2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Digitālās kultūras mantojuma apjoms nepārtraukti palielinās, tāpat kā lietotāju pieprasījums pēc tā. No vienas puses, digitālās tehnoloģijas nodrošina atmiņas iestādēm jaunas iespējas veidot…
Digitālās kultūras mantojuma apjoms nepārtraukti palielinās, tāpat kā lietotāju pieprasījums pēc tā. No vienas puses, digitālās tehnoloģijas nodrošina atmiņas iestādēm jaunas iespējas veidot kolekcijas un padarīt tās pieejamas sabiedrībai. No otras puses, tās rada arī jaunus izaicinājumus, nodrošinot piekļuvi kultūras mantojumam, tā likumīgu izmantošanu un personas datu aizsardzību.
2019. gada 25. aprīlī Igaunijas Nacionālā bibliotēka Digitālās atmiņas semināru sērijā organizē semināru “Atmiņas iestāžu iespējas un izaicinājumi digitālajā pasaulē”. Eksperti no Igaunijas un citām Eiropas valstīm dalīsies pieredzē un sniegs ieteikumus saistībā ar intelektuālā īpašuma un datu aizsardzību atmiņas iestādēs.
Semināra darba valoda: angļu valoda.
Dalības maksa: 20 eiro
Dalībnieku skaits ir ierobežots, pieteikšanās līdz 21.aprīlim
