Simpozija programmā piedalīsies runātāji no Francijas, Latvijas (Viktorija Piščikova no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Baiba Īvāne no Salaspils bibliotēkas), Lietuvas, Lielbritānijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas. Agrāk apvienībā bija iekļauta arī Krievija un Baltkrievija, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā situācija ir mainījusies, un 2022. gada 17. martā abas valstis tika izslēgtas no dalībvalstu saraksta. Šāgada simpozijā tiks runāts par pārmaiņām slāvistikā.

“Lai gan Bibliotheca Baltica noteikti nevar ierindoties starp spēcīgākajām un ietekmīgākajām starptautiskajām bibliotēku organizācijām, tās darbs pilda svarīgu uzdevumu arvien straujāk mainīgajā bibliotēku, informācijas un akadēmiskās pētniecības pasaulē ap Baltijas jūru, nodrošinot informācijas apmaiņas bāzi ne tikai starp visu Baltijas jūras piekrastes valstu bibliotekāriem, bet arī starp bibliotēku vadītājiem un krājumu speciālistiem un zinātniekiem kā mūsu pakalpojumu lietotājiem,” rakstīts apvienības tīmekļvietnē.

Pirmais Bibliotheca Baltica prezidents bija Esko Hekli (Esko Häkli), agrākais Helsinku Universitātes bibliotēkas direktors. No 2000. līdz 2004. gadam apvienību vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Šobrīd Bibliotheca Baltica groži ir Līsas Savolainenas (Liisa Savolainen) rokās. Līsa Savolainena 15 gadus bijusi Somijas Nacionālās bibliotēkas direktore, bet kopš 2017. gada – direktora vietniece.

Ņemot vērā Līsas Savolainenas ilggadējo pieredzi, kā arī mudinot Latvijas nozares speciālistus reģistrēties simpozijam, aicinājām Bibliotheca Baltica prezidenti uz sarunu. Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka pateicību Līsai Savolainenai par veltīto laiku.

Pastāstiet mums mazliet par sevi – kā jūsu profesionālais ceļš jūs aizveda līdz bibliotēku nozarei? Daudzus gadus esat bijusi Somijas Nacionālās bibliotēkas direktore, tagad – direktora vietniece, un kopš 2022. gada esat organizācija Bibliotheca Baltica prezidente. Kādas šobrīd ir jūsu profesionālās prioritātes?

Mana bibliotekāres karjera sākās pirms 35 gadiem, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Sākotnēji strādāju privātā uzņēmuma bibliotēkā, pēc tam pārgāju uz publisko bibliotēku, un kopš 2005. gada esmu nodarbināta Nacionālajā bibliotēkā. Mana akadēmiskā izglītība ietver universitātes grādu Eiropas vēsturē, kā arī papildu studijas informācijas menedžmentā, politikas zinātnē un valsts sektora administrācijā un vadībā. Mani vienmēr ir interesējuši cilvēki, cilvēku uzvedība un organizatoriskā dinamika, tāpēc domāju, ka karjera vadošā amatā bija dabiska izvēle.

Pašlaik mana galvenā profesionālā darbība ir vērsta uz Nacionālās bibliotēkas pārvaldības modeli. Mēs pārejam uz OKR modeli (Objectives and Key Results – mērķu noteikšanas sistēma, kas ļauj stratēģiju pārvērst reālā darbībā) ar periodisku līderības pieeju. Vienlaikus mēs pārstrukturējam vadības lomas, liekot lielāku uzsvaru uz klientu pieredzes uzlabošanu un vēl vairāk paplašinot mūsu digitālos pakalpojumus. Man personīgi šī bibliotēku pakalpojumu un vadības transformācija šķiet ārkārtīgi aizraujoša, un es priecājos, ka varu piedalīties pārmaiņu procesā.

Cik svarīga ir bibliotēku sadarbība Baltijas jūras reģiona līmenī globalizācijas laikmetā? Vai mēs esam tuvi vai tāli?

Baltijas jūras reģiona valstīm un to bibliotēkām ir gan daudz kā kopīga, gan atšķirīga. Lai gan mūsu pamatvērtības ir līdzīgas, Somijas bibliotēku kultūra vairāk atbilst skandināvu pieejai. Somijā ir lielas publiskās bibliotēkas, kurām papildus literatūras un lasīšanas kultūras popularizēšanai ir nozīmīgi pienākumi, piemēram, veicināt imigrantu integrāciju sabiedrībā. Somijas publiskās bibliotēkas arī aktīvi sadarbojas ar jauniešiem, piedāvājot viņiem kultūras pasākumus.

Tomēr uzskatu, ka tieši mazās bibliotēku apvienības ir vieglāk pieejamas līdzdalībai un sadarbības tīklu veidošanai. Piemēram, IFLA ir globāla organizācija, kurā plaši pārstāvēta angliski runājošā pasaule. Paralēli ir vajadzīgi Eiropas tīkli, kuros mēs varam dalīties un apspriest tieši Eiropas pieejas.

Ar kādiem profesionāliem izaicinājumiem saskaras Somijas Nacionālā bibliotēka? Vai, jūsuprāt, līdzīgas problēmas ir vērojamas arī citās Baltijas jūras reģiona bibliotēkās?

