2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Berlīne, LETA–AFP. Britu rakstnieks Salmans Rušdi pirmdien atzina, ka viņa dzīve būtu vēl lielākās briesmās, ja fatva, ar kuru bijušais Irānas ajatolla pieprasīja Rušdi sodīt ar nāvi par romānu “Sātaniskās vārsmas”, būtu izsludināta sociālo tīklu laikmetā.
Pret viņu 1988. gadā sāktā kampaņa, vēl tikai esot telefoniem un faksa aparātiem, bija “ļoti efektīva un ļoti starptautiska”, norādīja rakstnieks.
“Būtībā nebija nedz e-pasta, nedz īsziņu, nedz “Facebook”, nedz tvitera, nedz tīmekļa, un tas, protams, uzbrukumu padarīja lēnāku,” preses konferencē Berlīnē, kur viņš ieradies reklamēt jauno grāmatu “Joseph Anton”, sacīja rakstnieks.
Viņš arī pauda kritiku “aizvainojamības kultūrai”, norādot – aizstāvēt darbu aizliegšanas ideju tāpēc, ka cilvēki jūtas aizvainoti, ir absurdi, turklāt tas arī apdraud izpausmes brīvību.
“Šī ideja, ka mēs kaut kādā veidā varam pieprasīt dzīvot pasaulē, kur mūs nekas neaizvaino, ir absurda,” sacīja 65 gadus vecais Indijā dzimušais rakstnieks.
Rušdi arī pauda pārliecību – tas, ka par viņa nogalināšanu izsludināta fatva, nav nopietni ietekmējis to, kā viņš raksta.
“Es sev ļoti apzināti pateicu – neiekrīti baiļu lamatās, un neiekrīti atriebības lamatās, mēģini vien un esi tas rakstnieks, kas tu esi,” norādīja Rušdi.
Rušdi izpelnījās musulmaņu naidu astoņdesmitajos gados pēc romāna “Sātaniskās vārsmas” izdošanas. Toreizējais Irānas līderis izdeva fatvu, pieprasot rakstnieku sodīt ar nāvi, jo romāns, pēc viņa domām, zaimo pravieti Muhamedu, Korānu un islāmu.
