atzīmē, ka ir novērojuši lasīšanas grūtības skolēniem.

Tiešsaistes anketā tika vaicāts, kādus atbalsta pasākumus lasīšanas veicināšanai bibliotekāri īsteno. Bibliotekāriem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus. 47 % atzīmē, ka tiek piedāvātas grāmatas palielinātā drukā; 61,5 % atzīmē, ka tiek iedāvātas grāmatas vieglajā valodā; 21,1 % bibliotēku saviem lasītājiem piedāvā audiovizuālos resursus; 4,1 % skolu bibliotēku sadarbojas ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku un izmanto tās piedāvātos pakalpojumus. Bibliotēkas min vairākus atbalsta pasākumus lasīšanas veicināšanai, kuri tiek īstenoti viņu bibliotēkās: bibliotekāri piemeklē skolēnam viņa lasītprasmes un zināšanu līmenim atbilstošu tekstu; bibliotekārs strādā ar skolēniem gan individuāli, gan grupās – tiek pārrunāts izlasītais, tiek diskutēts par dažādām tēmām utt.; skolēniem tiek nodrošinātas logopēda nodarbības un sadarbība ar skolas atbalsta personāla t.s. speciālā pedagoga, mentālās veselības mentora.

Skolu bibliotēku sadarbības iespējas

Sadarbībā ar skolēniem, skolu bibliotekāri rīko dažādus pasākumus un aktivitātes – bibliotekārās stundas, lasīšanas veicināšanas aktivitātes, konkursus, izstādes utt. Bibliotekāri, kuriem ir ļoti mazas darba slodzes uzskata, ka, prioritāri, ir jāīsteno lasīšanas veicināšanas aktivitātes. Skolu bibliotēkas organizē lasīšanas klubiņus, interešu izglītības pulciņus un bibliotēku pulciņus. Tiek veiktas individuālas sarunas ar skolēniem gan par izlasīto, gan par aktuālākajiem notikumiem pasaulē. Arvien vairāk skolu bibliotēkās parādās galda spēles, kuras skolēni labprāt izmanto atrodoties skolas bibliotēkā un pedagogi izmanto mācību vajadzībām.

Siguldas pilsētas vidusskolas bibliotekāre: “Lai vairāk iepazītu bibliotēkas izkārtojumu un krājumu, šogad novembrī vecāko klašu (8.–12.) skolēniem izveidojām “Izlaušanās spēli bibliotēkā”. Skolēniem, lai izkļūtu no bibliotēkas, bija jāatmin vairāki pavedieni, kas saitīti ar Latviju (tika aktualizēta gan daiļliteratūra, gan folklora, bioloģija, sports utt., savukārt lielākoties skolēni vadījās pēc UDK kodiem, kas palīdzēja saprast – kur un ko bibliotēkā var atrast). Plānojam šādu aktivitāti izveidot arī 4.–7. klašu skolēniem, bet jau vairāk saistībā tieši ar literatūru. Ideju par izlaušanās spēli aizguvu no Siguldas novada bibliotēkas, kuri man palīdzēja arī ar idejām.”

