2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Trešdien, 2.februārī, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiks sarīkojums “Vadonība un demokrātija” – saruna par vadonības problēmu un tās atspoguļojumu literatūrā.
Pasākumā Saeimas deputāte un filoloģijas profesore Janīna Kursīte stāstīs par Kārļa Ulmaņa cildinājumiem 1930.gadu otrās puses latviešu literatūrā. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratore Ilona Miezīte, balstoties uz muzeja krājuma materiāliem, runās par radošās inteliģences opozīciju Ulmaņa vadonībai. Bijušais Saeimas deputāts Arvīds Ulme, kurš daudz laika veltījis sadarbībai ar Baltkrieviju, dalīsies savos novērojumos par Aleksandra Lukašenko fenomenu un tā izpausmēm mūsdienu baltkrievu literatūrā.
Jau folklorizējies ir Vinstona Čērčila teiciens: “Demokrātija ir slikta, bet neko labāku cilvēce nav izdomājusi.” Popularitāti tomēr nav zaudējušas arī ilgas pēc viena spēcīga vadoņa, kurš spētu nodrošināt valstī “kārtību”. Latviešiem jēdziens “vadonis” vispirms saistās ar Kārli Ulmani. Dažkārt viņš tiek salīdzināts ar mūsdienu Eiropas “pēdējo vadoni” – Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Vai šāds salīdzinājums ir pamatots? Pasākums iecerēts kā diskusija par vadonības un demokrātijas, kā arī varas un literatūras attiecībām.
Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst. 17:30.
Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu apmeklējums).
