Semināra mērķis bija iepazīstināt bibliotekārus ar priekšnoteikumiem drošības stiprināšanai kā fiziskajā, tā informatīvajā telpā ikdienā un krīzes situācijās. Vienlaikus klausītāji tika informēti par Aizsardzības ministrijas izstrādāto materiālu “72 stundas”, kā arī praktiskiem dažādu nozaru profesionāļu padomiem medijpratībā un psiholoģijā, stiprinot bibliotekāru kā drošākas kopienas veidotāju lomu savā reģionā.

Semināru atklāja aizsardzības ministra Arta Pabrika īpaši ierakstīta uzruna, kurā tika uzsvērta bibliotekāru loma gan ikdienā, gan informācijas kara apstākļos, izteikts aicinājums turpināt uzturēt bibliotēkas kā savas kopienas informācijas centra lomu, kā arī sniegts ieskats pašreizējā drošības situācijā Latvijā kopumā. Semināra atklāšanā klausītājus uzrunāja arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kurš uzsvēra, ka bibliotēkas ir ne tikai informācijas, bet arī vietējā kultūras mantojuma krātuves, un aicināja bibliotekārus iesaistīties iniciatīvā sniegt atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, ziedojot dažādus krājuma saglabāšanas materiālus.

Seminārs sastāvēja no divām daļām. Pirmajā no tām – “Drošība fiziskajā un informācijas telpā krīzes situācijās” – bibliotēku nozares darbiniekus uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, pulkvežleitnants, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks Māris Tūtins, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis. Ministrijas pārstāve sniedza vērtīgu ieskatu pašreizējā drošības situācijā Latvijā un Eiropā, kā arī iepazīstināja ar informatīvo materiālu “72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas kopš februāra tiek izplatīts publiskajās bibliotēkās visā Latvijā. Īpaši informatīvs bija M. Tūtina kā aizsardzības jomas profesionāļa skatījums uz viltus ziņām informatīvajā telpā, savukārt M. Daugulis aicināja racionāli raudzīties uz katra personīgajām vērtībām, lai izprastu, kādu lomu tās spēlē gan ikdienā, gan krīzes situācijās.

Otrā semināra daļa bija veltīta medijpratībai un emocionālajai inteliģencei krīzes situācijās. To atklāja komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele, stāstot par to, kā Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna ir aktualizējis medijpratības jautājumus – pastāvīgā ziņu straume paver jaunus ceļus dezinformācijai, taču vienlaikus svarīgi apzināties, ka ir veidi, kā kritiski vērtēt lasīto, redzēto un dzirdēto un būt pārākiem par melu izplatītājiem. Tāpat K. Ločmele auditoriju iepazīstināja ar 2022. gada sākumā tapušo materiālu “Datpratība ikdienai”, kas ikvienam pieejams bezmaksas lejupielādei, lai kalpotu par ieskatu datpratības pamatos un galvenajos problēmjautājumos. Mediju vides tematiku turpināja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, kura atklāja dezinformācijas izplatīšanās ceļus un to, kā nepatiesas un melīgas informācijas uztveri lielā mērā ietekmē dažādi iekšēji psiholoģiski aspekti. Semināra noslēgumā klausītāji varēja uzzināt, kā kontrolēt emocijas gan ikdienā, gan krīzes situācijās, atceroties piecas vērtības – kopābūšanu, emociju vadību, lietderīgas domas, aktīvu darbību un savu iekšējo vērtību apzināšanos. Par to stāstīja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Tīmekļsemināru “Drošība, medijpratība un emocionālā inteliģence krīzes situācijās” moderēja LNB Bibliotēku attīstības centra medijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis.

Tīmekļseminārs pulcēja teju 750 bibliotēku nozares darbiniekus no publiskajām, skolu un akadēmiskajām bibliotēkām, tostarp 142 LNB darbiniekus. Neskatoties uz semināra ilgumu – piecas stundas – , semināra dalībnieku aktivitāte saglabājās nemainīgi augsta, tērzētavas sadaļā priekšlasījumu autoriem tika uzdoti jautājumi, raisījās draudzīgas savstarpējas diskusijas, kā arī tika sniegtas atsauksmes par dzirdēto.

Semināra video ieraksts

Semināra prezentācijas