Mūsu galvenais profesionālais izaicinājums ir nepārtraukta pakalpojumu attīstība. Mūsu Nacionālās bibliotēkas piedāvātie digitālie pakalpojumi ir veidoti, izmantojot atvērtā koda programmatūru, tāpēc mums patstāvīgi jāuztur un jāuzlabo digitālās platformas un saskarnes. Augsta lietotāju pieredzes un apmierinātības līmeņa uzturēšana un klientu vēlmju apmierināšana prasa nepārtrauktu attīstību un augstu kompetences līmeni. Vienlaikus mēs koncentrējamies uz mūsu obligātā eksemplāra kolekciju paplašināšanu, jo īpaši attiecībā uz jauniem formātiem, kas saistīti ar digitāli radītām publikācijām. Tāpēc veiktspējas palielināšana ir mūsu galvenā prioritāte. Visas nacionālās bibliotēkas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, pielāgojoties strauji mainīgajām tehnoloģijām, lai efektīvi saglabātu digitāli radīto nacionālo nospiedumu. Un visām bibliotēkām ir jāpiedāvā augstas kvalitātes lietotāju pieredze – gan digitālā vidē, gan klātienē.

Kādas ir iespējas attīstīt projektus un veidot kontaktus Bibliotheca Baltica simpozijā? Vai ir zināmi kādi veiksmīgi sadarbības piemēri starp apvienības Bibliotheca Baltica dalībniekiem?

Starptautiskie attīstības projekti vienmēr ir izaicinoši, jo īpaši tāpēc, ka pastāv konkurence par pētniecības un attīstības finansējumu. Tāpēc ļoti svarīga ir sadarbības tīklu veidošana, savstarpējas sapratnes veicināšana un kopīgu interešu apzināšana. Šobrīd bibliotēkām ir iespēja iesaistīties attīstības projektos, kas vērsti uz metadatiem, kultūras datiem, mākslīgo intelektu un valodas modeļiem. Somijas, Norvēģijas un Igaunijas nacionālās bibliotēkas kopīgi īsteno pētniecības pieteikumu InterReg Baltijas jūras reģionam. Mēs ceram uz tā panākumiem!

Kādas ir jūsu spilgtākās atmiņas no Bibliotheca Baltica pasākumiem?

Manuprāt, simpoziji ir Bibliotheca Baltica stūrakmens. Šie pasākumi sniedz vērtīgas iespējas iepazīties ar jauniem kolēģiem un veidot personīgus kontaktus. Turklāt tie sniedz iespēju iepazīt citas valstis un to bibliotēkas. Ir labi atcerēties, ka simpoziji sniedzas tālāk par prezentācijām; tā ir tīklošanās vakariņās, kafijas pauzēs un neformālā saskarsmē ar interesantiem kolēģiem.

Vai simpozijs Bibliotheca Baltica ir vairāk paredzēts akadēmiskajām un nacionālajām bibliotēkām, vai arī publiskajām bibliotēkām var būt iespēja uzzināt ko jaunu, kas attiecas uz viņu darba jomu?

Katru simpoziju esam centušies veidot tā, lai tas atbilstu visu veidu bibliotēku interesēm. Tomēr dažos gados vairāk uzmanības ir pievērsts akadēmiskajām bibliotēkām.

Kāpēc jūs mudinātu Latvijas bibliotekārus apmeklēt oktobrī Varšavā notiekošo simpoziju Bibliotheca Baltica?

Pirmkārt, lai tīklotos, veidotu kontaktus.

Šogad mēs pievēršamies kultūras identitātei un multikulturālismam. Turklāt būs prezentācija par publisko bibliotēku stratēģiju un jaunām perspektīvām slāvistikā. Programma sniegs ieskatu un perspektīvas no Baltijas jūras reģiona un Centrāleiropas, piedāvājot dažādas pieejas kopīgām tēmām.

Vai jums ir bijusi iespēja apmeklēt kādu bibliotēku Latvijā? Kāds ir jūsu iespaids par bibliotēku sistēmu Latvijā? (Latvijā ir ļoti pozitīvs iespaids par Somijas bibliotēkām. 2023. gada nogalē 9 LNB darbinieki no dažādām nodaļām izvēlējās Somijas Nacionālo bibliotēku kā vietu, kuru vēlētos apmeklēt pieredzes apmaiņai.Tas ir absolūts rekords LNB komandējumu vēsturē).

Esmu apmeklējusi tikai Latvijas Nacionālo bibliotēku Rīgā, un jāsaka, ka tā patiešām ir iespaidīga ēka. Atzinīgi vērtēju to, ka tā atrodas pašā pilsētas centrā un ir viegli pieejama sabiedrībai. Nacionālajai bibliotēkai ir izdevies izveidot telpu gan pasākumiem, gan mācībām.

Man ir izpratne, ka Somijā salīdzinājumā ar Latviju publiskās bibliotēkas ir spēcīgāk pārstāvētas. Somijas publiskās bibliotēkas ir neatņemama kopienas sastāvdaļa, bieži vien tās atrodas arhitektoniski nozīmīgās ēkās un piedāvā plašu resursu klāstu, īpaši bērniem un jauniešiem.

Somijas Nacionālā bibliotēka ar lielu prieku ir uzņēmusi daudzus Latvijas kolēģus. Es uzskatu, ka mācīties vienam no otra un dalīties pieredzē ir abpusējs ieguvums.

Par ko sapņojat profesionālajā jomā?

Es vēlētos, lai mūsu jaunā vadības pieeja dotu iespēju veiksmīgām un inovatīvām iniciatīvām darbinieku vidū. Es sapņoju, lai mēs varētu vairāk attīstīt mūsu vēsturisko ēku, lai tā kļūtu par “vietu visiem”. Mēs nevaram to uzcelt no jauna kā jūs Rīgā, bet mums ir iespēja attīstīt vēsturisko vidi un arī ieviest jaunas programmas, lai piesaistītu daudzveidīgu auditoriju.

Paldies!

baltica.lnb.lv

Paldies Viktorijai Piščikovai par palīdzību jautājumu sagatavošanā

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv