2019. gada 4. jūnijā no plkst. 14.00 -15.00 Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja kupolu zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) notiks profesores Sandras Veinbergas populārzinātniskās monogrāfijas “Komunikācija. Teorija un prakse” prezentācija.

 

Maija vidū dienas gaismu ieraudzījusi Liepājas universitātes profesores, žurnālistes Sandras monogrāfija par mediālās saziņas specifiku – “Komunikācija. Teorija un prakse”.

 

Tā ir pirmā aptverošākā monogrāfija par komunikāciju latviešu valodā, kuru veidojusilatviešu zinātniece. Grāmata paredzēta studentiem un skolēniem, kas nodarbojas ar saziņas un mediju studijām. Taču to ar interesi izlasīs arī nestudējošie ļaudis, kuri vēlas uzzināt, kā norisinās saziņas procesi publiskajā telpā. Manuskripta teksts recenzēts un apstiprināts Liepājas universitātes Vadībzinātņu institūta zinātniskās padomes sēdē.

 

“Šī grāmata ir kā ceļojums laikā, ļaujot sajust saziņas procesu elpu un apjaust tās plašos horizontus vēsturiski atšķirīgos griezumos. Tajā pat laikā tā ir kā ceļvedis komunikācijas teorijas un prakses krustojošos ceļu izzināšanā un komunikācijas tik dažādo šķautņu atpazīšanā”, uzskata Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūta direktore Inese Lūsēna-Ezera.

 

Teksts uzrakstīts vieglā, ērti saprotamā valodā par komunikācijas procesu, vēsturi, efektiem un centrālajām zinātniskajām teorijām šajā nozarē, pētniecības metodiku un problēmām. Grāmatas maketu veidojis grafikas dizainers Egils Griķis. To izdevusi izdevniecība “Sava Grāmata”.

 

Sandra Veinberga ir filoloģijas zinātņu doktore, profesore Liepājas universitātē (Liepājā) un mācībspēks audiovizuālās mediju mākslas studentiem RISEBA (Rīgā). Profesionāla žurnāliste, rakstniece. Līdz šim izdevusi vairākas mācību grāmatas, kas apskata publisko attiecību (PR) un mediju unikalitātes problēmas latviešu valodā, kā arī zinātniskas esejas par cenzūras un mediju problēmām angļu valodā starptautiskos zinātniskos žurnālos. Autore publicējusi arī publicistiku, daiļliteratūru latviešu un zviedru valodās.

 

Apjomīgā un daudzpusīgā monogrāfija balstās uz procesu, notikumu, efektu un defektu analīzi, kas raksturīgi tieši Latvijai un tās kultūrvēstures kontekstam.