Jēkabpils pilsētas bibliotēkā šī ir jau ceturtā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Jēkabpils zonālo valsts arhīvu. Akadēmiķa Sigismunda Timšāna savāktais materiāls par Sēlijas novadu, kas glabājas Jēkabpils arhīvā, ir lielisks papildinājums novadpētniecības datubāzēm un atspoguļo novada vēsturi, tā ievērojamo cilvēku dzīvi un darba gaitas.

 

S.Timšāns dzimis 1931. gada 8. decembrī Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta “Bajāros”. Beidzis Dvietes četrgadīgo un septiņgadīgo skolu, Ilūkstes vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti (1955). 1971. gadā ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu (kopš 1995. gada Dr. sc. ing.).

 

Savas darba gaitas S.Timšāns uzsāk 1955. gadā LLA Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedrā par asistentu, vēlāk vecāko pasniedzēju. 20.gs. 60-tajos gados S.Timšāns ieņem dažādus valsts pārvaldes amatus. Kopš 1967.gada atkal ir LLA mācībspēks (vecākais pasniedzējs, docents, Lopkopības mehanizācijas katedras vadītājs, 1978.-1980. gadā LLA Neklātienes nodaļas mācību prorektors).

 

80-tajos un 90. gadu sākumā A. Timšāna darba vieta ir Latvijas Universitātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas un Politekonomijas katedra. Kopš 1994. gada laikraksta “Latvijas Vēstnesis” informācijas un kontaktu redaktors, sabiedriskais korespondents, izdod arī mazformāta laikrakstu “Sigizmunds.”

 

Pētījis lauksaimniecības mehanizācijas jautājumus, kā arī pedagoģijas, zinātnes un kultūras vēsturi. Ar S.Timšāna iniciatīvu un līdzdalību Latvijā tika izveidoti vairāki muzeji: akadēmiķa P.Lejiņa muzejs Saulaines sovhoztehnikumā, J.Zābera memoriālais muzejs, pielika roku Aknīstes muzeja tapšanā.

 

Atmodas laikā S.Timšāns izvērš aktīvu sabiedrisko darbību. Nodibina sakarus ar ārvalstu latviešu zinātnes un kultūras darbiniekiem, kas ievada jaunu vadlīniju plašam pētījumu ciklam latviešu izglītības, zinātnes un kultūras vēsturē.

 

Kopš 1994. gada ir Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents, Goda biedrs (2001), Sēlijas Asociācijas viceprezidents (1995-1999), rīkotājdirektors (no 1999. gada), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) loceklis (kopš 1997. gada).

 

Miris 2007. gada 9. decembrī, apglabāts Dvietes kapos.

 

Jēkabpils zonālajā valsts arhīvā glabājas LLMZA akadēmiķa, Dr. sc. ing Sigismunda Timšāna dokumentu fonds. To veido divas daļas (divi apraksti). Pirmajā iekļauti dokumenti, kas veidojušies S.Timšāna dzīves un zinātniskās un sabiedriskā darbības rezultātā: zinātniskā un pedagoģiskā darba materiāli, sarakstes un personīga rakstura dokumenti.

 

Otrajā daļā koncentrēti S.Timšāna sakrātie dokumenti: informatīvi materiāli par personālijām (to skaitā par Sēlijas novada ievērojamām personām), materiāli par dažādu tematiku – sabiedriski politiskiem notikumiem Latvijā, vēsturi, lauksaimniecību, zinātni, izglītību, kultūru un citu.