Skolas bibliotekārs ir atbalsts priekšmetu skolotājiem. Sadarbība notiek ar dažādu priekšmetu pedagogiem. Sadarbībā ar latviešu valodas skolotājiem tiek īstenots darbs ar vārdnīcām, tiek iepazīti sinonīmi, antonīmi un frazeoloģismi. Ar literatūras skolotājiem tiek īstenotas lasīšanas veicināšanas aktivitātes, radošo darbu konkursi, bibliotekārās stundas par jaunāko daiļliteratūru bibliotēkā, tiek organizētas literārās viktorīnas, Grāmatu bingo, notiek aktīvs darbs dzejas dienas ietvaros. Sadarbībā ar klašu audzinātājiem tiek veikta literatūras atlase runas konkursiem, organizētas folkloras stundas, medijpratības aktivitātes. Skolas bibliotekārs sadarbībā ar dabaszinību skolotājiem veidoja bibliotekārās stundas. Dizaina un tehnoloģiju skolotāji vadīja mācību stundu bibliotēkā par etnogrāfiskajām zīmēm un to nozīmēm, aicināja skolēnus ilustrēt grāmatu tēlus, pētīja simbolu enciklopēdijas, kā arī palīdzēja veidot izstādes skolas bibliotēkā. Ekonomikas un uzņēmējdarbības skolotāji noorganizēja bibliotēkā iespēju kārtot “Eiropas eksāmenu”. Vēstures un sociālo zinību skolotāji sadarbībā ar skolas bibliotekāriem veido dažādas viktorīnas (piemēram, par Lāčplēša dienu). Piemēram, Bauskas Valsts ģimnāzijas bibliotēkā ir grāmatu klubiņš, kurā lasa Eiropas Savienības valstu rakstnieku izdotās grāmatas. Grāmatu klubiņš tiek īstenots ciešā sadarbībā ar vēstures skolotāju.

Skolu bibliotekāri sadarbojas arī ar citiem skolu bibliotekāriem Latvijā. Skolu bibliotekāri uzskata, ka viens otram ir vislielākais atbalsts, jo patiesi izprot darba ikdienu, problēmas un labprāt uzklausa. Galvenie sadarbības virzieni starp skolu bibliotekāriem ir: grāmatu apmaiņa SBA (starpbibliotēku abonementa) kārtā, savstarpējas konsultācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī bibliotekāri labprāt savā starpā dalās ar labas prakses piemēriem darbā ar skolēniem. Joprojām ir aktuālas Whatsapp grupas, kurās vienkopus ir visi reģiona skolu bibliotekāri.

Anketās vairākkārt izskan viedoklis, ka reģionā trūkst vienota metodiskā centra skolu bibliotekāriem. Skolu bibliotekāri šo faktu piemin, jo metodiskā centra esamība ļoti atvieglotu ikdienas darbu un skolu bibliotekāri justos daudz piederīgāki bibliotekāru kopienai.

Publiskās bibliotēkas ir būtisks un nozīmīgs sadarbības partneris skolu bibliotēkām. Notiek aktīva sadarbība lasīšanas veicināšanas jomā – tiek īstenotas valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programmas, lokālā mēroga lasīšanas veicināšanas programma un arī dažādi pasākumi, piemēram, autoru un ilustratoru vizītes skolā vai publiskajā bibliotēkā. Paralēli šīm aktivitātēm skolu bibliotēkas sadarbībā ar publisko bibliotēku rīko skolēnu radošo darbu izstādes, skaļās lasīšanas konkursus, ekskursijas uz bibliotēku, projekta darbu rakstīšanu utt. Ikdienā skolēni tiek rosināti doties uz publisko bibliotēku gan gadījumos, kad skolas bibliotēkas krājumā nav meklēto grāmatu, gan uz pasākumiem, kas tur norisinās.

Publiskajās bibliotēkās norisinās profesionālās pilnveides pasākumi, uz kuriem tiek aicināti arī skolu bibliotekāri. Būtu svarīgi pieminēt, ka daļa skolu bibliotekāru rakstīja, ka viņi netiek aicināti uz šādiem semināriem, lai gan ļoti vēlētos tos apmeklēt un iepazīties ar citiem skolu un publisko bibliotēku darbiniekiem. Atgādinām, ka reģionu galvenās bibliotēkas uzdevums ir būt par atbalstu arī skolu bibliotēkām.

