Skatiens. Fotogrāfija. Mirklis. Stāsts. Dzimta.
Viens pavasarīgi cerīgs vakars. Sarunu par Spridzānu dzimtas likteņiem aizsāku ar kādu epizodi no stāsta “Debesīs nav naida”. Dīvaini – vienīgais anonīmais stāsts no Birutas Eglītes grāmatas “Ceturtais bauslis”, par kuru runājam literāri tematiskajā vakarā – stāsti par 100 gadiem Latvijā.
Ieradušie klausītāji zina stāstītā saturu, zina, cik rotaļīgas mēdz būt atmiņas … “nez kāpēc tās jaucas un izkārtojas pēc sava prāta”, zina, cik svarīgi pierakstīt piemiņas, patiesības un pateicības lietas, ne tikai tāpēc, ka dzimtas ļaudis skāris izsūtītā liktenis, tas skāris arī tos, kas cerēja un gaidīja mājās. Nozīme ir kopainai.
Saruna ar grāmatas autori ir vienotas asinsrites caurstrāvota. Spridzānu dzimtas daudzie atzari plešas plašumā un nebeidz pārsteigt stāstos. Piedalījās visi, kas vēlējās to darīt. Dokumentēts vēstījums par visiem tiem, kam “rūgti iet”, kam skaudri, dzīvi un patiesi. Cieņa, darbs un mīlestība veido šo dzimtu, kas šodien spēj kopīgi priecāties un sevi skaita divos tūkstošos, apvienojot vairāk nekā 150 uzvārdus. Savstarpēji iepazīstoties, atklājas, cik interesantām personībām bagāts radu pulks. Visvairāk dzimtā ārstu, juristu, izmeklētāju, skolotāju, radošu personību.
Apmēram desmit gadu laikā pierakstītas četras klades, apkopotas neskaitāmas fotogrāfijas un izveidota vārdu kartotēka. Rūpīgi krātie cilvēkstāsti, atklātībai atklājas mirklī, kad autore tos iekļauj Latvijas 100 gadu vēstures veidolā. Lielākoties visiem zināmi notikumi un procesi atklājas stāstos, kas veidojuši Latvijas valsti un mainījuši cilvēku dzīvi – “iedvesmojot un apbalvojot, laužot un sadragājot, liekot pielāgoties un pārbaudot izturību un godaprātu”. Katra fotogrāfija, kas veido pastāstu, ir vitāli interesanta un daudzstāstoša. “Vecais cilvēks zina, cik mūžs ir īss, bet mazais vēl pat nenojauš, cik viņam daudz jādzīvo”, tā Biruta Eglīte par sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Ikkatra no tām glabā sirsnības pilnus dzīves mirkļus. Šajā tikšanās reizē fotogrāfijas raksturoja un atklāja tā laika vidi, sadzīvi un ģimeniskās attiecības, liekot, kaut nedaudz gan domāt par pasauli sevī, gan atrast tajā pašam sevi. Skatiens. Fotogrāfija. Mirklis. Stāsts. Dzimta. Laiks. Jautājums katram mums pašam – vai laika dzīslā mēs atrodam sevi un, ko no tā ierakstām sevī.
Fotoieskats: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/tiksanas-ar-publicisti-literati-birutu-egliti