Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
2012. gada 6. novembrī plkst.11.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tikšanās zālē notiks zinātnieka un publicista Sigismunda Timšāna savākto materiālu izstādes par Sēliju “Sēlija un sēļi Latvijai” atklāšana.
Jēkabpils pilsētas bibliotēkā šī ir jau ceturtā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Jēkabpils zonālo valsts arhīvu. Akadēmiķa Sigismunda Timšāna savāktais materiāls par Sēlijas novadu, kas glabājas Jēkabpils arhīvā, ir lielisks papildinājums novadpētniecības datubāzēm un atspoguļo novada vēsturi, tā ievērojamo cilvēku dzīvi un darba gaitas.
S.Timšāns dzimis 1931. gada 8. decembrī Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta “Bajāros”. Beidzis Dvietes četrgadīgo un septiņgadīgo skolu, Ilūkstes vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti (1955). 1971. gadā ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu (kopš 1995. gada Dr. sc. ing.).
Savas darba gaitas S.Timšāns uzsāk 1955. gadā LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā par asistentu, vēlāk vecāko pasniedzēju. 20.gs. 60-tajos gados S.Timšāns ieņem dažādus valsts pārvaldes amatus. Kopš 1967.gada atkal ir LLA mācībspēks (vecākais pasniedzējs, docents, Lopkopības mehanizācijas katedras vadītājs, 1978.-1980. gadā LLA Neklātienes nodaļas mācību prorektors).
80-tajos un 90. gadu sākumā A. Timšāna darba vieta ir Latvijas Universitātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas un Politekonomijas katedra. Kopš 1994. gada laikraksta “Latvijas Vēstnesis” informācijas un kontaktu redaktors, sabiedriskais korespondents, izdod arī mazformāta laikrakstu “Sigizmunds.”
Pētījis lauksaimniecības mehanizācijas jautājumus, kā arī pedagoģijas, zinātnes un kultūras vēsturi. Ar S.Timšāna iniciatīvu un līdzdalību Latvijā tika izveidoti vairāki muzeji: akadēmiķa P.Lejiņa muzejs Saulaines sovhoztehnikumā, J.Zābera memoriālais muzejs, pielika roku Aknīstes muzeja tapšanā.
Atmodas laikā S.Timšāns izvērš aktīvu sabiedrisko darbību. Nodibina sakarus ar ārvalstu latviešu zinātnes un kultūras darbiniekiem, kas ievada jaunu vadlīniju plašam pētījumu ciklam latviešu izglītības, zinātnes un kultūras vēsturē.
Kopš 1994. gada ir Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents, Goda biedrs (2001), Sēlijas Asociācijas viceprezidents (1995-1999), rīkotājdirektors (no 1999. gada), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) loceklis (kopš 1997. gada).
Miris 2007. gada 9. decembrī, apglabāts Dvietes kapos.
Jēkabpils zonālajā valsts arhīvā glabājas LLMZA akadēmiķa, Dr. sc. ing Sigismunda Timšāna dokumentu fonds. To veido divas daļas (divi apraksti). Pirmajā iekļauti dokumenti, kas veidojušies S.Timšāna dzīves un zinātniskās un sabiedriskā darbības rezultātā: zinātniskā un pedagoģiskā darba materiāli, sarakstes un personīga rakstura dokumenti.
Otrajā daļā koncentrēti S.Timšāna sakrātie dokumenti: informatīvi materiāli par personālijām (to skaitā par Sēlijas novada ievērojamām personām), materiāli par dažādu tematiku – sabiedriski politiskiem notikumiem Latvijā, vēsturi, lauksaimniecību, zinātni, izglītību, kultūru un citu.