Tiešsaistes anketā tika vaicāts, lai skolu bibliotekāri min arī citus sadarbības partnerus, ar kuriem notiek sadarbība. Lasīšanas veicināšanas jomā notiek aktīva sadarbība ne tikai ar priekšmetu skolotājiem, bet arī ar skolas atbalsta personālu. Izglītojošās norisēs un novadpētniecības darbā ir laba sadarbība ar vietējiem muzejiem. Nemainīgas vērtības un sadarbības partneri ir arī karjeras konsultanti, skolēnu pašpārvaldes. Piemēram, Saldus tehnikuma bibliotekāre sadarbojas ar tehnikuma Pasākuma rīkošanas pulciņu, kas ir liels atbalsts dažādu pasākumu rīkošanā, un Olaines 2. vidusskolas Bibliotēkas klubiņš ļoti aktīvi sadarbojas ar kopienā esošajām kultūras iestādēm, jauniešu centru un Olaines pieaugušo izglītības centru.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana skolā

Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana skolu bibliotēkās ar katru gadu notiek arvien veiksmīgāk. Skolu bibliotekāri iekļaujas skolas ekosistēmā un vienoti domā par to, kā īstenot IAM gan skolā, gan, izglītojot skolēnus to darīt arī ārpus skolas. Skolu bibliotekāri min, ka ļoti palīdz savstarpējas sarunas par IAM ieviešanu, tāpēc vairākās tiešsaistes anketās bija lasāms, ka, pateicoties, kolēģiem, ir izdevies sākt par šo domāt, runāt un realizēt. Atkritumu šķirošana, papīra otrreizēja izmantošana ir populārākās darbības, kuras veic skolu bibliotēkas. Tikpat aktuāla lieta ir lasīšanas veicināšana. Skolas aktīvi piedalās dažādos projektos, piemēram “Zaļai Latvijai”. Piemēram, Līvānu pamatskolas bibliotēkā ir Ilgtspējīgas attīstības mērķu kartīšu komplekts, kas tiek piedāvāts klašu audzināšanas stundām par atbilstošajām tēmām.

Salaspils 1. vidusskolas bibliotekāre: “Bibliotēka savā būtībā ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību. Pateicoties grāmatu piedāvājumam, lasītājiem nav jātērē savi līdzekļi, kas sekmē labklājību un veicina garīgo attīstību. Bibliotēka samazina papīra patēriņu. Skola abonē dažādus digitālos mācību līdzekļus, preses izdevumus, pieejams Wi-Fi, dzeramais ūdens, makulatūras šķirošanas punkts.”

Aizkraukles novada vidusskolas bibliotekāre: “Bibliotēkas noformējums, rotājumi svētkos tiek veidoti tikai no otrreiz izmantota papīra, kartona, ietinamā papīra, kalendāriem.”

Medijpratība

Atbildes uz jautājumiem par medijpratības lomu skolu bibliotēku ikdienā iezīmē ļoti dažādu un atšķirīgu situāciju visas Latvijas mērogā. Bibliotēkās, kurās šis darbs notiek, visbiežāk kā piemēri medijpratības norisēm tiek minētas ikdienas konsultācijas, arī bibliotekārās stundas vai pat atsevišķas mācību stundas par medijpratības tematiku. Ir izglītības iestādes, kurās skolēnu medijpratības pilnveide tiek dalīta starp bibliotēkām un datorklasēm, izskan pat līdz šim mazāk dzirdēti piemēri, tostarp tāds amats kā “tehnoloģiju mentors”.

Praktisks darbs medijpratības veicināšanā notiek, piemēram, ar dažādu digitālu platformu izzināšanu, informācijas meklēšanas apguvi, dažās bibliotēkās notiek arī darbs ar periodiskajiem izdevumiem, skolēnus izglītojot par drošticamu informāciju analogā veidā. Ļoti populāras anketu atbildēs ir arī spēles – viktorīnas, rēbusi, konkursi. Būtiski piebilst, ka dominējošās aktivitātes skolu bibliotēkās saistāmas ar bērnu un jauniešu drošību internetā. Kā regulāras aktivitātes parādās arī skolu bibliotēku dalība Drošāka interneta dienā vai Eiropas digitālajā nedēļā.

