2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Tik dažāds un sirdi priecējošs ir daudzo sveicēju līdzpārdzīvojums gan izteiktie ceļavārdi, gan pateicība un padarītā darba novērtējums. Esam savējo vidū un saņemam mīlestību tieši tādā krāsā, kādā sajūtam šo dienu – atvērtu, godīgu, sirsnīgu un iekšēji skaistu. Visapkārt labi lasīti ļaudis, kas ir izcili savās kvalitātēs un lasīšanas tradīcijās.
Šīs ir svinības, kurās piedalās bibliotēkas darbinieces un lasītāji, kolēģi un sadarbības partneri, pašvaldību vadītāji un nozaru speciālisti.
Starp viesiem radio personība Dzintars Tilaks – sarunu cilvēks, kas ikdienā krāj sev apkārt labus cilvēkus un raksta grāmatas. Āris Ziemelis – uzticīgs partneris, komponists un dziesminieks. Kā divi rīdzinieki no Pārdaugavas uzticīgi sadzīvo, veidojot nopietnas un nenopietnas programmas. Šim vakaram muzikāli lirisks, sirsnīgs dziesmu izpildījums, ko piestrāvo nesen izdotā laikraksta ziņu virsraksti – Ulbrokas bibliotēkas vēsturiskā ceļa gājums. Lai kur 70 gadu gaitā neatrastos zināma daļa bibliotēkas krājuma, tās darbības laikā ir uzturēta lasīšanas tradīcija un pasākumu mākslinieciskais raksturs.
Iesakām izlasīt marta mēneša informatīvā izdevuma “Tēvzemīte” pielikumu, kas atklāj Ulbrokas bibliotēkas pagātnes, tagadnes un nākotnes dzīvotspēju.
Goda dienā ir vēlēšanās runāt maizes un sirds valodā, pateicoties ar vienu no kultūras kanona piederības zīmēm – rupjo rudzu maizi. Šoreiz cepta, Stopiņu novada “Lielozolos” Guntas Elperes vadībā, sniedzot izcilu garšas baudījumu un izpildījuma kvalitāti. Šo meistardarbu – maizes klaipu saņem bibliotekāri, sadarbības partneri un nozīmīgu projektu autori.
Lai ikdienā bibliotekāru uzticētajam darbam tīkams izskats, bagātīgs saturs un laba pēcgarša ir veicams atbildīgs un sistemātisks ikdienas darbs. Dienišķā maize ir prasme kopīgi dalīt vienu maizes riecienu, par padarīto sajūtot gan prieku un gandarījumu, gan apzinoties, ka katram darbam, ir arī sava maizes garoza. Prasmīgi dalīts maizes rieciens un ikdienas sāta sajūta ir tad, kad kolēģu vienprātībā spējam pievienot kādu rozīnīti. Jūs jau sapratāt, cik interesants un notikumiem saistošs mēdz būt darbs, kas rada prieku un piederības sajūtu, kas, kā laika upe, kurā iemests akmentiņš, raida savus lokus, veidojot dziļuma un tāluma aprises.
Tam visam palīdz īstenoties īstie cilvēki – poētiski sevi dēvējot “ maizes tēvs”, “ maizes māte”. Novada dzīves un darba raksti nes sevī atbildības, pārvaldības un attīstības spēju, jo būtībā ir radīta iespēja attīstīt, veidot bibliotēkas darba vidi – daudzpusīgi, interesanti un nozīmīgi citu iestāžu vidū.
Paldies pašvaldības vadītājiem par sadarbību – Stopiņu novada domes priekšsēdētājam Jānim Pumpuram, vietniecei Vitai Paulānei. Paldies visiem klātesošajiem par līdzšinējo sadarbību, novēlot arī turpmāk satikšanās, atklāsmes, domas un sarunas prieku! Tālākais ceļš ļauj sajust jaunu nemieru, radītprieku un ne mazāku atbildības slieksni. Ulbrokas bibliotēkas 70 gades svinību vizuālo materiālu lūkojiet pievienotajā resursā: http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/ulbrokas-bibliotekai-70.
