Saskaņā ar šo scenāriju paredzēts, ka nebūs nepieciešami papildu līdzekļi, taču daļa no 2012. gadā bibliotēkas būvniecībai ieplānotā finansējuma tiks pārdalīta uz šo un nākamo gadu. Pirmdien līdzekļu pārdale atbalstīta arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Kultūras ministrs Ints Dālderis norāda: “Kopš pirmās dienas ministra amatā mans mērķis ir bijis rast racionālu risinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta virzībai, panākot efektīvu līdzekļu ietaupījumu un izvairoties no jebkādiem zaudējumiem, kas varētu rasties situācijā, ja būvdarbus nāktos apturēt. Par to esmu konsultējies kā ar ekonomistiem un būvniecības nozares ekspertiem, tā ar Valsts kontroli, ar kuru šajā ziņā bijusi laba sadarbība. Turpināt būvdarbus un pabeigt ēku līdz 2012. gada beigām ir saprātīgākais risinājums, jo ļauj ietaupīt – deflācijas apstākļos būvdarbi valstij izmaksā lētāk, savukārt par ietaupītajiem līdzekļiem būs iespējams izbūvēt arī daļu infrastruktūras, kas primāri nepieciešama, lai bibliotēkas ēka varētu vērt durvis lasītājiem. Es esmu gandarīts, ka premjera Valda Dombrovska valdība, lemjot par būtiskiem jautājumiem kultūras nozarē, tai skaitā infrastruktūras izbūvi, lēmumus izvērtē pēc būtības un saimnieciski, tos nepolitizējot. Jāatceras, ka “Gaismas pils” projekts ietver sevī gan funkcionālu nozīmi, gan simbolisku un nacionālu jēgu – to, ka mūsu nacionālā bagātība, kas glabājas bibliotēkas krātuvēs, pašlaik atrodas tam galēji nepiemērotos apstākļos, spilgti parādīja nesenā avārija bibliotēkas centrālajā grāmatu krātuvē. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka bibliotēkas projekta īstenošana ir mūsu nacionālās pašapziņas jautājums.”

LNB ēkas būvdarbu līgums nosaka, ka izmaksu pieaugums vai samazinājums tiek aprēķināts reizi ceturksnī atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem būvniecības izmaksu indeksiem. To aprēķina saskaņā ar līgumā ietverto formulu, katrā ceturksnī izpildīto darbu izmaksas koriģējot attiecībā pret bāzes perioda (t.i. ceturksnis, kurā tika noslēgts būvdarbu līgums) cenām, izmaksas indeksējot atsevišķi katrai resursu pamatgrupai – darbaspēkam, materiāliem un mehānismiem. Indeksācijas rezultātā kopējais izmaksu ietaupījums no būvdarbu sākuma līdz 2010. gada 1. ceturksnim (ieskaitot) ir 2 371 276 lati jeb 8,5% no kopējās izpildīto darbu vērtības. Papildu ietaupījumi ēkas būvdarbu izmaksās tiek rasti, izvērtējot atsevišķus ēkas inženiertehniskos risinājumus, tādējādi KM prognozē, ka, projektam atvēlēto līdzekļu ietvaros būs iespējams realizēt arī LNB darbības uzsākšanai nepieciešamo infrastruktūras apjomu.

KM piedāvā primāri īstenot atsevišķas infrastruktūras daļas vai to elementus. Pirmajā būvniecības kārtā paredzēta šādu objektu izbūve:

• ārējo tīklu pieslēgumi (siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, lietus ūdens kanalizācija, elektrība, vājstrāvas, aukstumapgādes ārējie tīkli), kontakttīkli;

• daudzfunkcionālās tehniskās ēkas daļas izbūve, kurā atrodas visas tehniskās telpas un iekārtas, tai skaitā mikroklimata iekārtas, kas nepieciešamas LNB funkcionēšanai;

• LNB elektroapgādes pagaidu nodrošināšana no apakšstacijas “Torņakalns” ar 10 kV kabeļlīniju, neizbūvējot 110 kV apakšstaciju;

• teritorijas labiekārtojums ap LNB ēku un priekšlaukumā līdz Mūkusalas ielai;

• auto stāvvietas iekārtošana tehniskās ēkas izbūvei paredzētajā zemes gabalā.

KM sagatavotā LNB projekta turpmākās īstenošanas koncepcija http://www.mk.gov.lv/doc/2005/KMKonc_290710 _VSS870.2098.doc.