Skolu bibliotēkas nereti savās telpās izvieto Latvijas drošāka interneta centra plakātus vai kampaņu materiālus. Drossinternets.lv vietne tiek minēta arī kā populārākais tiešsaistes resurss, līdzās NEPLP Latvijas medijpratības datubāzei, Enciklopedija.lv, redzidzirdilatviju.lv. Tomēr ir arī bibliotēkas, kuras min, ka medijpratības materiāli bibliotēkā nav pieejami. Tas liek uzdot jautājumu, vai bibliotekārs ir informēts par to, ka šādi materiāli ir bez maksas pieejami tiešsaistē.

Ir arī piemēri, kur atbildes liek noprast, ka pats skolas bibliotekārs nav tik zinošs par to, kas ir medijpratība un kādas kompetences tā skar. Tas parādās atsevišķās atbildēs, kur medijpratība tiek sasaistīta ar bibliotēkā pieejamas tehnikas, piemēram, printera vai skenera izmantošanu, ar karjeras dienas pasākumiem vai pat jauniešu savstarpējo attiecību un pubertātes jautājumiem.

Baložu vidusskolas bibliotekāre: “Bibliotēkām ir izšķiroša nozīme informācijas pieejamības nodrošināšanā, sevišķi uzticamas un drošticamas informācijas pieejamībā, kā arī skolēnu un skolotāju, vecāku un vecvecāku medijpratības un informācijpratības pilnveidē.”

Sasniegumi, ieceres un problēmas skolu bibliotēku darbā

Skolu bibliotekāri min, ka 2023. gada lielākais sasniegums ir sakārtots un kvalitatīvs skolu bibliotēkas krājums. Bibliotēkās, kurās bibliotekāram tika palielināta darba slodze, tika īstenoti dažādi pasākumi, kurus iepriekš īstenot nebija iespējams. Skolu bibliotekāri apzinās, ka informācija par skolas bibliotēku un tās pakalpojumiem ir regulāri jāpopularizē, šī iemesla dēļ notiek aktīva sadarbība ar skolu, lai informācija parādītos skolā esošajos ekrānos un/vai monitoros, skolotāju istabā, skolā pie ziņojuma dēļa utt. Pāris skolu bibliotekāru ir veikuši aptaujas skolēnu vidū par to, kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams no skolas bibliotēkas.

2024. gada prioritātes skolu bibliotekāriem ir mācību grāmatu nodrošināšana un dalība valsts mēroga lasīšanas veicināšanas aktivitātēs. Tiešsaistes anketās var lasīt, ka bibliotekāri ļoti aktīvi meklē veidus, kā bibliotēku padarīt mājīgu, skolēniem patīkamu. Bibliotekāri min, ka vēlas ieviest jaunas tradīcijas, piešķirt jaunas vēsmas jau esošajiem pasākumiem un aktivitātēm. Skolēni arvien vairāk vēlas redzēt daiļliteratūras grāmatas skolas bibliotēkas plauktos, tāpēc iespēju robežās skolas bibliotekāre komplektē gan izdevumus latviešu, gan angļu valodā.

Joprojām aktuāla problēma skolu bibliotekāru vidū ir iesaiste izglītības procesa nodriošināšanā. Ļoti daudzi skolu bibliotekāri ir pedagogi un kā galveno prioritāti izvirza pedagoga darbu, kas nozīmē, ka skolu bibliotekāra pienākumi paliek sekundāri. Izskan arī viedokļi, ka finansējums daiļliteratūrai ir mazs un nav iespējams iepirkt skolēnu ieteiktās grāmatas, kas ir ciešā sasaistē ar lasīšanas veicināšanu. Bibliotekāri ir ļoti pateicīgi lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” grāmatu kolekcijām bibliotēkās. Daļa bibliotekāru min, ka vēlētos, lai arī skolu bibliotēkās būtu pieejami brīvpieejas elektroniskie resursi (Digitālā bibliotēka), kuri ir pieejami publiskajās bibliotēkās. Vairāki skolu bibliotekāri pauž bažas par viņu nozīmīgumu skolas ekosistēmā un vietējā kopienā. Atliek vien pašam uzdot sev jautājumu: kāda ir skolas bibliotekāra funkcija?

