Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Tik dažāds un sirdi priecējošs ir daudzo sveicēju līdzpārdzīvojums gan izteiktie ceļavārdi, gan pateicība un padarītā darba novērtējums. Esam savējo vidū un saņemam mīlestību tieši tādā krāsā, kādā sajūtam šo dienu – atvērtu, godīgu, sirsnīgu un iekšēji skaistu. Visapkārt labi lasīti ļaudis, kas ir izcili savās kvalitātēs un lasīšanas tradīcijās.
Šīs ir svinības, kurās piedalās bibliotēkas darbinieces un lasītāji, kolēģi un sadarbības partneri, pašvaldību vadītāji un nozaru speciālisti.
Starp viesiem radio personība Dzintars Tilaks – sarunu cilvēks, kas ikdienā krāj sev apkārt labus cilvēkus un raksta grāmatas. Āris Ziemelis – uzticīgs partneris, komponists un dziesminieks. Kā divi rīdzinieki no Pārdaugavas uzticīgi sadzīvo, veidojot nopietnas un nenopietnas programmas. Šim vakaram muzikāli lirisks, sirsnīgs dziesmu izpildījums, ko piestrāvo nesen izdotā laikraksta ziņu virsraksti – Ulbrokas bibliotēkas vēsturiskā ceļa gājums. Lai kur 70 gadu gaitā neatrastos zināma daļa bibliotēkas krājuma, tās darbības laikā ir uzturēta lasīšanas tradīcija un pasākumu mākslinieciskais raksturs.
Iesakām izlasīt marta mēneša informatīvā izdevuma “Tēvzemīte” pielikumu, kas atklāj Ulbrokas bibliotēkas pagātnes, tagadnes un nākotnes dzīvotspēju.
Goda dienā ir vēlēšanās runāt maizes un sirds valodā, pateicoties ar vienu no kultūras kanona piederības zīmēm – rupjo rudzu maizi. Šoreiz cepta, Stopiņu novada “Lielozolos” Guntas Elperes vadībā, sniedzot izcilu garšas baudījumu un izpildījuma kvalitāti. Šo meistardarbu – maizes klaipu saņem bibliotekāri, sadarbības partneri un nozīmīgu projektu autori.
Lai ikdienā bibliotekāru uzticētajam darbam tīkams izskats, bagātīgs saturs un laba pēcgarša ir veicams atbildīgs un sistemātisks ikdienas darbs. Dienišķā maize ir prasme kopīgi dalīt vienu maizes riecienu, par padarīto sajūtot gan prieku un gandarījumu, gan apzinoties, ka katram darbam, ir arī sava maizes garoza. Prasmīgi dalīts maizes rieciens un ikdienas sāta sajūta ir tad, kad kolēģu vienprātībā spējam pievienot kādu rozīnīti. Jūs jau sapratāt, cik interesants un notikumiem saistošs mēdz būt darbs, kas rada prieku un piederības sajūtu, kas, kā laika upe, kurā iemests akmentiņš, raida savus lokus, veidojot dziļuma un tāluma aprises.
Tam visam palīdz īstenoties īstie cilvēki – poētiski sevi dēvējot “ maizes tēvs”, “ maizes māte”. Novada dzīves un darba raksti nes sevī atbildības, pārvaldības un attīstības spēju, jo būtībā ir radīta iespēja attīstīt, veidot bibliotēkas darba vidi – daudzpusīgi, interesanti un nozīmīgi citu iestāžu vidū.
Paldies pašvaldības vadītājiem par sadarbību – Stopiņu novada domes priekšsēdētājam Jānim Pumpuram, vietniecei Vitai Paulānei. Paldies visiem klātesošajiem par līdzšinējo sadarbību, novēlot arī turpmāk satikšanās, atklāsmes, domas un sarunas prieku! Tālākais ceļš ļauj sajust jaunu nemieru, radītprieku un ne mazāku atbildības slieksni. Ulbrokas bibliotēkas 70 gades svinību vizuālo materiālu lūkojiet pievienotajā resursā: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ulbrokas-bibliotekai-70.