Vienota skola

Vairākās tiešsaistes anketās bija lasāms, ka viena no 2024. gada prioritātēm ir pāreja uz Vienotu skolu. Ņemot vērā, ka šī ir ļoti būtiska un nozīmīga tēma izglītības sistēmā un skolu bibliotekāru darbā, LNB Bibliotēku attīstības centrs piedāvā papildus informāciju par pāreju arī šajā kopsavilkumā.

2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Saskaņā ar grozījumiem likumos no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.

Pāreja uz Vienotu skolu un mācībām valsts valodā visos izglītības posmos ir ceļa sākumposmā un vēl ir tāls ceļš ejams, taču ikvienam Latvijas sabiedrības loceklim ir tiesības tikt saprastam, justies piederīgam kopienai un komunicēt visiem saprotamā veidā. Mazākumtautību skolēnu integrācija sabiedrībā ir ļoti būtisks atspēriena punkts, lai skolēni varētu nākotnē atrast sev tīkamu profesiju, izmantot mūžizglītības iespējas un redzēt savu nākotni Latvijā. Skola var sekmēt šo skolēnu pašapziņu, piederību un valodas prasmes. Ceļš uz Vienotu skolu ir ceļš uz Vienotu sabiedrību. Šis nav stāsts tikai par izglītību, bet par valstiskuma apziņas stiprināšanu, šis ir mūsu visu labbūtības jautājums.

Skolu bibliotekāriem sakarā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā prioritāte ir spēja nodrošināt visu mācību literatūru latviešu valodā. Skolu bibliotekāriem ir jāpārskata bibliotēkas krājums un jāizvērtē, kuras grāmatas norakstīt un kuras – atstāt krājumā. Ciešā sadarbībā ar pedagogiem notiek krājuma izvērtēšana.

LN Bibliotēku attīstības centrs aicina bibliotekārus noskatīties konferences “Ceļā uz Vienotu skolu” ierakstu, kas ir pieejams šeit, lai gūtu plašāku ieskatu par to, ko nozīmē pāreja uz Vienotu skolu. Konference norisinājās 2024. gada 13. jūnijā.

Secinājumi

Iepazīstoties un analizējot skolu bibliotēku anketas, var secināt, ka daļa skolu bibliotekāru ir krustcelēs, jo īsti neizprot savu lomu skolā un kopienā. Darba pienākumu ir arvien vairāk, taču darba slodze tiek samazināta un kvalitatīvi un pilnvērtīgi nav iespējams veikt darba pienākums. Otra daļa bibliotekāru ir ar skaidru vīziju par nākotnes iecerēm un plāno dažādas lasīšanas veicināšanas kampaņas, plāno doties biežāk uz klasēm, lai stāstītu par bibliotēku un darīt visu, lai bibliotēka būtu vēl atvērtāka, pieejamāka skolēniem un skolotājiem.

Katru gadu tiešsaistes anketu aizpilda aptuveni tikai trešā daļa skolu bibliotekāru. Apkopojums par skolu bibliotēku darbību top no pieejamās informācijas, kuru sniedz skolu bibliotēkas. Nākotnē ir jāsaprot, kā sasniegt lielāku skolu bibliotekāru auditoriju, jo paliek vēl neapzinātas skolu bibliotekāru problēmas un citi aktuāli jautājumi.

Aicinām lasīt:
Skolu bibliotēkas 2022. gadā
Skolu bibliotēkas 2021. gadā
Skolu bibliotēkas 2020. gadā
Skolu bibliotēkas 2019. gadā

Informāciju apkopoja:
LNB Bibliotēku attīstības centrs